Iepriekšējais
Nākamais

LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde 31. janvārī (2017)

31. janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Finanšu un ekonomikas komitejas sēde, kurā tika skatīti šādi jautājumi: Par plānotajām izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā no 2018. gada; Par LPS pasūtīto pētījumu “Rezultatīvo rādītāju iegūšanas iespējas, izmantojot pašvaldību budžeta informāciju”, kas sagatavots Norvēģijas finanšu instrumenta projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” ietvaros; Par LPS veidoto datu bāzi BLIS (Bench Learning Information System) un tās izmantošanas iespējām pašvaldību darbā un Par LPS un Finanšu ministrijas sarunu jautājumiem 2017.gadā.

Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne informēja Finanšu un ekonomikas komitejas sēdes dalībniekus par apspriestajiem variantiem ministrijas izveidotajā starpinstitucionālajā darba grupā, kuras mērķis ir meklēt sabalansētus risinājums nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jomā saistībā ar nodokļa bāzes straujām izmaiņām. Kā norādīja A.Kaļāne, darba grupā ir izskatīti četri varianti. 1) viens no variantiem bija Valsts zemes dienesta virzītais priekšlikums par NĪN vienoto likmi zemei un ēkām, taču šim modelim ir virkne trūkumu: sarežģīta administrēšana; lai visām pašvaldībām saglabātu ieņēmumus no NĪN pašreizējā apmērā, visā valstī nav iespējams noteikt vienādu vienoto nodokļa likmi; šādu izmaiņu rezultātā būtiski pieaugtu nodokļa maksājumi dzīvokļu īpašniekiem, bet samazinātos – individuālo dzīvojamo māju īpašniekiem, kas no politikas viedokļa būtu grūti paskaidrojams sabiedrībai. 2) Otrs variants paredzēja vienīgā īpašuma atbrīvošanu no NĪN vai samazinātas NĪN likmes noteikšanu vienīgajam īpašumam, taču šajā gadījumā var būt vairākas “vienīgā īpašuma” principa interpretācijas iespējas. Vēloties piemērot atbrīvojumu gan ēkai, gan zemei, rodas problēmas, jo Latvijā pastāv sarežģīta īpašumu veidu struktūra – uz vienas zemes vienības atrodas vairākas ēkas, viena ēka atrodas uz vairākiem zemes īpašumiem; ēkai vispār nav piesaistīta zeme (domājamā daļa no zemes); piespiedu noma u.c. Vienlaikus šajā variantā NĪN administrēšana kļūtu sarežģītāka un būtiski samazinātos pašvaldību ieņēmumi no NĪN. 3) Trešais variants paredzēja NĪN likmes mājokļiem koridora (0,2%-0,4%-0,6%) pārskatīšanu pie noteikta kadastrālās vērtības apjoma, bet šis risinājums darba grupā neguva atbalstu, jo problēma būtībā nav mājokļa daļā, bet tieši zemes daļā. A.Kaļāne uzsvēra, ka tieši zeme privātmājām rada šo būtisko NĪN slogu. 4) Nākamais variants paredzēja piemērot NĪN neapliekamā vai ar samazinātu NĪN likmi apliekamā minimuma (platības) noteikšana attiecībā uz mājokli un zemi par katru īpašumā deklarēto personu, tomēr arī šis variants tieši dēļ komplicētās zemes un ēkas struktūras dēļ bez lieliem papildu resursiem būtu piemērojams tikai apmēram 50% īpašumu.

A.Kaļāne uzsvēra, ka primāri risināmais jautājums būtu nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību sakārtošana. Pēc VZD sniegtās informācijas individuālās apbūves zemes bāzes vērtību līmeņu amplitūda atšķiras vairāk nekā 1500 reizes – no 0,40 euro/m2 līdz 600 euro/m2. Ja kadastrālās vērtības ir sakārtotas, tad var darboties ar otru instrumentu – NĪN likmi vai NĪN atvieglojumiem.

Sēdē diskusijās par vēlamajām izmaiņām NĪN politikā tika uzsvērts, ka pašvaldībām jābūt rīcības brīvībai regulēt NĪN politiku konkrētajā teritorijā, taču šī politika nevarētu būt līdzeklis cīņā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem; ir jākoriģē kadastrālo vērtību bāzes noteikšanas metodika un biežums (nekustamo īpašumu kadastrālajai vērtībai iedzīvotājiem jābūt prognozējamai); pēc iespējas ātrāk jābūt skaidrībai par nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām 2018.gadā, lai pašvaldībām NĪN ieņēmumu prognoze nākamajam gadam nebūtu jārēķina vairākas reizes. Pagājušajā gadā tika pieņemts lēmums 2017.gadā saglabāt kadastrālās vērtību bāzi 2016.gada līmenī, taču 2018.gadā atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam jāpiemēro jaunā kadastrālo vērtību bāze, vienlaicīgi ieviešot arī kadastrālo vērtību vidējo atbilstību 85% apmērā īpašuma tirgus cenām, kas daļai īpašumu nozīmēs kārtējo kadastrālo vērtību un attiecīgi arī NĪN maksājuma palielinājumu.

Par LPS pasūtīto pētījumu “Rezultatīvo rādītāju iegūšanas iespējas, izmantojot pašvaldību budžeta informāciju”, kas sagatavots Norvēģijas finanšu instrumenta projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” ietvaros, Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē pastāstīja viena no pētījuma autorēm – Dr.oec. Inga Vilka (SIA “Publiskās pārvaldes konsultācijas”). Pētījuma mērķis bija izvērtēt pašvaldību budžeta informācijas izmantošanas iespējas pašvaldības vadīšanai nepieciešamo rezultatīvo rādītāju aprēķināšanā. Pētījumā secināts, ka rezultatīvo rādītāju izmantošanas prakse budžetēšanā Latvijā ir ļoti maz pielietota, sevišķi komunikācijas procesā, bet, kā atzīst pētījuma autori, pozitīvi, ka atsevišķi mēģinājumi tomēr ir vērojami – ir sastopami gadījumi, kad pašvaldības budžeta plānošanas gaitā finanšu informācija tiek papildināta ar informāciju par institūcijas / pakalpojuma klientiem, apjomu, kvalitāti, apmierinātību u.t.t., retāki ir gadījumi kad tiek aprēķināta ekonomiskā efektivitāte. Arī ārvalstu prakse liecina, ka uz rezultātu orientētas budžetēšanas ieviešana praksē notiek reti, biežāka ir fragmentāra (kādās jomas) vai atsevišķu elementu ieviešana, tāpēc Latvijas pašvaldībām to nevajadzētu uzskatīt par neiespējamu praksi. Pašvaldības varētu sākt ar rezultātiem un izmaksu aprēķiniem pret sasniegtajiem rezultātiem kaut vai dažās darbības jomās. Vienlaikus pētījuma autori atzīmē, ka Latvijā pašvaldības sniedz biežas un detalizētas atskaites par budžeta izpildi, taču šo datu analīze ne centrālā līmenī, ne pašvaldību līmenī faktiski netiek veikta. Tad rodas jautājums, kāpēc jāiegulda tik liels darbs šādu atskaišu radīšanā? Detalizēto atskaišu vietā pašvaldības varētu veltīt laiku sava budžetu datu analīzei, kas būtu noderīga pašvaldības vadībai lēmumu pieņemšanas procesā. Lai pilnveidotu un modernizētu pašvaldību budžetēšanas praksi, pētījumā sniegta virkne priekšlikumu, tai skaitā samazināt pašvaldību sniegto budžeta atskaišu (pārskatu) apjomu. Mēneša pārskatu vietā ieviest ceturkšņa pārskatus, bet ik mēnesi apkopot tikai informāciju par kopējiem ieņēmumiem, izdevumiem, saistībām. Gada pārskatā vadības ziņojumā ietvert tikai īsu, apjomā limitētu pamata informāciju. Savukārt gada publiskajā pārskatā galveno uzsvaru likt uz sabiedrības skaidrojošu informēšanu par pārskata gadu, izmantojot ciešu resursu un darbības, sasniegumu sasaisti un salīdzināšanu ar plānoto, kā arī salīdzināšanu ar citām pašvaldībām vai vidējiem rādītājiem. Ar pētījumu “Rezultatīvo rādītāju iegūšanas iespējas, izmantojot pašvaldību budžeta informāciju” jebkurš interesents var iepazīties LPS salīdzināmo datu bāzes BLIS (Bench Learning Information System) sadaļā “Publikācijas” / “Pētījumi”: https://blis.lps.lv/lv/.

LPS salīdzināmo datu bāzē publicēti arī pārējie Norvēģijas finanšu instrumenta projekta “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” ietvaros veiktie pētījumi: “Pašvaldības vidēja termiņa budžeta veidošanas iespējas un pielietojumi” (Izpildītājs: SIA “Konsorts”); “Vietējās pašvaldības vadīšanai nepieciešamie statistikas rādītāji ” (Izpildītājs: SIA “Konsorts”); “Pašvaldības iespējas ietekmēt vietējās ekonomikas attīstību” (Izpildītājs: Vidzemes Augstskolas Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts) un “Pašvaldības sociālās uzņēmējdarbības iespējas un privātās sociālās uzņēmējdarbības izmantošanas iespējas pašvaldības mērķiem” (Izpildītājs: SIA “Dynamic University”).

Visas LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē rādītās prezentācijas ir publicētas LPS komiteju portālā.

 

Lāsma Ūbele,

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos