(The Congress of Local and Regional Authorities of the Council of Europe (CLRAE))
Viena no Eiropas Padomes (EP) institūcijām līdzās Ministru Padomei (Komitejai) un Parlamentārajai Asamblejai ir Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo varu kongress (CLRAE). Kongress darbojas kā konsultatīva EP institūcija.CLRAE tika izveidots 1994.gada 14.janvārī, pārveidojot tā priekšteci – Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo varu pastāvīgo konferenci. Tā tika izveidota jau 1957.gadā un tai bija būtiska loma visaugstākā juridiskā spēka starptautiskā likuma – Eiropas Vietējo pašvaldību hartas – sagatavošanā un pieņemšanā. 1985.gadā 28 gadus ilgušais hartas pieņemšanas process vainagojās ar panākumiem.
Deviņdesmito gadu sākumā harta ieguva arvien plašāku atzinību: no tās pieņemšanas 1985.gadā līdz 1990.gadam to ratificēja pirmās 10 Eiropas Padomes dalībvalstis, bet nākamajos piecos gados vēl 11. Šīs hartas principi tika atzīti gan Tautas frontes, gan 1991.gadā nodibinātās Latvijas Pašvaldību savienības politikas dokumentos. Tas radīja priekšnosacījumus šī starptautiskā likuma ratifikācijai Saeimā 1996.gadā. Pašlaik hartu ir ratificējušas jau 40 Eiropas Padomes dalībvalstis, to starpā 24 no 25 ES dalībvalstīm (ārpus ratificētāju loka palikusi vienīgi Francija, kura gan 1985.gadā bija pirmā šīs hartas parakstītāja valsts).
Vietējo un reģionālo varu kongresa galvenie uzdevumi šobrīd ir:
dot iespēju pašvaldību politiķiem diskutēt par kopīgām problēmām, apspriest esošo pieredzi un izteikt savus priekšlikumus valdībām;
- pārstāvēt Eiropas vietējo pašvaldību un reģionu viedokli Eiropas Padomē;
- būt padomdevējam Ministru Komitejai un Parlamentārajai Asamblejai par visiem Eiropas vietējās un reģionālas politikas aspektiem;
- cieši sadarboties ar pašvaldību nacionālajām un starptautiskajām organizācijām;
- organizēt dažādus pasākumus, lai iesaistītu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu demokrātijas veidošanas procesos;
- gatavot ziņojumus par Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs, regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem;
- praktiski palīdzēt jaunajām dalībvalstīm, veidojot efektīvas vietējās un reģionālās pašvaldības.
Latvijas Pašvaldību savienībai sadarbība sākās ar CLRAE priekšteci – pastāvīgo konferenci, kuras sanāksmēs Latvijas pašvaldību pārstāvji ieguva novērotāja statusu. Kongresa pirmajā plenārsēdē 1995.gadā Latvijas pašvaldību pārstāvji piedalījās jau pilntiesīgu dalībnieku statusā, jo Latvija jau bija iestājusies Eiropas Padomē. Kongresa sastāvā ir 315 balsstiesīgie biedri un 315 aizvietotāji, kuriem ir jābūt EP dalībvalstu vietējo pašvaldību vai reģionu vēlētiem deputātiem. Kongresa plenārsēdes notiek reizi gadā. Plenārsēžu starplaikos rudens un pavasara sesijās notiek Pastāvīgās komitejas sēdes.
Jautājumus izskatīšanai kongresā sagatavo četras statūtu komitejas: Institucionālā komiteja gatavo ziņojumus par vietējās demokrātijas attīstības procesiem Eiropā, Sociālās kohēzijas komitejas kompetencē ir nodarbinātības veicināšanas jautājumi, migrācijas, dzimumu līdztiesības u.c. problēmas, Izglītības un kultūras komisijas pārziņā ir jautājumi, kas skar jaunatni, kā arī sports u.c., Ilglaicīgās attīstības komiteja izskata vides, telpiskās un pilsētplānošanas jautājumus. Latvijas pašvaldību delegācija jau kopš 1995.gada, kad Latvija iestājās EP, aktīvi piedalās kongresa darbā. Latvijas delegācijas sastāvu apstiprina Latvijas Pašvaldību savienības dome. Delegāti aktīvi piedalās kongresa plenārsēdēs, Pastāvīgās komitejas, kā arī statūtu komiteju darbā, sagatavojot viedokli par kongresā izskatāmajiem jautājumiem, kā arī iesniedzot jautājumus izskatīšanai kongresā.
Latvijai kongresā ir trīs balstiesīgo delegātu vietas: divas – Vietējo pašvaldību palātā, viena – Reģionālo pašvaldību palātā, kā arī trīs aizvietotāju vietas.
