Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 6. septembrī (2017)

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 6. septembrī iezīmīga ar to, ka pirmoreiz to vadīja komitejas priekšsēdētāja amatā ievēlētais Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins (līdzšinējo vadītāju Gintu Kaminski LPS 28. kongresā ievēlēja par LPS priekšsēdi).

Sēdē apspriesto jautājumu pirmais bloks saistījās ar Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) jautājumiem. Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls iepazīstināja ar ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par mazo ciemu nosaukumu saglabāšanas jautājumiem”. Atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai no Latvijas teritorijā reģistrētajiem 6437 ciemiem pašvaldību teritorijas plānojumos iezīmētas tikai 2123 ciemu robežas. A. Mičuls skaidroja, kāpēc pašvaldības, kas reiz pieņēma lēmumu par ciema statusa piešķiršanu, neuzdrošinās to anulēt, kaut arī apdzīvotā vieta neatbilst paredzētajām normām. Samezglojuma risinājumu centās rast darba grupa, kuras sastāvā ietilpa LPS, VZD un LĢIA pārstāvji. Viņi analizēja pašvaldību priekšlikumus, izbraukuma sēdē iepazina reālo situāciju Dundagas novadā, līdzīga sēde plānota Līvānu novadā. Pamatojoties uz darba grupas secinājumiem, sagatavots informatīvais ziņojums un 17. augustā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-896). Izmaiņas paredz nākotnē par ciemu ar noteiktām robežām uzskatīt tikai ciemus ar koncentrētu apbūvi, nevis lauku teritorijas daļas ar vienotu nosaukumu. Tomēr darba grupa atzinusi par nepieciešamu likumā iekļaut normu par izzūdošo ciemu vietvārdu saglabāšanu nākotnē. Komiteja jautājumu pieņēma zināšanai.

Par VARAM aktualitātēm publisko pakalpojumu jomā un jaunajām prasībām pakalpojumu izveidošanā un uzskaitē sēdes dalībniekus informēja VARAM Publisko pakalpojumu departamenta Vienas pieturas aģentūras nodaļas vadītāja Maija Anspoka. Viņa iepazīstināja ar četriem 4. jūlijā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. MK noteikumu Nr. 399 “Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība” būtību izprast palīdz prezentācija. Tur var atrast arī informāciju par semināriem, kas septembrī un oktobrī notiks visos plānošanas reģionos. 4. jūlijā pieņemti vēl trīs pašvaldībām saistoši MK noteikumi – Nr. 401 “Par valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru veidiem, sniegto pakalpojumu apjomu un pakalpojumu sniegšanas kārtību” un Nr. 400 “Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla noteikumi” un Nr. 402 “Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi”. Pašvaldību pārstāvju vērtējums bija dažāds, jo pieredze rāda, ka nereti, netiekot galā ar darbībām elektroniskajā vidē portālā www.latvija.lv, iedzīvotāji tomēr vēršas pašvaldībā, lai, piemēram, deklarētos savā dzīvesvietā. Atzīstot jaunās tehnoloģijas, tomēr izskanēja viedoklis, ka portāla veidotājiem klientu ērtību labad jācenšas maksimāli vienkāršot darbības. Kategoriskus iebildumus izsauca prasība pašvaldībām aprakstīt pakalpojumus un situācijas. Vai tiešām jātērē laika un darbaspēka resursi, lai aprakstītu arī tādus pakalpojumus, kurus iedzīvotāji nelieto vispār vai izmanto gaužām reti? LPS puse pauda gatavību pēc iepazīšanās ar unificētajā sarakstā iekļautajiem pakalpojumiem tos apspriest un izvēlēties.

Par VARAM sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” ziņoja LPS padomniece Ivita Peipiņa. VARAM ideja par sadarbības teritorijām diskusiju krustugunīs atrodas jau gandrīz gadu. Un tikpat ilgi LPS un tās biedri – Latvijas pašvaldības nerimstas apliecināt savu gatavību sadarbībai. Turklāt dažādās jomās tā notiek jau sen. Taču kategoriskas iebildes raisa VARAM centieni pašvaldību sadarbību iesprostot konkrētās sadarbības teritoriju robežās, jo dzīve līdz šim pierādījusi, ka viena pašvaldība var sadarboties ar dažādām pašvaldībām. Sadarbību dzīve nosaka konkrētais jautājums un izdevīgums. Turklāt likumprojektā nav pildīts solījums – detalizēti noteikt valsts institūciju (ministriju un iestāžu) sadarbību. LPS gatavojas rakstīt vēstuli visām ministrijām, lai noskaidrotu, kādus jautājumus tās nespēj atrisināt Ministru kabineta sēdēs, ja tām nepieciešams speciāli sadarboties 29 jaunajās sadarbības teritorijās, iesaistot pašvaldības; kādi cilvēki pārstāvēs ministriju un kādas būs viņu pilnvaras. Turklāt nedrīkst aizmirst arī pārrobežu sadarbības modeli gan ar vistuvākajiem kaimiņiem, gan, iespējams, aiz Latvijas robežas esošu pašvaldību. Katram taču skaidrs, ka aiz šī likumprojekta slēpjas vēlme īstenot jaunu administratīvi teritoriālo reformu. Šīs prasības dienu iepriekš notikušajā sēdē izvirzīja LPS Valde. Paldies pašvaldībām, kas jau atsūtījušas savu viedokli par šo “surogātdokumentu”, kā likumprojektu vērtēja Guntis Gladkins! LPS gaida arī pārējo pašvaldību atzinumus.

LPS padomniece Sniedze Sproģe ziņoja par vēl vienu jautājumu “ar garu bārdu”, kurš prasa tūlītēju risinājumu – iespējamie grozījumi Zemes pārvaldības likumā. Steidzami jāatrisina problēmas par pašvaldību autoceļiem un ielām, kas ir pašvaldības bilancē, ir Autoceļu reģistrā vai noteikti pašvaldības lēmumos kā servitūti, bet zeme zem tiem ierakstīta Zemesgrāmatā uz citas personas vārda. Tāpat jādomā par tiem autoceļiem, kas pašvaldībā nepieciešami normālas satiksmes un piekļuves nodrošināšanai teritorijā. Svarīgi sakārtot jautājumus par ceļiem, ielām vai takām, lai nodrošinātu piekļuvi publiskajām teritorijām (ūdeņiem, parkiem, dabas objektiem u.c.). Īslaicīgs, bet ātrs risinājums jārod arī ceļiem un ielām, takām, kas nepieciešami sabiedrības interesēm, un par tiem ir pieņemti pašvaldību lēmumi. Tika apspriests priekšlikums, ka jāievieš termins “Pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļš” – ceļš vai iela, kas neatkarīgi no īpašuma tiesībām nodrošina piekļuvi vairākiem zemes gabaliem un to apsaimniekošanai nepieciešama regulāra piekļuve. Komitejas dalībnieki sēdē vienojās, ka grozījumi Zemes pārvaldības likumam par piekļuves nodrošināšanu jāiesniedz Saeimā, jo tie ir steidzami, tāpēc pašvaldību viedokļus gaidīs līdz 15. septembrim.

Noslēgumā Ivita Peipiņa informēja par komitejas jaunizveidotajiem sadarbības tīkliem vides, atkritumu, kā arī vietējo resursu izmantošanas un attīstīšanas jomā. Notikušas divas sanāksmes Mārupē un Dobelē. 27. septembrī Aizputē tiek plānota nākamā sanāksme par pilsētu un ciemu reģenerāciju.

Savukārt LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas nākamā sēde notiks 11. oktobrī, jo 4. oktobrī ir paredzēta LPS Domes sēde. Lūgums – sūtīt pašvaldībām svarīgos problēmjautājumus, kurus komitejas dalībnieki varētu apspriest turpmāk.

 

Daina Oliņa

Par mazo ciemu nosaukumu saglabāšanas jautājumiem
Ciemi, (ne)ciemi, apkaimes
Jaunās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu izveidē un sniegšanā
Iespējamie grozījumi Zemes pārvaldības likumā
LPS pašvaldību sadarbības tīkls “Vietējo vērtību un resursu izmantošana attīstībai”