Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Tehnisko problēmu komitejas sēde 22. februārī (2017)

22. februārī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Tehnisko problēmu komitejas sēde, kurā tika spriests par dabasgāzes tirgus liberalizācijas jautājumiem. Par jaunajiem Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumiem, norēķiniem ar mājsaimniecību lietotājiem un siltumapgādes uzņēmumiem klātesošos informēja AS “Latvijas gāze” Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Māris Onževs, uzsverot, ka ar šo noteikumu projekta stāšanos spēkā šī gada 3. aprīlī būtiski tiek mainīts dabasgāzes tirgus modelis: dabasgāzes cenas noteikšanas mehānisms, norēķināšanās kārtība, kā arī tirgotāja, lietotāja un sadales sistēmas operatora tiesības un pienākumi. Šie noteikumi neregulē pārvades operatora pakalpojumus. Juridiskām personām gala izvēle jāizdara līdz šī gada 30. jūnijam. Līdz šim juridiskās personas saņems gāzi par regulētu cenu. Pašlaik regulatora reģistrā fiksēti astoņi potenciālie tirgotāji. Tirgus mērvienības tiks mainītas no m3 uz KW/h. Gāzes lietotājam būs tikai viens līgums ar gāzes tirgotāju.

Noteikumi, paredz, ja notiek īpašuma vai lietošanas tiesību maiņa, iepriekšējais dabasgāzes tirdzniecības līgums ir pārtraucams, lai sistēmas operators varētu nodrošināt dabasgāzes piegādi jaunajam gazificētā objekta īpašniekam tirdzniecības līguma ietvaros.

Lai mazinātu sociālo spriedzi, noteikumu projektā mājsaimniecības lietotājiem ir paredzēta pakāpeniska dabasgāzes tirgus atvēršana, tas ir, tiek saglabātas tiesības neizmantot iespēju kļūt par tirgus dalībniekiem un iespēja saņemt dabasgāzi par Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā noteiktu dabasgāzes cenu. Šādas mājsaimniecības kļūst par saistītajiem lietotājiem līdz 2019. gada 1. janvārim  un dabasgāzi tiem tirgo publiskais tirgotājs.

Enerģētikas likuma Pārejas noteikumu 51.punktā likumdevējs jau ir noteicis, ka no 2017. gada 3. aprīļa līdz 2019. gada 1. janvārim publiskā tirgotāja pienākumus pilda komersants, kuram 2017. gada 1. februārī ir spēkā esoša dabasgāzes tirdzniecības licence. – “Latvijas Gāze” No 2019.gada 1.janvāra publiskā tirgotāja pienākumus pildīs tirgotājs,  kurš nodrošina dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu lielākajam skaitam mājsaimniecības lietotāju.

Noteikumi nosaka arī pēdējās garantētās piegādes principus, kur cena tiks noteikta par 20% dārgāka kā tirgū fiksētā vidēji svērtā dabasgāzes cena un to noteiks sekojošos gadījumos.

LPS aktīvas darbības rezultātā nav pieļauta situācija, ka jaunam gazificētā objekta īpašniekam nav saistoši iepriekšējie parādi, tātad “Latvijas Gāzei” pašai jārisina parādu piedziņas jautājumi:

  • lietotājam nav noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums ar dabasgāzes tirgotāju;
  • lietotājam ir viens spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums ar tirgotāju, kurš izbeidzis dabasgāzes tirdzniecību;
  • neviens tirgotājs nevēlas piegādāt dabasgāzi konkrētajam lietotājam;
  • dabasgāzes tirgotājs ir izbeidzis līgumu ar lietotāju, un lietotājs vai gazificētā objekta īpašnieks nav nodrošinājis iespēju sadales sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes padevi gazificētajā objektā.

Komitejas locekļi izteica bažas, ka noteikumu projekta 100. punktā īpašniekam ir uzlikti dzīvē nerealizējami pienākumi. Saskaņošanas sanāksmē tika panākta daļēja vienošanās par normatīvā regulējuma attiecībā uz gazificētā objekta īpašnieku tiesībām pārvērtēšanu līdz 2018. gada 1. maijam (papildināts Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.punkts).

Komiteja aicina pievērst uzmanību tam, ka minētie pienākumi uzliek nesamērīgu slogu gazificēta objekta īpašniekam, jo saskaņā ar šo noteikumu 100.6. punktu: 

  • gazificētā objekta īpašnieks ir atbildīgs par norēķiniem par gazificētā objektā patērēto dabasgāzi un šajos noteikumos lietotājam paredzēto pienākumu izpildi, ja gazificētā objektā par dabasgāzes tirdzniecību nav noslēgts dabasgāzes tirdzniecības līgums vai tas ir zaudējis spēku;
  • savukārt Noteikumu projekta 22. punkts nosaka, ka par dzīvojamās mājas koplietošanas telpās un citās kopīpašumā esošajās telpās izvietoto dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēmu tehnisko stāvokli, dzīvojamās mājas koplietošanas telpās ievadīto dabasgāzes inženierkomunikāciju ievadu noblīvējumu stāvokli, kā arī par pagrabu vēdināšanu un ventilācijas sistēmu un dūmkanālu tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

Komiteja nolēma:

  1. pieņemt M. Onževa informāciju zināšanai;
  2. lai izvairītos no domstarpībām gāzes tirgotāju izvēlē, patērētājiem nepieciešama informācija vai tirgotājs ir noslēdzis līgumu ar pārvades operatoru, tādēļ komiteja aicina publicēt šo informāciju “Latvijas Gāzes mājas lapā;
  3. aicināt gāzes tirgotājus līguma pārslēgšanas gadījumos mazajām pašvaldībām sagatavot vienu piedāvājumu, līdzīgi kā siltumapgādes uzņēmumiem, kuriem ir viens piedāvājums;
  4. atzīt, ka noteikumi nepietiekami risina dabasgāzes ekspluatācijas drošības jautājumus koplietošanas gāzes pārvadiem;

vērst Ekonomikas ministrijas uzmanību uz to, ka sašķidrinātās balonu gāzes drošu ekspluatāciju neregulē neviena institūcija.

Jautājumā par risinājumiem dabasgāzes un siltumtarifu regulēšanā pēc dabasgāzes tirgus liberalizācijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis informēja, ka darbībai neregulētā tirgū pašlaik ir reģistrējušies astoņi tirgotāji, t.sk .”Latvenergo” un “Enefit”.

Šobrīd aktuāls ir pārvades tarifu izvērtējums, dabasgāzei lielāko daļu cenas nosaka produktu cenas, tātad cena gāzes tirgū vai GAZprom divpusējā līguma fiksēta summa ar LR.

Pārvadē ir ievērojami samazinājies patēriņa apjoms (20% salīdzinājumā ar 2008. gadu), pārvadi vairs neizmanto Krievija un Igaunija, pamatlīdzekļu vērtība pārvadē pieaugusi par 36 %, to pamatotību Regulators pašlaik izvērtē. Sadales tarifs šogad netiks pārskatīts.  

Regulators ir uzsācis metodikas izstrādi, kas ieviestu siltumenerģijas apgādes tarifu noteikšanu komersantiem, kuri siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, atkarībā no Regulatora noteiktās dabasgāzes cenas līmeņatzīmes. Līmeņatzīmi varētu noteikt, pamatojoties uz vidējo svērto dabasgāzes cenu tirgū. Tas nozīmē, ka Regulators nevērtēs katra individuāli slēgto piegādes līgumu, bet gan vienotu dabasgāzes cenas līmeņatzīmi.  Pastāv iespēja komersantus sadalīt grupās pēc dabasgāzes patēriņa. Noteikumi paredz, ka visiem biznesa segmenta lietotājiem būs jāslēdz jauni, dabasgāzes tirdzniecības līgumi, bet tie, kas to neizdarīs, vēl līdz 1. jūlijam varēs saņemt gāzi par regulēto tarifu.

Vienlaicīgi komiteja atzīmēja, ka pašlaik iesniegtais MK noteikumu projekts šo jautājumu koģenerācijas un gala tarifu jautājumā nerisina, jo tajā ir noteikts, ka gāzes cena tiks fiksēta šī gada 2. aprīlī un fiksēts tarifs, kas noteikts jau regulētajā tirgū un tas turpināsies līdz Regulators apstiprinās jaunu tarifu. Tātad, ja gāzes cena samazināsies, tad līdz tarifa noteikšanai cilvēki pārmaksās, jo, iespējams, gāzes cena neregulētā tirgu  varētu būt mazāka , vai gluži otrādi, ja gāzes cena būs augstāka, cietīs siltumuzņēmumi  bez tam tarifu izvērtēšanas laiks ir  nesamērīgi ilgs.

Ņemot vērā dzirdēto, komiteja nolēma:

  1. atbalstīt līmeņatzīmes ieviešanas principus siltumapgādes tarifu noteikšanā, nosakot šo principu ieviešanu ne vēlāk kā līdz nākamās apkures sezonas uzsākšanai;
  2. aicināt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju atrast juridisku pamatotu elastīgāku tarifu izvērtēšanas politiku, nosakot iespējami īsāku tarifu izvērtēšanas laiku;
  3. aicināt Regulatoru noteikt pārejas periodu siltumapgādes tarifiem,  nosakot tarifus pēc orientējošām gāzes līmeņatzīmēm (tabulas veidā), piemērojot gāzes cenu iespējami tuvāk iepirkumam.

Kā trešais tika skatīts jautājums par energoefektivitātes pasākuma 4.2.1.1. “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" ieviešanas gaitu un grozījumiem normatīvajos aktos. Par šo jautājumu komiteju iepazīstināja  Altum energoefektivitātes programmu vadātājs Ingus Salmiņš, kurš pastāstīja, šobrīd saņemti orientējoši 100 projekti, no kuriem tikai 22 novērtēti pozitīvi. Kopējās aktivitātes izmaksas 166.4 miljons eiro.

 

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos


 

Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes (DME) programma
LABEEF