Iepriekšējais
Nākamais

Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēde 28. februārī (2017)

28. februārī LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē tika izskatīts Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas 2015. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” aktualizētais jautājums par Kadastra un Zemesgrāmatas datu kvalitāti. Valsts kontrole revīzijas ziņojumā konstatējusi, ka vēl arvien Kadastra un Zemesgrāmatas lietotājiem nav pieejama kvalitatīva, aktuāla un skaidri saprotama informācija, tajā skaitā pašvaldībām pārskata gada inventarizācijas veikšanai, kas ietekmē arī saimnieciskā gada pārskatā sniegtās informācijas kvalitāti.

Valsts kontrole ir ieteikusi veikt šādas darbības:

  1. veikt nepieciešamos pasākumus, lai Kadastra sniegtajā informācijā par pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem netiktu uzrādītas citām fiziskām un juridiskām personām piederošas vai nenoskaidrotas piederības būves;
  2. izvērtēt iespēju noteiktā laikposmā noteikt īpašu režīmu savstarpējai datu apmaiņai starp Kadastru un tā subjektiem, tajā skaitā pašvaldībām, kļūdaino datu labošanai;
  3. izstrādāt normatīvo regulējumu īpašuma tiesību noteikšanai tiem nekustamajiem īpašumiem, kuriem nav pieejami īpašumtiesības apliecinoši dokumenti;
  4. iniciēt normatīvo regulējumu kopīpašuma domājamo daļu aprēķināšanai un pārrēķināšanai, nodrošinot, ka kopīpašuma domājamo daļu kopsumma veido vienu veselumu un ka domājamā daļa ir atsevišķā īpašuma (telpu grupas) platības attiecība pret visu dzīvojamajā mājā esošo atsevišķo īpašumu kopējo platību.

Komitejas sēdē Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts zemes dienesta (VZD) pārstāvji bija uzaicināti sniegt informāciju par šo ieteikumu ieviešanas gaitu. Pozitīvi vērtējams, ka visu ieteikumu ieviešana tiek plānota, tomēr negatīvi, ka pie tās lielākoties ķersies tikai 2018. gadā, jo VK noteiktais ieteikumu ieviešanas termiņš ir 2019. gada 1. maijs. TM pārstāvji atgādināja, ka 3. un 4. punktā norādītās problemātikas risinājumiem jau pirms vairākiem gadiem Saeimā bija iesniegti likumprojekti, kas netika atbalstīti, diemžēl nepiedāvājot nekādu citu risinājumu. Tieslietu ministrijas ieskatā vispirms tiks īstenota Kadastra un Zemesgrāmatas procesu tuvināšana sistēmu sadarbības uzlabošanai, kuru ieviešanai ir nepieciešams veidot jaunu Kadastra informācijas sistēmu. LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere uzsvēra, ka, lai pēc būtības nodrošinātu Kadastra un Zemesgrāmatas sadarbības uzlabošanu un datu kvalitāti, Valsts kontroles ieteikumi normatīvajos aktos tieši būtu jāievieš pirms informācijas sistēmu izmaiņu programmēšanas uzsākšanas, turklāt jau valdības līmenī ir noteikts, ka šajā plānošanas periodā nedrīkst turpināt nepareizo praksi, kad vispirms kaut ko dara informācijas sistēmās, bet tikai pēc tam virza atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, kad paredz procedūru izmaiņas. Tādējādi pirms jaunas informāciju sistēmas pasūtīšanas TM jāsagatavo ne tikai Valsts kontroles lūgtie normatīvo aktu risinājumi, bet šo grozījumu loks ir krietni plašāks. LPS atgādināja, ka nekad nav atbalstījusi un neatbalstīs vienu un to pašu datu glabāšanu divās informācijas datu noliktavās, divās sistēmās, un, ja tiek veidota jauna Kadastra informācijas sistēma, tā ir jāveido kā vienota datu bāze ar zemesgrāmatu datiem. Tāpat tika atgādināts jau pirms vairākiem gadiem paustais, ka, visticamāk, nevarēs izvairīties no termiņa noteikšanas likumos par privātpersonas īpašumtiesību pieteikšanu uz objektiem, par kuriem publiskajam sektoram nav nekādu ziņu, paredzot skaidru un efektīvu regulējumu pēc šāda termiņa beigām. Pašvaldību pārstāvji arī norādīja, ka jānodrošina ne tikai kopīpašuma domājamo daļu kopsumma kā viens vesels, bet arī tas, ka Zemesgrāmata pati varētu grozīt ēkas īpašuma domājamās daļas atbilstoši šajā ēkā esošo dzīvokļa īpašumu īpašumtiesībām. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka tāpēc jau Zemesgrāmatās ir tiesneši, lai izvērtētu un pieņemtu lēmumus, bet, ja turpināsies dažu Zemesgrāmatu prakse, kad ēkā dzīvokļa īpašumi pieder privātpersonām, bet pašas ēkas īpašumtiesību domājamās daļas nav atbilstoši sakārtotas, tad nav pamata zemesgrāmatu tiesnešu statusa saglabāšanai.

Savukārt Valsts zemes dienesta pārstāvji informēja, ka uzsākuši darbu pie pirmo divu ieteikumu ieviešanas un tuvākajā laikā konsultēsies ar pašvaldībām par realizācijas veidiem. Viens no risinājumiem varētu būt grāmatvedības datu salīdzināšana ar Kadastra reģistrā esošajiem datiem, kas turklāt ir vajadzīgs ne tikai pašvaldībām, bet arī valsts iestādēm. Tomēr līdz galam neatbildēts palika jautājums, vai šis jaunais risinājums pašvaldībām būs bez maksas. VZD vienīgi uzsvēra: tā kā pilnīgi visu Kadastra informāciju nodod, tad pašvaldības šos datus drīkst izmantot visu savu funkciju veikšanai, ierobežojums izmantot šos datus esot tikai tajos gadījumos, ja tas tiek darīts ārpus pašvaldības funkcijām. LPS lūdza Valsts zemes dienestam atsūtīt konkrētus piemērus, kad pašvaldības izmanto Kadastra datus ārpus savu funkciju kompetences, jo, ņemot vērā likumu “Par pašvaldībām”, pat teorētiski grūti iedomāties šādas situācijas.

Klātesošie pašvaldību pārstāvji aktīvi izmantoja iespēju aktualizēt arī vairākus citus līdz šim neatrisinātus jautājumus:

  • dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas atrodas uz citām personām piederošas zemes (tā sauktā piespiedu noma), praktiski nav iespējams izmantot likumā paredzētās zemes pirmpirkuma tiesības, kā arī ļoti dīvainais juridiskais traktējums par veidu, kā var tikt realizētas likumā paredzētās izpirkuma tiesības gadījumos, kad pirmpirkuma tiesības nav piedāvātas;
  • Civillikuma normas īstenošana par zemi un ēku kā vienotu īpašumu;
  • par gadījumiem, kad jaunais īpašnieks neiesniedz Zemesgrāmatā sava un vecā īpašnieka parakstīto nostiprinājuma lūgumu, kā rezultātā atbildība gan par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, gan nelikumībām, kas veiktas īpašumā, saglabājas vecajam īpašniekam.

Komitejas sēdē tika skatīts arī jautājums par iespējamajiem risinājumiem nodokļu piemērošanā mazajiem uzņēmumiem un ieskicētas Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā. Jautājums par izmaiņām nodokļu politikā netika izvērsts, jo informācija līdz komitejas sēdei vēl bija samērā ierobežota. Finanšu ministrija ar nodokļu politikas pamatnostādnēm turpmākajiem gadiem pirmo reizi publiski iepazīstināja sabiedrību Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kas arī notika 28. februārī – LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdes laikā.

Runājot par mazo uzņēmumu nodokļu reformu, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta nodaļas pārstāvis Māris Jurušs pastāstīja, ka izveidota darba grupa, kurā Ekonomikas ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām un citiem sociālajiem partneriem meklē iespējami labākos risinājumus. Šobrīd reformām ir iezīmēti šādi virzieni: vienkāršība nodokļu piemērošanā un administrēšanā; sociālās garantijas darbiniekiem; atbalsts jaunu uzņēmumu un mazu uzņēmumu (tostarp dzīvesstila, ģimenes) īpašniekiem; negodīgas konkurence ierobežošana. Kā mērķa grupas šai reformai plānots saglabāt fiziskās personas (saimnieciskās darbības veicēji) un SIA, ja dalībnieki ir fiziskās personas, ar nosacījumu, ka gada apgrozījums nepārsniedz 40 000 eiro (PVN slieksnis). Piedāvājumu mazo uzņēmumu nodokļu reformai plānots sagatavot līdz 1. maijam.

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele komitejas dalībniekus iepazīstināja ar pieejamo informāciju par plānotajām izmaiņām nodokļu politikā 2018. gadā (uz 28.02.2017.).

IIN

Nodokļa likme

Algas nodokļa maksātājam:

  • 20%, ja gada apliekamais ienākums ir līdz 45 000 eiro
  • 23%, ja gada apliekamais ienākums ir virs 45 000 eiro

No kapitāla pieauguma: 20%

Diferencētais neapliekamais minimums:

  • Gadā: no 3600 eiro līdz 0 eiro (neapliekamo minimumu nepiemēro no 16 200 eiro gada apliekamā ienākuma)
  • Vidēji mēnesī: no 300 eiro – 0 eiro (no 1350 eiro)

Neapliekamais minimums pensionāram:

  • 300 eiro – 400 eiro – 500 eiro

 

Solidaritātes nodoklis

Solidaritātes nodoklis tiek atcelts

 

VSAO iemaksas

  • Līdz gada ienākumiem 52 400 eiro – parastais režīms (likme 34,09%)
  • No gada ienākumiem 52 400 eiro līdz 85 400 eiro – netiek piešķirti īstermiņa pabalsti
  • Virs gada ienākumiem 85 400 eiro – likme 0%

UIN

Nodokļa likme

  • ienākumam no kapitāla: 20%
  • sadalītajai peļņai: 20%
  • reinvestētajai peļņai: 0%

MUN

Nosacījums: apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 40 000 eiro

MUN dividendēm: 20%

PVN

PVN reģistrācijas slieksnis: 40 000 eiro

Paplašināt PVN reverso (apgriezto) maksāšanas kārtību

Minimālā darba alga 2018. gadā

430 eiro

 

Lāsma Ūbele un Sanita Šķiltere,

LPS padomnieces