Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tehnisko problēmu komitejas sēde 18. janvārī (2017)

18. janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Tehnisko problēmu komitejas sēde. Tajā kā pirmais tika apskatīts Energoefektivitātes likums – izrietošie nosacījumi pašvaldībām un paredzamie ieguvumi. Ekonomikas ministrijas (EM) Energoefektivitātes nodaļas vadītāja Andžela Pētersone informēja par Energoefektivitātes likuma prasībām. Energoefektivitātei ir divi pamatuzdevumi: energoatkarības un vides risku jautājumi. Latvijā energoefektivitātes politika definēta Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam. Tajā definēti šādi mērķi:

  • primārais enerģijas ietaupījums 2020. gadā – 0,670 Mtoe;
  • valsts obligātais uzkrātais gala enerģijas ietaupījums;
  • katru gadu jārenovē 3% no valsts tiešās pārvaldes ēku platības;
  • jāsamazina vidējais siltumenerģijas patēriņš ēku apkurei;
  • likums uzliek pienākumu republikas pilsētām līdz šāgada aprīlim ieviest energopārvaldības sistēmu. Liepājā un Daugavpilī sistēmas jau ir sertificētas. Prasības attiecas arī uz novadu pašvaldībām, kurām attīstības indekss ir lielāks par 0,5 un iedzīvotāju skaits lielāks par 10 000. Novadu pašvaldībām šī sistēma nav obligāti jāsertificē, termiņš ir šāgada novembris.

Pasākumi, kas veicami pašvaldībās:

  • pašvaldības ēku renovācija;
  • ielu apgaismojuma nomaiņa;
  • sabiedriskā transporta atjaunošana;
  • ēku energopatēriņa monitorings un vadība;
  • informatīvie pasākumi un apmācības.

Pašvaldības var veidot energoefektivitātes fondu, kura finanšu avots ir:

  • pašvaldības budžets;
  • energokomersanta iemaksas;
  • citi finanšu avoti.

Savukārt LPS padomnieks Andris Akermanis sniedza īsu apskatu par jaunumiem enerģētikā, kuri skar iedzīvotāju siltumapgādi. A. Akermanis uzsvēra, ka siltumtarifi daudzās vietās, izmantojot dabasgāzi, ir zemāki pašreiz zemo dabasgāzes cenu dēļ, taču jābrīdina, ka situācija jau nākamajā apkures sezonā var mainīties: šāgada 3. aprīlī Latvijas dabasgāzes tirgus tiks liberalizēts, un dabasgāzes cenas patlaban nevar prognozēt. Līdz ar to grūti paredzēt nākamās apkures sezonas siltumtarifus (no dabasgāzes). Par iespējamajiem dabasgāzes tirgus attīstības scenārijiem informācija sniegta prezentācijā.

Izskatās, ka otrs iespējamais būtisku papildu izmaksu cēlonis iedzīvotājiem būs Energoefektivitātes likums un to pavadošo Ministru kabineta (MK) noteikumu pakete.

Veidojas paradoksāla situācija, energoefektivitātes politikas jautājumos ES šajā jomā darbojas pēc īstiem PSRS principiem: 2014. gadā tika noteikts, ka dalībvalstīm un energokomersantiem ir jāietaupa 1,5–3% enerģijas gadā. Latvija, kā jau dalībvalsts, pieņēmusi direktīvai atbilstošu Energoefektivitātes likumu ar savām prasībām – taču var gadīties, ka energoefektivitātes pasākumi var izmaksāt dārgāk par ietaupīto enerģiju.

Patlaban ir spēkā divi MK noteikumi par energoefektivitātes (EEF) monitoringu un standartiem un par brīvprātīgo EEF vienošanos. Tiek gatavots MK noteikumu projekts par EEF pienākumu shēmu (EPS). Šie noteikumi jau uzliks pienākumu, ka arī pašvaldību siltumapgādes uzņēmumiem, kas gadā saražo vairāk par 20 GWh siltuma, būs obligāti jāpiedalās un jāietaupa siltums (vai arī jāiemaksā energoefektivitātes fondā). Taču izmaksas, kas uzņēmumiem radīsies, varēs iekļaut enerģijas cenā!

Šobrīd izmaksas, kas var gulties uz uzņēmumiem un pašvaldībām, vēl nav zināmas (to noteiks ietaupītās enerģijas apjomi katrā uzņēmumā un pašvaldībā).

Komiteja šo jautājumu pieņēma zināšanai.

 

Tāpat komitejā tika skatīts jautājums par MK noteikumu projektu “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”.

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa informēja, ka šie MK noteikumi tiek izstrādāti atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojuma likumam, nosakot, ka pašvaldības izdod saistošos noteikumus, kuros paredz decentralizēto pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību savā teritorijā. NLPS uztur nesaskaņojumu par anotāciju, lūdzot to papildināt ar norādi par finansējumu un precīzāku situācijas raksturojumu.

Ir vienošanās ka 2. februārī LPS rīkos videokonferenci – paplašinātu diskusiju par šo MK noteikumu projektu, nodrošinot pēc iespējas plašāku dalībnieku loku, t. sk. VARAM un Konkurences padomes pārstāvniecību.

Komiteja nolēma:

  • pieņemt informāciju zināšanai;
  • izteikt MK noteikumu projekta 6. punktu šādā redakcijā: “6. Notekūdeņus no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām pašvaldības administratīvajā teritorijā savāc decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem vietējās pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija ir noslēgusi vispārīgu vienošanos par minētā pakalpojuma sniegšanu.”;
  • 2. februārī kopīgi ar VARAM, Konkurences padomi un ieinteresētajām pašvaldībām organizēt videokonferenci.

 

Jautājumā par būvniecības regulējuma izvērtējumu saistībā ar iespējamajiem grozījumiem normatīvajos aktos Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis pastāstīja par iespējamajiem grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos, kas paredz nodalīt būvniecības dalībnieku atbildību, mazināt izmaksas būvprojektu saskaņošanas un būvdarbu veikšanas laikā, paātrināt ēku būvniecības uzsākšanu, paredzot nulles ciklu, precizēts būvprojekta ekspertīzes apjoms un gadījumi, kad nepieciešama būvekspertīze, būvvaldes kompetences jautājumi, būvvalde neatbild par projektu kvalitāti, piedāvā atteikties no būvinspektoru sertifikācijas.

Komitejas locekļi, apkopojot informāciju, kas iegūta konsultācijās un analīzē, uzsvēra, ka būvniecības jomas problēmu risināšana būtu iedalāma šādos blokos:

  • izmaiņas būvniecības iecerē vai būvprojektā;
  • atbildība būvniecības procesā;
  • būvju ekspluatācija;
  • būvvalžu kompetence;
  • būvprojektu un būvju ekspertīzes;
  • būvniecības informācijas sistēmas problemātika.

Būvniecības regulējuma precizējumi un izmaiņas, kas izkristalizējušās konsultācijās ar būvniecības procesa dalībniekiem un nevalstiskajām organizācijām.

Ņemot vērā, ka komitejā netika panākta vienošanās par problemātisko jautājumu virzību, komiteja nolēma 24. janvārī organizēt Būvniecības apakškomisijas sēdi, vienoties par iespējami kopīgu pozīciju būvniecības regulējuma izmaiņās un par rezultātiem informēt komiteju februāra sēdē.

Lai nodrošinātu ātrāku projektu izvērtēšanu, vajadzīgs vienots regulējums būvju apjomu izvērtējumam.

Komiteja konceptuāli atbalstīja būvniecības ieceres realizācijas termiņa, būvdarbu veikšanas termiņu pagarināšanai.

Būtiski panākt, ka Būvniecības informācijas sistēmā datus ievada visas ministrijas, kas pilda būvvalžu funkcijas, t. sk. valsts institūcijas, kas izdod tehniskos noteikumus, kā arī Valsts zemes dienests ievada ar būvniecību saistīto informāciju.

 

Vēl tika skatīts jautājums par tūrisma objektu ceļazīmēm. LPS pilnvarotā persona Indulis Zariņš informēja par dalību Ekonomikas ministrijas darba grupā, kas izskatīja jautājumus par tūrisma objektu ceļazīmēm.

Komiteja nolēma pieņemt I. Zariņa informāciju zināšanai un deleģēt viņu turpmākam darbam Autoceļu standartizācijas tehniskās komitejas apakškomitejā.

Plašāku ieskatu komitejas gaitā varat iegūt, noskatoties videoierakstu LPS komiteju portālā.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos