Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība dibināta 2004. gadā, apvienojot Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes vietējās pašvaldības. Apvienības sastāvā ir 10 pašvaldības, kas visas ir LPS biedri. LPPA mērķis ir apvienot visas piekrastes vietējā līmeņa pašvaldības kopīgu problēmu risināšanai un savu interešu aizstāvēšanai valsts līmenī. 

Kontakti un vadība:
LPPA priekšsēdis Dagnis Straubergs (Limbažu novada domes priekšsēdētājs)
e-pasts: dagnis.straubergs@limbazi.lv
Tālrunis: 29222757

No LPS puses LPPA darbu koordinē padomniece Sandra Bērziņa
e-pasts: sandra.berzina@lps.lv
tālrunis: 67226536

Iepriekšējais
Nākamais

Atskats uz Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības Valdes sēdi

10. maijā Jūrmalā notika Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) Valdes sēde. Valde izskatīja vairākus būtiskus jautājumus, ka arī uzklausīja informāciju. Valde nolēma apvienības gada sapulci rīkot Jūrmalā oktobra beigās, tajā vēlējot jaunu priekšsēdētāju un Valdi, un izvērtējot Piekrastes pamatnostādņu (2011) un Piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskā plānojuma (2016) īstenošanu. Valde norādīja, ka nepieciešams aktivizēt prasību atvērt Aizsargjoslu likumu.

Valde pārrunāja Piekrastes apsaimniekošanas un finansēšanas jautājumu, to saistīja ar VARAM vēlmi autotransporta pārvietošanās un stāvēšanas kontroli Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā nodot vienas institūcijas - pašvaldību pārraudzībā. Valde nolēma jautājumu par finansējumu turpināt aktualizēt, neuzņemties nekādas jaunas funkcijas, kas prasa resursus, kā arī norādīja, ka vides institūcijām jābūt aktīvākām krasta kāpas aizsargjoslas uzraudzībā.

Valde izskatīja Piekrastei aktuālo, stratēģiskā atbalsta mērķa SAM 5.5.1., projektu iesniegšanas termiņus un indikatīvos termiņus kādos CFLA var izskatīt projektus. Pašvaldības plāno, ka visi četri Piekrastes projekti tiks iesniegti līdz augustam ar tādu mērķi, lai rudens pusē varētu uzsākt to īstenošanu, savukārt CFLA prakse ir projektu izskatīšanu veikt 3 mēnešu laikā vai ilgāk, ja nepieciešami kādi labojumi. Šādi termiņi pašvaldības neapmierina. Valde nolēma, ka jāsagatavo vēstuli Kultūras ministrijai un jārosina LPS un FM sarunās iekļaut jautājumu par īstermiņa aizņēmumu no valsts kases, analoģiski SAM 3.3.1., lai pašvaldības, kuras ir gatavas, varētu uzsākt darbus jau 2017. gada rudenī uz savu risku. 

Valde uzklausīja informāciju par VARAM sagatavotajiem Grozījumiem Zemes pārvaldības likumā un, ņemot vērā Jūrmalas pilsētas, Engures un Dundagas novadu atbalstu grozījumiem, akceptēja priekšlikumu par pludmaļu, kuras atrodas nacionālo parku ainavu zonā, nodošanu pašvaldību valdījumā. Valde pārsprieda arī citas uz Piekrasti attiecināmā 15. panta apakšpunktu precizētās redakcijas. Ņemot vērā erozijas un abrāzijas procesus Piekrastē, Valde norādīja, ka jāturpina darbs 15. panta apakšpunktu redakciju pilnveidē.

Valde uzklausīja Vides izglītības fonda priekšsēdētāja Jāņa Ulmes informāciju par atkritumu kartēšanu pludmalē 2017. gada vasaras periodā un pozitīvo ziņu par šajā gadā iegūtajiem Zilajiem karogiem pludmalēm un jahtu ostām un to skaita pieaugumu, kā arī par sadarbību ar pašvaldībām Latvijas 100gades pasākumā 2018.gada rudenī par tīru Piekrasti. LPS padomniece vides jautājumos Sandras Bērziņa sniedza pārskatu par roņu aizsardzības plāna izstrādi un biotopu kartēšanu Piekrastē, kā arī Gunta Lukstiņa, LPS padomniece, LPPA sekretāre, ziņoja par diviem jauniem projektiem Piekrastē, kuros tiks iesaistītas pašvaldības - projekts “Kampaņa SAGLABĀSIM LATVIJAS KĀPAS 2017”  un  “Lauku ceļotāja” kājāmgājēju maršruta izveides projekts gar visu Piekrasti.

 

Gunta Lukstiņa,

LPS padomniece attīstības un plānošanas jautājumos