Likumprojekts

 

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dzīvojamā māja – ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar tehnis­kās inventarizācijas lietu ir dzīvojamā māja, kā arī tai piederīgās ēkas (būves);

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšana – darbību kopums, kas nepieciešams dzīvojamās mājas uzturēšanai un saglabāšanai lietošanai derīgā stāvoklī, kā arī funkcionāli nepieciešamā zemesgabala uzturēšanai, lai nodrošinātu šī īpašuma lietošanu atbilstoši mērķim;

3) dzīvojamās mājas apsaimniekošana – tehnisko pasākumu kopums, ar kuriem tiek īstenoti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesā pieņemtie lēmumi dzīvojamās mājas un funkcionāli nepieciešamā zemesgabala uzturēšanai un saglabāšanai;

4) dzīvojamās mājas īpašnieks – dzīvojamās mājas īpašnieks (īpašnieki) vai valdītājs, vai dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašnieki;

5) dzīvojamās mājas pārvaldnieks – persona, kas dzīvojamās mājas īpašnieka uzdevumā pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju;

6) norīkotais pārvaldnieks – pašvaldības uz laiku iecelts dzīvojamās mājas pārvaldnieks un apsaimniekotājs, kas pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju, kamēr dzīvojamās mājas īpašnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;

7) pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa – maksājumu kopums, kuru saņem dzīvojamās mājas pārvaldnieks un kuru veido dzīvojamās mājas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai nepieciešamie izdevumi un pārējie uz kop­īpašnieku lēmuma pamata taisītie izdevumi, kā arī atlīdzība par pārvaldīšanu.

 

2.pants. Šī likuma mērķis ir dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesa nodrošināšana, nosakot iesaistīto dalībnieku savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību kompetenci dzīvojamo māju pārvaldīšanas organizēšanā un pārraudzīšanā.

 

3.pants. Likums attiecas uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, neatkarīgi no tā, kā īpašumā dzīvojamās mājas atrodas.

 

4.pants. (1) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai katrai dzīvojamai mājai iekārto dzīvojamās mājas lietu. Ja tajā esošajos datos rodas izmaiņas, dzīvojamās mājas lietu aktualizē dzīvojamās mājas īpašnieks vai dzīvojamās mājas pārvaldnieks.

(2) Dzīvojamās mājas lietas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

 

II nodaļa

Valsts un pašvaldību kompetence un līdzdalība
dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā

 

5.pants. Ministru kabinets nosaka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veicami norēķini par pakalpojumiem, kas saistīti ar daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošo telpu lietošanu.

 

6.pants. (1) Dzīvojamo māju pārvaldīšanas vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Veicot šo uzdevumu, ministrija:

1) koordinē mājokļu monitoringa sistēmas izveidošanu un ieviešanu;

2) izstrādā un iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai valsts atbalsta programmas dzīvojamo māju renovācijas un energoefektivitātes pasākumu līdz­finansēšanai.

(2) Valsts aģentūra "Mājokļu aģentūra" dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā veic šādas darbības:

1) uztur dzīvojamās mājas pārvaldnieku reģistru;

2) veicina profesijas standartam atbilstošu dzīvojamās mājas pārvaldnieka izglītības iegūšanu.

 

7.pants. (1) Pašvaldība veicina konkurenci dzīvojamo māju pārvaldīšanas sektorā.

(2) Pašvaldība savā teritorijā uzrauga dzīvojamo māju un ar tām funkcionāli saistīto teritoriju un būvju uzturēšanu.

(3) Saņemot informāciju par to, ka dzīvojamās mājas īpašnieks neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbības, kas noteiktas šā likuma 9.panta 2. un 3.punktā, un nav pilnvarojis dzīvojamās mājas pārval­dnieku veikt minētās darbības, pašvaldība (tās deleģēta institūcija):

1) ierosina administratīvo lietu;

2) konstatējot faktu par šajā pantā noteikto dzīvojamās mājas īpašnieka pienākumu nepildīšanu, nosūta brīdinājumu, norādot pārkāpumu novēršanas termiņu;

3) ja dzīvojamās mājas īpašnieks šīs daļas 2.punktā minētajā brīdinājumā noteiktajā termiņā nav izpildījis tam uzlikto pienākumu, triju mēnešu laikā pieņem lēmumu par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu.

 

8.pants. (1) Valsts ir tiesīga piešķirt līdzfinansējumu šādiem mērķiem:

1) tādu dzīvojamo māju renovācijai vai restaurācijai, kuras ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi vai kuru ekspluatācija atbilstoši to tehniskajam stāvoklim var būt bīstama cilvēku dzīvībai vai veselībai, vai kurās jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes un citas katastrofas sekas;

2) dzīvojamo māju renovācijai un rekonstrukcijai, un energoefektivitātes pasākumu veikšanai;

3) dzīvojamo māju pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku izglītošanai dzīvo­jamo māju pārvaldīšanas jautājumos.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību un apmēru, kādā valsts piešķir līdzfinansējumu šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem.

(3) Pašvaldība ir tiesīga piešķirt līdzfinansējumu šādiem mērķiem:

1) dzīvojamo māju renovācijai vai restaurācijai, kuras ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi vai kuru ekspluatācija atbilstoši to tehniskajam stāvoklim var būt bīstama cilvēku dzīvībai vai veselībai, vai kurās jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes un citas katastrofas sekas;

2) energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamās mājās;

3) dzīvojamo māju pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku izglītošanai dzīvo­jamo māju pārvaldīšanas jautājumos;

4) ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītā zemesgabala labiekārtošanai.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto līdzfinansējumu pašvaldība piešķir saisto­šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

III nodaļa

Dzīvojamās mājas īpašnieka tiesības, pienākumi un atbildība

 

9.pants. (1) Dzīvojamās mājas īpašniekam ir šādi pienākumi:

1) pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju;

2) ievērot Ministru kabineta noteiktās dzīvojamo māju apsaimniekošanas obligātās (minimālās) prasības (turpmāk – obligātās prasības);

3) slēgt līgumus par pakalpojumiem, kas nepieciešami dzīvojamās mājas uzturēšanai un saglabāšanai lietošanai derīgā stāvoklī, kā arī funkcionāli nepie­ciešamā zemesgabala uzturēšanai;

4) nodrošināt grāmatvedību un pārvaldīšanas dokumentu lietvedību un arhivēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai;

5) uzraudzīt, lai dzīvojamā mājā esošie atsevišķie īpašumi tiktu izmantoti atbilstoši noteiktajam izmantošanas veidam, bet, konstatējot izmantošanas veida pārkāpumu, rakstiski informēt par to pašvaldību.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavojama un valsts aģen­tūrā "Mājokļu aģentūra" iesniedzama ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistītā informācija, kā arī sniedzamās informācijas apjomu.

 

10.pants. Par obligāto prasību nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi dzīvo­jamās mājas īpašnieks ir atbildīgs saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

 

11.pants. (1) Dzīvojamās mājas īpašnieks var dot dzīvojamās mājas pār­valdīšanas un apsaimniekošanas uzdevumu dzīvojamās mājas pārvaldniekam, par to vienojoties rakstiski.

(2) Ar dienu, kad noslēgta rakstiska vienošanās, pārvaldīšanas un apsaim­niekošanas pienākumus un šā likuma 10.pantā noteikto atbildību uzņemas dzīvojamās mājas pārvaldnieks.

 

12.pants. (1) Ja dzīvojamā māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, bet ir kopīpašums, viens vai vairāki kopīpašnieki nosūta pārējiem kopīpašni ekiem rakstiskas vienošanās projektu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaim­niekošanas uzdevuma došanu, norādot izskatīšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par 20 kalendāra dienām.

(2) Dzīvojamās mājas kopīpašnieku vienošanās ir saistoša visiem dzīvo­jamās mājas kopīpašniekiem, ja:

1) to parakstījuši kopīpašnieki, kuru īpašumā ir vismaz divas trešdaļas ēkas kopplatības;

2) tā neaizskar īpašumā dzīvojošo nepilngadīgo personu likumiskās intereses.

 

13.pants. Dzīvojamās mājas īpašniekam ir pienākums atlīdzināt dzīvo­jamās mājas pārvaldniekam:

1) nepieciešamos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumus;

2) tos ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistītos pārējos izdevumus, kuri radušies, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopsapul­ces lēmumiem;

3) maksu par piegādātajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas telpu lietošanu, ja līgumus par šo pakalpojumu piegādi slēdzis dzīvojamās mājas pārvaldnieks;

4) par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

 

IV nodaļa

Dzīvojamās mājas pārvaldnieka tiesības, pienākumi un atbildība

 

14.pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības un personas, kas uz līguma pamata pārvalda un apsaimnieko dzīvojamās mājas, reģistrējas dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā valsts aģentūrā "Mājokļu aģentūra".

(2) Kārtību un nosacījumus personu reģistrācijai pārvaldnieku reģistrā un izslēgšanai no tā nosaka Ministru kabinets.

 

15.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldnieks pārvalda un apsaimnieko dzīvo­jamo māju uz rakstiskas vienošanās pamata. Dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir visas šajā likumā noteiktās dzīvojamās mājas pārvaldnieka tiesības, un viņam jāizpilda visi šajā likumā noteiktie dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumi, pat ja tie nav atrunāti, noslēdzot rakstisku vienošanos.

 

16.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir šādi pienākumi:

1) pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju;

2) atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka noteiktajai kārtībai slēgt līgumus par pakalpojumiem, kas nepieciešami dzīvojamās mājas uzturēšanai un saglabā­šanai lietošanai derīgā stāvoklī, kā arī funkcionāli nepieciešamā zemesgabala uzturēšanai;

3) līgumā noteiktajā termiņā un kārtībā, bet ne retāk kā reizi gadā rakstiski sniegt pārskatu par veikto darbu dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un apsaimnie­košanā, tai skaitā par līdzekļu izlietošanu, dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli, iepazīstināt dzīvojamās mājas īpašnieku ar pārvaldīšanas darba plānu un budžeta projektu kārtējam gadam, kā arī ar īstermiņa un ilgtermiņa plānu dzīvojamās mājas remontdarbu veikšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai;

4) pārvaldīt mājas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai saņemtos naudas līdzekļus;

5) kārtot grāmatvedību un pārvaldīšanas dokumentu lietvedību;

6) uzraudzīt, lai dzīvojamā mājā esošie atsevišķie īpašumi tiktu izmantoti atbilstoši noteiktajam izmantošanas veidam, bet, konstatējot izmantošanas veida pārkāpumu, rakstiski informēt par to īpašnieku un pašvaldību;

7) rakstiski brīdināt dzīvojamās mājas īpašnieku par nepieciešamajiem steidzami veicamajiem pasākumiem dzīvojamās mājas pasargāšanai no bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma, kā arī aprēķināt šo darbu paredzamās izmaksas;

8) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sagatavot un sniegt valsts aģentūrai "Mājokļu aģentūra" ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistīto informāciju.

 

17.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir šādas tiesības:

1) saņemt maksu par sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvoja­mās mājas telpu lietošanu, ja līgumus par šo pakalpojumu piegādi slēdzis dzīvojamās mājas pārvaldnieks;

2) saņemt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu dzīvojamās mājas īpašnieka noteiktajā apmērā vai šā likuma 19.pantā noteiktajā apmērā;

3) saņemt atlīdzību par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

 

18.pants. Izbeidzot līgumattiecības ar dzīvojamās mājas īpašnieku, dzīvo­jamās mājas pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā ar nodošanas un pārņemšanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam vai viņa pilnvarotajai personai šādas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās lietas:

1) dzīvojamās mājas lietu;

2) ieņēmumu un izdevumu pārskatu;

3) neizlietotos uzkrājumus;

4) citas pārvaldīšanas laikā dzīvojamai mājai par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu un citiem dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem iegādātās lietas.

 

19.pants. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks nav noteicis dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, dzīvojamās mājas pārvaldnieks šo maksu nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību.

 

20.pants. (1) Norīkotais pārvaldnieks pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju, pamatojoties uz tās institūcijas lēmumu, kura iecēlusi norīkoto pārvald­nieku, un neslēdzot rakstisku vienošanos.

(2) Norīkotajam pārvaldniekam ir šādas tiesības:

1) saņemt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu tādā apmērā, kas nepieciešama obligāto prasību izpildei;

2) saņemt maksu no dzīvojamās mājas telpu lietotājiem par sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas telpu lietošanu, ja līgumus par šo pakalpojumu piegādi slēdzis dzīvojamās mājas pārvaldnieks.

(3) Norīkotajam pārvaldniekam jāizpilda obligātās prasības. Par obligāto prasību nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi norīkotais pārvaldnieks ir atbildīgs saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

 

V nodaļa

Nobeiguma noteikums

 

21.pants. Uz dzīvojamās mājas īpašnieku, ja tas pārvalda un apsaimnieko viņam piederošu viendzīvokļa māju, nav attiecināmi šā likuma 9.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā noteiktie pienākumi.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šā likuma 4.panta otrajā daļā, 5.pantā un 9.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā, 14.panta otrajā daļā un 16.panta 8.punktā minētos noteikumus.

3. Daudzdzīvokļu mājās, kuras nodotas privatizācijai saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un kurās gada laikā pēc minētajā likumā noteiktā lēmuma pieņemšanas par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav lēmusi par dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanu vai līguma slēgšanu par attiecīgās daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, pašvaldība (tās deleģēta institūcija) triju mēnešu laikā ieceļ norīkoto pārvaldnieku.

 

 

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

M.Kučinskis

Anotācija

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma projektam

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums			Pašreiz Latvijā nav likuma, kas regulētu dzīvojamo māju pārvaldīšanas kārtību. Dzīvojamo māju pārvaldīšana ir ļoti nozīmīgs process, kas aizvien aktuālāks kļūst pēc dzīvojamo māju privatizācijas, kad pēc valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas, mājas tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā. Pašreiz privatizācijai ir nodotas 30023 valsts un pašvaldību dzīvojamo mājas (497004 dzīvokļi). Saskaņā ar Valsts Statistikas pārvaldes datiem, viss dzīvojamais fonds sastāda 334176 dzīvojamās mājas. Likumprojekts paredz, ka tajā noteiktā dzīvojamo māju pārvaldīšanas kārtība attieksies uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, neatkarīgu no tā, kā īpašumā dzīvojamā māja atrodas. Normatīvie akti nenosaka minimālās prasības dzīvojamās mājas uzturēšanai un saglabāšanai, kā arī nenosaka dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību. Līdz ar to, dzīvojamo māju apsaimniekošana daudzos gadījumos tiek veikta sliktā kvalitātē, kas atsevišķos gadījumos rada draudus arī cilvēkiem un apkārtējai videi (savlaicīgi neveikti māju remonti, nav ievēroti ugunsdrošības noteikumi u.c.).
2. Normatīvā akta projekta būtība			Likumprojekta mērķis ir noteikt dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto dalībnieku savstarpējās attiecības, noteikt viņu tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību kompetenci dzīvojamo māju pārvaldīšanas organizēšanā un pārraudzīšanā. Likumprojekts nosaka to personu loku, kurā ir tiesības nodarboties ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu. Likumprojekts attiecas uz dzīvojamo māju pārvaldīšanu, jo Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā visas ēkas (būves), kurām ir veikta tehniskā inventarizācija tiek klasificētas pēc to galvenajiem lietošanas veidiem (atbilstoši Būvju klasifikācijai (CC). Atbilstoši Būvju klasifikācijai (CC) ēkas pēc to galvenā lietošanas veida tiek iedalītas dzīvojamās mājās vai nedzīvojamās ēkas. Likumprojekts paredz, ka fiziskām un juridiskām personām, kas vēlēsies nodarboties ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu būs jāreģistrējas dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā valsts aģentūrā „Mājokļu aģentūra”. Kārtību, kādā personām būs jāreģistrējas pārvaldnieku reģistrā noteiks Ministru kabinets.
3. Cita informācija			Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts veicinās makroekonomiskās vides sakārtošanu mājokļu jomā.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Līdz šīm pārvaldnieku pienākumu sniegt informāciju un atskaiti tikai daļēji reglamentēja likums „Par dzīvokļa īpašumu”. Detalizētāka informācijas sniegšana un atskaitīšanās kārtība tiek noteikta apsaimniekošanas līgumos. Tāpēc iestrādājot likumprojektā attiecīgās normas, tiks veicināta konkurence starp uzņēmējiem, kas nodarbosies ar dzīvojamo māju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu.
3. Sociālo seku izvērtējums			Tiks paaugstināta dzīvojamo māju pārvaldīšanas kvalitāte.
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2				3	4		5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	likumprojekts šo jomu neskar				likumprojekts šo jomu neskar	likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	likumprojekts šo jomu neskar				likumprojekts šo jomu neskar	likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	likumprojekts šo jomu neskar				likumprojekts šo jomu neskar	likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	likumprojekts šo jomu neskar				likumprojekts šo jomu neskar	likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar		likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	–
6. Cita informācija	Pārvaldnieku reģistra izveidošana un uzturēšana būs mājokļu monitoringa sistēmas sastāvdaļa, līdz ar to papildus valsts budžeta līdzekļi pārvaldnieku reģistra izveidošanai nav nepieciešami.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Likumprojektā ir iestrādāts deleģējums Ministru kabinetam : 1) noteikt dzīvojamo māju pārvaldīšanas obligātās (minimālās) prasības; 2) noteikt dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrēšanas un izslēgšanas no reģistra kārtību; 3) apstiprināt dzīvojamās mājas lietas un ieņēmumu – izdevumu pārskata (atskaites) paraugus. 4) apstiprināt valsts atbalsta programmu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanai un energoefektivitātes pasākumu līdzfinansēšanai; 5) izdod noteikumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamo mājā esošo telpu lietošanu, aprēķināšanas un iekasēšanas kārtību; 6) sagatavot grozījumus administratīvo pārkāpumu kodeksā.
2. Cita informācija				Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.					Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Konsultācijas ir notikušas ar Mājokļu attīstības konsultatīvās padomes locekļiem – Latvijas Pašvaldību sav ienību, Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību asociāciju, s/o „Denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvība”.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Mājokļu attīstības konsultatīvā padome atbalsta sagatavoto likuma projektu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Ir sniegta informācija masu saziņas līdzekļos un ir saņemtas pozitīvas atsauksmes par likumprojektu.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija					Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Likumprojekts neparedz jaunu institūciju izveidošanu. Funkcijas turpina pildīt valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” un pašvaldību pilnvarotas institūcijas. Valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” izveidotā darba grupa ir izstrādājusi Profesijas standartu Namu pārvaldniekam (4.kvalifikācijas līmenis), kas ir apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 09.11.2004. rīkojumu Nr.719 un iekļauts kopējā reģistrā ar Nr. PS 0286. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 59.panta pirmās daļas 15.punktu valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” ir izstrādājusi un ar 12.05.2004. rīkojumu Nr. 1-04/45 apstiprinājusi profesionālās pilnveides izglītības programmas paraugus namu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Profesionālās pilnveides izglītības programmas paraugi ir nosūtīti Izglītības un zinātnes ministrijai, kura tos ņems vērā, izvērtējot un licencējot izglītības iestāžu sagatavotās pilnveides izglītības programmas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Likumprojekts tiks publicēts “Latvijas Vēstnesī” un RAPLM, kā arī valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” mājas lapā. Informācija tiks sniegta masu saziņas līdzekļos.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Indivīds lēmumus varēs apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija					Nav

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs

M.Kučinskis

 

Ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Kučinskis	I.Kukute	K.Jaunzeme	L.Ancāne	I.Oša

 

 

 

10.05.2006. 10.00

1130

I.Oša

ilze.osa@raplm.gov.lv, 7770468