Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS: Esošā mājokļu politika neatbilst sabiedrības pieprasījumam

 

18.septembrī Valmierā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Mājokļu politikas tīkla sanāksme  diskusija par tēmu  “Pašvaldība kā īpašuma attīstītājs”. Sanāksmi atklāja, kā arī tajā piedalījās Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, daloties Valmieras pieredzē īres namu attīstībā. Diskusijā tika uzsvērts, ka  ekonomiskais pamats pašvaldībās  nav tikai finanses, bet arī manta. Pašvaldības iejaukšanās vēlamais apjoms ir atkarīgs no daudziem apstākļiem. Šie apstākļi ir atšķirīgi dažādās pašvaldībās un dažādos periodos. Savukārt diskusijas otrajā daļā diskutēja, kā  nodrošināt mājokļu pieejamību, kādai jābūt mājokļu politikai  pašvaldībās, lai piesaistītu labi izglītotus un prasmīgus cilvēkresursus, kā arī noturētu jau esošos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, kādai jābūt valsts politikai, lai stimulētu mājokļu tirgu. Sanāksme bija plaši apmeklēta no pašvaldību pārstāvju puses, kas ir saistīt ar šī jautājuma aktualitāti. Nav noslēpums, ka neattīstītais mājokļu tirgus jūtami  kavē  valsts attīstību. “Šīs tīkla sanāksmes ir laba platforma, kur mācīties salīdzinot vienam no otra.” Pauda LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš, atklājot sanāksmi.

LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis savā prezentācijā plaši apskatīja kompetenču dalījumu uzņēmējdarbībā starp privāto sektoru, pašvaldību, valsti, Eiropas Savienību un globālajām varām, kā arī prezentēja anketas “Pašvaldība kā īpašuma attīstītājs” rezultātus. “Mājokļu un infrastruktūras politikas attīstīšanas cikls ietver šādus soļus: esošā un potenciālā pieprasījuma izvērtējams; vietas un potenciālā klientu loka izvēle; zemes iegāde, ja tas ir nepieciešams; sabiedroto izvēle; infrastruktūras izbūve un mājokļu celtniecība, visbeidzot, zemes un mājokļu izīrēšana, iznomāšana un pārdošana. Svarīgi, lai šajā procesā netiek izdota pārāk liels finansējums, kas vēlāk var tikt uzskatīts par izšķērdēšanu. No anketas rezultātiem ir jūtama zināma gatavība no pašvaldību puses darboties stratēģiskā mērķa virzienā – kā attīstīt sociālekonomisko situāciju savā teritorijā. Nepārprotami ir gaidāmi arī riski, tālab vajadzētu septiņas reizes nomērīt un vienu reizi nogriezt, taču ir skaidrs, ka dzīvojamais fonda situācija strauji pasliktinās, kad tas notiks neatgriezeniski, tad pašvaldībām pārmetīs bezdarbību,” tā Māris Pūķis. Sīkāka informācija prezentācijā zemāk.

Jelgavas pilsētas priekšsēdētāja vietnieks, LPS Dzīvokļu apakškomitejas priekšsēdētājs Jurijs Strods uzsvēra, ka, ja vēlamies izveidot pieejamus īres dzīvokļus, tad bez vismaz 30% liela atbalsta no valsts to būs gandrīz neiespējami izdarīt.

Savukārt SIA “Smiltenes NKUP” valdes loceklis Aigars Vīvuliņš pauda pārliecību, ka būtu nepieciešams būvēt jaunas mājas, nevis renovēt vecās, jo praksē ir atklājušās milzu nepilnības, renovējot veco dzīvojamo fondu, kas rezultējas ar lieliem izdevumiem. Smiltenes pašvaldībā  jau tagad no uzņēmēju un uzņēmumu darbinieku puses ir pieprasījums pēc dzīvojamās platības. Jaunu īres mājokļu būvniecība, pēc Aigara Vīvuliņa domām, nebūtu tirgus kropļošana, jo, piemēram, Smiltenē nav piedāvājumā neviens īres dzīvoklis.

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens sniedza ieskatu Liepājas pilsētas pašvaldības līdzdalība namīpašuma sakārtošanā un problēmas risinājumā. Liepājā ar pašvaldības līdzfinansējumu ir renovētas 132 mājas sešos gados. Veiksmīgas prakses piemērs ir, kad vienojās kopējā projektā sešu māju apsaimniekotāji, lai renovētu māju fasādes, savukārt, pašvaldība sakārto apkārtējās teritorijas – ietves, pagalmus, brauktuves, stāvlaukumus. Sīkāka informācija prezentācijā zemāk.

LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane savā prezentācijā pievērsās jautājumam par dažādu pašvaldību pieredzi, kā arī, kas būtu izdevīgāk – pirkt vai īrēt mājokli. Valstij ir ļoti daudz atbalsta instrumenti, taču viss ir atkarīgs no Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas politikas. Sīkāka informācija prezentācijā zemāk.

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja, ka pašlaik visās pašvaldībās pats svarīgākais ir cilvēkresursu piesaistīšana, kurā viens no svarīgākiem instrumentiem ir mājokļu jautājums  Ne visās pašvaldībās ir piemērots modelis jaunu īres namu celtniecība, vairākās pašvaldībās tomēr dod priekšroku esošā dzīvojamā fonda renovācijā. Citviet īres mājokļi ir pieejami, taču cenas ir nesamērīgi augstas. Kā arī jaunu māju būvniecība jebkurā gadījumā nevar būt atrauta no vietējās jau esošās infrastruktūras, tālab nevar teikt, ka visā Latvijā derētu vienots īres namu būvniecības standarts. Pašvaldībām jāskatās kompleksi, cienot savu infrastruktūru.  Savukārt Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks pauda, ka “jāņem vērā arī augošā modernās sabiedrības tendence būt mobiliem dzīvesvietas izvēlē, kas automātiski nozīmē, ka ir iedzīvotāji, kas dod priekšroku īrētam mājoklim”. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis sniedzot savu prezentāciju informēja, ka dzīvojamā fonda deficīts pieaugs, ja nekas netiks darīts.

Noslēdzot diskusiju, LPS padomnieks Aino Salmiņš savā prezentācijā par mājokļu pieejamību pievērsās iespējamiem uzstādījumiem mājokļu politikā. No LPS viedokļa ir nozīmīgi esošā dzīvojamā fonda saglabāšana; jauna dzīvojamā fonda attīstība; papildus atbalsta mehānismu ieviešana ģimenēm ar bērniem mājokļa pieejamības nodrošināšanā; atteikšanās no pārlieku sīka reglamentējuma Palīdzības likumā, nodrošināt solidāru valsts un pašvaldību atbildību un finansējumu; vienošanās ar valdību par finansēšanas modeļiem un avotiem mājokļu pieejamības jautājumu risināšanai ilgtermiņā. Kā arī nepieciešama nacionāla programma ilgtermiņa īres dzīvojamā fonda attīstībai un jāpārskata valsts garantiju mehānisms pašvaldību kapitālsabiedrībām. Atsevišķa sadaļa, kas kopīgi skatāma ar LPS Veselības un sociālo komiteju ir  sociālās mājas un dzīvokļi, kā arī ar deinstitucionalizāciju saistītā problemātika - grupu dzīvokļi. Neapstrīdams fakts ir, ka nepieciešama elastīga pieeja mājokļu politikas veidošana pašvaldībās, kas jau diskusijas gaitā vairākkārt izskanēja no pašvaldību pārstāvjiem.

Pateicamies visiem diskusijas dalībniekiem par atsaucību.

Visas diskusijas laikā sniegtās prezentācijas atradīsiet zem raksta.

Ilze Rukute, 

LPS komunikācijas speciāliste

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

18. septembrī plkst. 10:30 Valmierā notiks LPS Mājokļu politikas tīkla sanāksme un diskusija “Pašvaldība kā īpašuma attīstītājs”. Likumā “Par pašvaldībām” ir teikts, ka pašvaldības īpašums ir pašvaldības ekonomiskais pamats. Diskusijā centīsimies uzsvērt, ka  ekonomiskais pamats pašvaldībās  nav tikai nauda (nodokļu ieņēmumi un valsts dotācijas), bet arī manta. Pašvaldības iejaukšanās vēlamais apjoms ir atkarīgs no daudziem apstākļiem. Šie apstākļi ir atšķirīgi dažādās pašvaldībās un dažādos periodos. Šie ir jautājumi uz kuriem atbildes meklēsim diskusiju pirmajā daļā. Savukārt diskusijas otrajā daļā diskutēsim kā  nodrošināt mājokļu pieejamību, kādai jābūt mājokļu politikai  pašvaldībās, lai piesaistītu labi izglītotus un prasmīgus cilvēkresursus, kādai jābūt valsts politikai, lai stimulētu mājokļu tirgu. Nav noslēpums, ka neattīstītais mājokļu tirgus jūtami  kavē  valsts attīstību. Vai sekosim Valmieras piemēram un paši būvēsim daudzdzīvokļu mājas, vai iespējami arī citi risinājumi?  Meklēsim atbildes Valmierā.

Īpašumu attīstīšanas jomā pašvaldībai ir divas likumā noteiktas ekskluzīvas funkcijas (ne ES, ne Latvijas Republika nevar pieņemt lēmumus pašvaldības vietā):

1) teritorijas attīstības plānošana (tai skaitā – būvniecības regulējums, teritorijas atļautā izmantošana);

2) būvniecības administrēšana (būvvaldes).

Pašvaldības lēmums šajās jomās ir izšķirošs, kas, protams,  ietekmē īpašuma attīstītāju iespējas.

Pašvaldība var leģitīmi īstenot arī visas pārējās īpašuma attīstīšanas funkcijas, īstenojot tās paralēli ar valsti un privāto sektoru (brīvprātīgās iniciatīvas):

3) plānot, būvēt un uzturēt tehnisko infrastruktūru (tai skaitā ceļus, komunikācijas, centralizētos tīklus);

4) būvēt un uzturēt ēkas (dzīvokļus, mājas, publiskās lietošanas telpas, tirdzniecības un ražošanas platības);

5) izīrēt, iznomāt, pirkt, pārdot, dāvināt vai subsidēt īpašumus.

Šajās jomās pašvaldība darbojas regulēta tirgus apstākļos, tādēļ pastāv interešu konflikts – pašvaldība pati regulē, pati administrē un pati konkurē ar privāto sektoru. Tas rada nevienlīdzīgas iespējas, taču šī nevienlīdzība izriet no saimnieciskās darbības rakstura šajā jomā. Pašvaldība var īstenot uzņēmējdarbības funkciju arī citu pašvaldību un citu valstu teritorijās.

Daudzās pasaules valstīs pašvaldība izmanto savas priekšrocības, lai vairotu patstāvību, novirzītu iegūtos līdzekļus savu pamatmērķu īstenošanai. Vai nevienlīdzība (pašvaldības salīdzinošās priekšrocības) ar privāto sektoru vērtējama pozitīvi vai negatīvi, ir jautājums, uz ko dažādas interešu grupas un dažādos apstākļos atbildēs atšķirīgi. Pašvaldības iejaukšanās var būt privātajiem īpašuma attīstītājiem izdevīga, jo pašvaldība var radīt tādus nozari veicinošus resursus, ko privātie patstāvīgi nespētu. Tai pašā laikā pašvaldības iejaukšanās var samazināt sektora peļņu īstermiņā.

Pašvaldības intervencei īpašuma attīstīšanā ir trīs leģitīmi mērķi:

1) sociālais (palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā);

2) attīstības veicināšana (atbalsts darbaspēka piesaistīšanai uzņēmēju interesēs vai pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanai);

3) pelnīšana (pelnīt no darbībām ar savu īpašumu un izmantot iegūtos līdzekļus iedzīvotāju labā).

Virknei valsts pārvaldes un valsts kontrolējošo struktūru pieņemams šķiet tikai pirmais mērķis, taču tādai pieejai nav likumīga pamata. Arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants ļauj iekļaut otro un trešo mērķi pašvaldības stratēģisko interešu sarakstā. Katrā ziņā likums Par pašvaldībām viennozīmīgi paredz iespēju pelnīt un peļņu izmantot pašvaldības funkciju veikšanai.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Norises datums: 18. septembris

Norises laiks: plkst. 10:30

Norises vieta: Valmieras Kultūras centrā (Valmierā, Rīgas ielā 10)

18. septembrī Valmierā notiks LPS Mājokļu politikas tīkla sanāksme un diskusija “Pašvaldība kā īpašuma attīstītājs”.

Darba kārtība:

Plkst. 10:00–10:30 – Sanāksmes dalībnieku reģistrācija.

Plkst. 10:30 – Sanāksmes atklāšana (Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks).

Plkst. 10:40–12:30 – 1. paneļdiskusija "Pašvaldība kā īpašuma attīstītājs un mājokļu politikas realizētājs”:

“Kompetenču dalījums uzņēmējdarbībā” (LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis).

Pašvaldību viedokļi anketās.

Dzīvokļi uzņēmēju vajadzībām, sadarbība ar uzņēmējiem, īstenojot mājokļu politiku (Smiltenes novada pašvaldība).

Pašvaldības līdzdalība namīpašuma sakārtošanā un problēmas risinājumā (Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens).

- “Pašvaldība kā infrastruktūras attīstītājs” (LPS padomniece Andra Feldmane).

Diskusija:

- vai pašvaldībai vajag būvēt pašai;

- kādām vajadzībām nepieciešama īres namu būvniecība pašvaldībās (sociālajām, attīstībai, pārdošanai);

- kas būtu jāietver investora paketē, īstenojot mājokļu politiku;

- iespējamie atbalsta veidi dzīvojamā fonda attīstībai;

- kā pamatot pašvaldības tiesības veikt uzņēmējdarbību;

- dzīvojamais fonds pelnīšanai: plusi un mīnusi, pašvaldību viedokļi

(Diskusiju vadīs LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis).

Plkst. 12:30–13:30 – ​ Pusdienu pārtraukums.

Plkst. 13:30–15:00 – 2. paneļdiskusija "Mājokļu pieejamība un iespējamais valsts atbalsts īres namu būvniecībai":

- kas jāmaina likumā “Par palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā”;

- kurām sociālajām grupām jānosaka prioritāte palīdzībai dzīvokļu jautājuma risināšanā – ārpus kārtas un pirmām kārtām;

- vai jāsniedz palīdzība tām saimēm, kurām izdevumi mājokļa uzturēšanai pārsniedz 30%, kādi palīdzības veidi būtu izmantojami;

- citas sociālās grupas, kuras būtu jāatbalsta;

- iespējamie valsts un pašvaldību atbalsta veidi;

- kādi dati nepieciešami, lai plānotu un prognozētu iespējamo dzīvokļu pieprasījumu.

Mājokļu pieejamība, iespējamie valsts atbalsta veidi, problēmas uzstādījumi (Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis; iespējama arī ekonomikas ministra klātbūtne (tiks precizēts līdz 12.08.2018.).

Mājokļu politika un iedzīvotāju skaita dinamika novados (LPS sistēmu analītiķis Jānis Upenieks).

Mājokļu pieejamība, atbalstāmās sociālās grupas (LPS padomnieks Aino Salmiņš un LPS Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods).

Diskusija ar sanāksmes dalībniekiem (diskusiju vadīs Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, LPS padomnieki Andra Feldmane un Aino Salmiņš un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis).

Plkst. 15:00–16:30 – Valmieras kapitālsabiedrības "Valmieras namsaimnieks" pieredze īres tirgus attīstībā ("Valmieras namsaimnieka" Valdes priekšsēdētājs Valdis Jēgers).

Darba kārtība var tikt precizēta.

Lai nodrošinātu optimālu sanāksmes norisi, lūdzam līdz 13. septembrim reģistrēt savu dalību: http://www.lps.lv/lv/zinas/notikumu-kalendars/2822-1-registracija-lps-majoklu-politikas-tikla-sanaksme-diskusija-pasvaldiba-ka-ipasuma-attistitajs.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos

Kompetenču dalījums uzņēmējdarbībā
Pašvaldības līdzalība namīpašumu sakārtošanā - Liepāja
EM - Kāpēc ir nepieciešams atbalsts īres mājokļu būvniecībai
EM jautājumi diskusijai
CSP eksperimentālā statistika par iedzīvotāju skaitu. Migrācija Latvijā
Mājokļu pieejamība, atbalstāmās sociālās grupas
Pašvaldība kā infrastruktūras attīstītājs
Mājokļu atbalsta aprēķins