Mazākuma viedokļa ievērošana
Izveidot kopīgu viedokli tādā organizācijā kā Pašvaldību savienība nereti ir visai sarežģīts uzdevums. Jo jautājums ir teorētiskāks, mazāk “praktisks” – jo mazāk domstarpību. Nav grūti vienoties izmantot Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, lai pamatotu lēmumu par ministrijas uzraudzības pastiprināšanu vai samazināšanu. Vieglāk ir vienoties, ja nav runas par konkrētu resursu sadali, taču grūti vienoties, ja problēmas risinājums skar politisko partiju savstarpējo konkurenci.
Potenciāla konflikta apstākļos ir bīstami pieņemt lēmumus ar mehānisko balsu vairākumu. Vēlamāk sasniegt vienprātību (konsensu) vai vismaz kompromisu, kas kaut daļēji apmierinātu visu pašvaldību grupu viedokļus. Visbiežāk sastopamais konflikta avots līdz šim bijusi resursu sadale starp pieciem likumā noteiktajiem pašvaldību veidiem – novadiem, pilsētām, pagastiem, rajoniem un republikas pilsētām. Šīm grupām ir dažādas likumos vai MK noteikumos noteiktas iespējas finanšu izlīdzināšanas vai investīciju saņemšanas jomā.
Tāpēc praksē LPS vienmēr centusies nenostādīt pašvaldību veidus citu pret citu. Vēlāk šis princips tika iestrādāts arī asociācijas statūtos veto tiesību formā – katram no LPS priekšsēža vietniekiem, ja viņš saņem atbalstu no vairāk nekā puses sava pašvaldību veida pašvaldībām, ir tiesības noteikt veto jebkuram LPS lēmumam.
Republikas pilsētas līdz administratīvi teritoriālās reformas noslēgumam bija pārstāvētas ar septiņām pašvaldībām. Ja četras no šīm pašvaldībām bija pretī LPS vairākumam, tad vairāk nekā 500 pašvaldību viedoklis nevarēja kļūt par LPS kopējo viedokli. Tāpat būtu, ja pret vairākumu būtu iebildušas 14 rajonu pašvaldības no 26 vai 19 pirmsreformas novadi no 37. Veto gadījumā LPS var vienīgi informēt par dažādu pašvaldību grupu paustajiem viedokļiem un atstāt lēmuma pieņemšanu nacionālā mēroga politiķu (Saeimas vai Ministru kabineta) patstāvīgai pieņemšanai.
Tomēr vēlamāk ir sasniegt vienprātību. Vienprātības gadījumā katra pašvaldību grupa atsevišķi paliek neapmierināta, jo nav sasniegusi grupai optimālu rezultātu, tomēr kaut kas labs tiek sasniegts katrai grupai un LPS iespējams uzstāties ar kopējo viedokli.
Dažādu LPS biedru interešu grupu organizācijas formas
(pašvaldībām, to politiķiem un darbiniekiem)
|
Nosaukums
|
Juridiskā forma
|
Īss pārstāvamo interešu raksturojums
|
|
Latvijas Pilsētu savienība
|
Biedrība, juridiska persona
|
Asociācija, kas reģistrēta 1931. gadā un atjaunojusi darbību 1990. gadā. Pārstāv rajona pilsētu intereses. Pēc reformas visas šīs pilsētas zaudē pašvaldības statusu un iegūst novada pilsētas statusu. Virknei asociācijas biedru piemīt juridiskā pārmantojamība no XIII gadsimta
|
|
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
|
Biedrība, juridiska persona
|
Nodibināta 2001. gada 23. augustā. Pārstāv republikas pilsētu intereses. Līdz reformas noslēgumam septiņās republikas pilsētās dzīvoja vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju. Asociācijas dalībnieki bija arī Valmiera un Jēkabpils, kas pēc reformas ieguvušas republikas pilsētas statusu. Līdz tam asociācijas attiecības ar šīm pilsētām regulēja īpaši līgumi
|
|
Pagastu apvienības valde
|
Nav juridiska persona; regulāri darbojas ar LPS atbalstu; periodiski sasauca pagastu pašvaldību vadītāju sapulces
|
Pagastu apvienība juridiski nebija noformēta. Pārstāvēja pagastu intereses. Tās pastāvēšanas forma bija līdzīga kā Latvijas Pilsētu savienībai starp 1919. un 1931. gadu, kad vairākkārt sanāca visu attiecīgā veida pašvaldību vadītāju sapulces. Latvijas pagastu pašvaldību vadītāji vairākkārt veikuši konceptuālus pavērsienus Latvijas politikā. Valde, kurā pārstāvēti visi rajoni (valdes locekli rajona pagastu vadītāji ievēlēja savā kopsapulcē) tikās regulāri reizi mēnesī, šajās valdes sanāksmēs pārrunāja aktuālos politiskās dienas kārtības jautājumus un pieņēma pagastu pašvaldību interesēm atbilstošas nostādnes. LPS nav citas institūcijas, kas veidotu pašvaldību politiku lauku attīstības un lauksaimniecības atbalsta jautājumos. Pēc reformas pagastiem ir novada pagastu statuss
|
|
Rajonu pašvaldību sapulce
|
Nav juridiska persona
|
Tiek sasaukta LPS kongresu laikā un pēc vajadzības – lai izveidotu rajonu kopējo pozīciju un izvirzītu kongresam apstiprināšanai LPS priekšsēža vietnieku no rajoniem. Pārstāv rajona pašvaldību intereses. Pēc reformas rajonu (administratīvo teritoriju statusā) nebūs. Saglabāsies tiesu rajoni esošajās teritorijās. Jautājums par lielāka mēroga reģionālo pašvaldību izveidi ir atklāts, kaut arī virkne likumu paredz šādu reģionālo pašvaldību – apriņķu – izveidošanu
|
|
Novadu pašvaldību sapulce
|
Nav juridiska persona
|
Tiek sasaukta LPS kongresu laikā un pēc vajadzības – lai izveidotu novadu kopējo pozīciju un izvirzītu kongresam apstiprināšanai LPS priekšsēža vietnieku no novadiem. Pārstāv novadu pašvaldību intereses. Pēc reformas ir 109 novadi, kuriem ir tieši tāda pati kompetence kā republikas pilsētu pašvaldībām – vietējā pašvaldība
|
|
Izpilddirek-toru asociācija
|
Nav juridiska persona; UDITE (Eiropas izpilddirek-toru asociācijas) biedre
|
Apvieno amatpersonas – izpilddirektorus. Lēmumu par dalību asociācijā pieņem pašvaldības. Mainoties izpilddirektoram, iepriekšējā asociācijas dalībnieka vietu ieņem jaunā amatpersona. Asociācijas darbība virzīta uz administrācijas darbības produktivitātes un pašvaldības pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu
|
|
Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība
|
Nav juridiska persona
|
Apvieno 25 Baltijas jūras piekrastes vietējās pašvaldības. Pārstāv šo pašvaldību intereses. Regulāri sanāk valde un periodiski tiek sasauktas apvienības vadītāju sapulces. Nacionālā valdība īsteno īpašu saimnieciskās darbības ierobežošanas politiku piekrastē. Pašvaldībām, kuras cīnās par savām tiesībām attīstīties, rodas īpašas intereses
|
|
Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācija (LPDDA)
|
Biedrība, ir juridiska persona
|
Biedrības dalībnieki var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Sadarbojas ar Latvijas Darba devēju konfederāciju
|
|
Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbied-rība
|
Arodbied-rība, ir juridiska persona
|
Sadarbojas ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību
|
|
Pieci plānošanas reģioni: Rīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales
|
Likumā atzīta pašvaldību sadarbības iestāde, juridiska persona, atvasināta publisko tiesību juridiskā persona
|
Sadarbības institūcijas, ko pašvaldības izveidoja brīvprātīgi 90. gadu beigās. Pārstāv tajās iestājušos pašvaldību intereses. Teritorijas atbilstoši pašvaldību lēmumiem ar likuma deleģējumu noteicis Ministru kabinets. Sākotnēji tika izveidoti kā sadarbības līdzeklis plānošanas un reģiona attīstības jautājumos. Valdība centās pārvērst šos reģionus par dekoncentrētām nacionālās valdības aģentūrām. Tā kā ar pašvaldību finansējumu nepietiek, plānošanas reģionu administrācija pamazām kļūst atkarīga no valsts budžeta. Ir sagatavots valdības likumprojekts par reģionālo pašvaldību izveidošanu uz plānošanas reģionu bāzes
|
Kā redzams no tabulas, ne visas interešu grupas noformētas kā juridiskās personas. Daļa no tām darbojas LPS aktivitāšu ietvaros vai saņem atbalstu no LPS budžeta, kā arī tehnisko palīdzību no LPS administrācijas. Pilnīgi patstāvīga organizācija ir Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kas sevi patstāvīgi finansē no biedru naudām un spēj pilnā mērā nodrošināt savas aktivitātes. Tomēr organizāciju darbība nedublējas un tās cieši sadarbojas.
Daļa no asociācijām veidotas tieši savdabīgās pozīcijas veidošanai LPS ietvaros. Pašvaldību savienības kongresa laikā notiek visu asociāciju sanāksmes, kurās izvirza priekšsēža vietnieku kandidātus, ko LPS kongress vienmēr apstiprina. Kongress arī uzdod šīm asociācijām izvirzīt no sava vidus kandidatūras pārstāvniecībai ES Reģionu komitejas un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo varu kongresa darbā. LPS nodrošina šo kandidatūru tālāku virzību atbilstoši nacionālajai kandidatūru iesniegšanas procedūrai šajās Eiropas institūcijās.
Šīs asociācijas organizē sēdes arī tad, ja tām nepieciešams aizstāvēt kādas svarīgas intereses, ieskaitot lēmumus par veto tiesību izmantošanu
