Dibināšanas kongress
1991. gada oktobrī notika LTF 3. kongress, kas pieņēma jaunu programmu, kurā pašvaldībām bija veltīta vesela sadaļa. Šī programma paredzēja pašvaldību sistēmu attīstīt saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu. LTF aktīvisti sadalījās grupās, kas apbraukāja visus rajonus un republikas pilsētas. Pašvaldības tika aicinātas uz dibināšanas kongresu Jūrmalā 1991. gada 14. un 15. decembrī Lielupē, Zinību namā.
Pirmās dienas sēdi vadīja nākamais LTF priekšsēdētājs Jelgavas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Bunkšs. Kongresā piedalījās 169 delegāti. Pirmais kongresa dokuments bija rezolūcija “Par Latvijas Pašvaldību savienības dibināšanu”. Šā dokuments noslēgumā teikts, ka dibināšanas kongresa dalībnieki: “Pārliecināti, ka demokrātiskas neatkarīgas Latvijas garants ir patstāvīgu un finansiāli stabilu pašvaldību eksistence, un pārliecināti, ka pašvaldību kopējo interešu paušanai un aizstāvībai nepieciešama brīvprātīga savienība, nolēma pasludināt par nodibinātu Latvijas Pašvaldību savienību un nekavējoties uzsākt tās darbību.”
Tā 1991. gada 14. decembrī pulksten 13.30 savu darbu sāka jauna pašvaldību asociācija. Tajā pašā dienā tika par pamatu pieņemti organizācijas pagaidu statūti un apstiprināta priekšsēdētāja, valdes un revīzijas komisijas ievēlēšanas kārtība, kā arī izvirzīti trīs kandidāti priekšsēdētāja amatam. Nākamajā dienā sēdes gaitā tika pieņemti vairāki svarīgi lēmumi: nolikums par iestāšanās un biedru maksām; pagaidu statūti; pagaidu valdes ievēlēšanas nolikums; politiska rezolūcija, kas nosodīja Augstākās Padomes septembrī veiktos labojumus likumos par pilsētas pašvaldību un par pagasta pašvaldību, kas atļāva Augstākajai Padomei atlaist padomes un pašvaldību amatpersonas.
Kongress ievēlēja arī pagaidu valdi un izvēlēja LPS priekšsēdi – Jelgavas pilsētas padomes priekšsēdētāju Jāni Bunkšu. Vēlāk viņš tika vairākas reizes pārvēlēts un palika amatā līdz 1993. gada septembrim, kad turpināja karjeru civildienestā (sākumā kā Ministru kabineta Pašvaldību departamenta vadītājs) un nacionāla mēroga politikā. Vēlāk trijās valdībās J. Bunkšs kļuva par ministru, kurš bija atbildīgs par nacionālās valdības politiku pašvaldību jautājumos.
Asociācijas izveidošana toreiz piesaistīja samērā lielu interesi. Debatēs par pagaidu statusu piedalījās pat toreizējais Ministru Padomes priekšsēdētājs un neapšaubāmais LTF līderis Ivars Godmanis. Interesanti, ka premjers uzstājās nevis ar apsveikuma runu, bet kā visi – debatēs. Tas bija raksturīgi tālaika demokrātijas izpratnei. Valdīja izjūta, ka uz Latvijas politiskās skatuves ieradies jauns dalībnieks. Sākās pakāpeniskas brīvprātīgas iestāšanās periods pašvaldību asociācijā.
