Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 1.novembrī (2017)

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas 1. novembra sēdes dienaskārtībā bija ietverti vairāki jautājumi, tomēr tie visi dažādos aspektos analizēja pašvaldībām jaunu, bet, kā pierādīja sanāksmē dzirdētais, ļoti svarīgu un pretrunu pilnu tematu – šajā gadā uzsākto ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšanu un sekojoši iespējamo mikroliegumu noteikšanu, kā arī biotopu kartēšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz pašvaldības teritoriju plānošanas dokumentu īstenošanu.

Atšķirībā no sēžu ierastās kārtības prezentāciju šoreiz bija maz un tās bija īsas, jo norisi virzīja domu apmaiņa, tāpēc klāt nebijušajiem ieteikums – izmantot LPS videoarhīva (http://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/videoarhivs/) doto iespēju izvērtēt, vai līdzīgas raizes neurda arī jūsu pašvaldību, un, kas ne mazāk svarīgi – ziņot par to Pašvaldību savienībai, palīdzot veidot maksimāli daudzpusīgu situācijas vērtējumu vēstulē VARAM.

Runātājus nosacīti var iedalīt trīs grupās:

* LPS padomniece vides jautājumos Sandra Bērziņa un padomniece plānošanas un attīstības jautājumos Gunta Lukstiņa analizēja Latvijā uzsākto biotopu kartēšanu un to, vai tās rezultātā atklātie aizsargājamie biotopi reizēm tā nekļūs par šķērsli pašvaldību ieceru un pieņemto plānošanas dokumentu īstenošanai.

S. Bērziņas prezentācija skaidroja mikroliegumu izveides procesu, kā arī šā statusa atcelšanas gaitu.

G. Lukstiņa uzdeva – pagaidām gan retorisku – jautājumu: kuri normatīvie akti nosaka to, ka vides aspekti ir pārāki par pašvaldību plānoto uz ko nesaņēma konkrētu atbildi.

 * konkrētus piemērus no savu pašvaldību pieredzes, kas norādīja uz šādu draudu reālo iespējamību, sēdē akcentēja Jūrmalas pilsētas domes eksperte stratēģiskās plānošanas jautājumos Ilze Ungure un Garkalnes novada domes Juridiskās daļas vadītāja Margarita Gorškova, uzdodot konkrētu jautājumu – vai biotopu atklāšanas gadījumā jau spēkā esošajos pašvaldību teritorijas plānojumos paredzētajās apbūves teritorijās plānotā attīstība tiks ierobežota vai atcelta? Kas tādā gadījumā maksās kompensācijas? Vai jau apstiprinātie pašvaldību teritorijas plānojumi tiks ierobežoti vai atcelti?

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas departamenta direktore Gita Strode uzsvēra, ka biotopu kartēšana nepieciešama, lai kopumā valstī apzinātu ES nozīmes aizsargājamos biotopu izplatību un kvalitāti, to konstatēšana kādā teritorijā, t.sk., pašvaldību plānojumā paredzētajās apbūves teritorijās, nenozīmē automātiskus aizliegumus teritoriju attīstībai. Saskaņā ar viņas teikto, ja tiks konstatēts aizsargājamais biotops, teritoriju plānojumā paredzētās darbības varēs veikt, bet būs jāievēro vides aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Tomēr visai nekonkrētās atbildes neradīja simtprocentīgu pārliecību par to, ka šos aizliegumus nevarēs piemērot tiem pašvaldību teritoriju plānojumiem, kas jau ir izstrādāti un gaida īstenošanu. Pašvaldībās, kur ir veikts ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums, būtu nepieļaujami atkal uzlikt jaunus “zaļos apgrūtinājumus”.

VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore D.Vilkaste informēja par to, kad un kādas sankcijas piemērojamas par īpaši aizsargājamo biotopu bojāšanu vai iznīcināšanu.

Margarita Gorškova informēja par problēmu Garkalnes novadā, kur Berģu ciemā 5,69 ha platībā tika izveidots mikroliegums īpaši aizsargājama biotopa Mežainas piejūras kāpas aizsardzībai. Zemes vienības, uz kurām mikroliegums izveidots, atbilstoši Garkalnes novada teritorijas plānojumam 2013.-2024. gadam ietilpst savrupmāju apbūves teritorijā, kur gar nekustamajiem īpašumiem ir izbūvēta iela. Pie tam, būvvaldē ir iesniegtas būvniecības ieceres savrupmāju būvniecībai 5 zemes vienībās un izsniegta būvatļauja ielas izbūvei. Šobrīd jautājums par mikroliegumu izveides tiesiskumu tiek izskatīts Administratīvajā tiesā.

Šādi precedenti rada satraukumu, ka pēc biotopu kartēšanas vai pat tās laikā, konstatējot aizsargājamu biotopu, var tikt izveidoti mikroliegumi teritorijās ar spēkā esošu detālplānojumu vai uzsāktu tā realizāciju, tādējādi nekustamie īpašumi var nebūt izmantojami atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, radot ievērojamus zaudējumus to īpašniekiem, bremzējot pašvaldību attīstību un

LPS rosina izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”, 23.2. punktu izsakot sekojošā redakcijā: 23. Mikroliegumus neveido: 23.2. “pašvaldību teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā paredzētajās apbūves teritorijās”. Pašvaldības savus priekšlikumus saistībā ar noteikumu grozījumiem aicinātas iesniegt nedēļas laikā.

* Lai pašvaldības labāk spētu plānot savu darbu, pamatot projektus un saprast, kāda situācija ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem ir to teritorijās, Dabas aizsardzības pārvalde atļāva LPS izmantot dabas pārvaldības datu sistēmas “Ozols” informāciju. LPS sistēmu analītiķis Jānis Upenieks daudziem jau labi zināmajā salīdzināmo datu bāzē BLIS (https://blis.lps.lv/lv/publikacijas/cita-veida-publikacijas/239-ipasi-aizsargajamas-dabas-teritorijas-un-mikroliegumi) papildus esošajiem pētījumiem apkopoja arī šos materiālus. Tagad tie iekodēti kartēs un grafikos, kas atrodami un pētāmi blis.lps.lv sadaļā “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu platības un to īpatsvars administratīvo teritoriju vienībās 2017. gadā”. Lūkojiet, kāda aina ir jūsu pašvaldībā, bet neskaidros jautājumus droši sūtiet janis.upenieks@lps.lv!

Analizējot VARAM sagatavotos grozījumus MK noteikumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem””, G.Lukstiņa uzvēra grozījumu būtiskākās izmaiņas, kuras saistās ar paziņošanu par iesniegto priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, gadījumiem, kuros izstrādājami detālplānojumi, un par optimizētu attīstības programmu izstrādi un lūdza pašvaldības sniegt viedokli par grozījumiem, jo ir paredzamas spraigas turpmākās diskusijas par noteikumiem.

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājam Guntim Gladkinam un atbildīgajai padomniecei Ivitai Peipiņai izskaņā atlika vien ziņot, ka nākamā komitejas sēde notiks 6. decembrī, un vēlēt visiem pašvaldību deputātiem un darbiniekiem skaistu Latvijas svētku mēnesi.

Video no šīs komitejas sēdes pieejams šeit

Daina Oliņa

 

 

 

 

Dabas skaitīšanas projekts Jūrmalā
Mikroliegumu izveide
Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem