Iepriekšējais
Nākamais

LPS Veselības un sociālo lietu komitejas sēde 14. martā (2017)

14. martā notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē plaši tika diskutēts par neatliekamās medicīniskās palīdzības situāciju un pieejamību visā Latvijā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Operatīvās vadības centra vadītājs Aleksejs Baranovs klātesošajiem atgādināja par NMPD mērķiem un uzdevumiem, kā arī informēja par NMPD brigāžu izvietojumu visā Latvijā. “Kopā Latvijā ir 192 ātrās medicīniskās palīdzības ekipāžas un pieci reģionālie centri. Kopš 2014. gada ir divi operatīvās vadības centri – Rīgā un Daugavpilī,” skaidroja A. Baranovs. Tāpat viņš pastāstīja, ka pagājušajā gadā mazliet krities izsaukumu skaits (salīdzinājumā ar 2015. gadu – par 1%).

Joprojām liels ir tā saucamo sekundāro izsaukumu īpatsvars. “Tie ir gadījumi, kad nepastāv dzīvības briesmas, tomēr pa telefonu to nav iespējams noteikt, tāpēc brigāde dodas pie pacienta. 2016. gadā no visa izsaukumu skaita 31,2% bija tieši šie sekundārie izsaukumi. 50% gadījumu cilvēki tiek nogādāti stacionārā. Ārvalstīs, piemēram, Dānijā, šis īpatsvars ir daudz lielāks – 90%. Mūsu mediķi daudz paveic izsaukuma vietā, un bieži vien izrādās, ka stacionēšana nav nepieciešama,” skaidroja Rīgas reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs.

Abi speciālisti kā vienu no aktuālākajām problēmām NMPD darbā minēja autoceļu slikto stāvokli, kas liedz laikus nokļūt pie pacienta.

Plašāks ieskats statistikā NMPD prezentācijā.

Kā otrais jautājums komitejā tika izskatīta starpinstitucionālā sadarbība vardarbības un vardarbības risku novēršanai: Tieslietu ministrijas iniciatīvu klātesošajiem skaidroja ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriste Elīna Feldmane.

Tieslietu ministrija rosina veidot Vardarbības upuru aizsardzības likumu, lai uzlabotu starpinstitucionālo sadarbību vardarbības un vardarbības risku novēršanā.

Ko paredz likumprojekts?

  • izveidot vienotu un visaptverošu iesaistīto institūciju un NVO sadarbības sistēmu vardarbības un vardarbības risku novēršanai;
  • pašvaldībās izveidot starpinstitucionālas sadarbības grupas;
  • ja pašvaldībā jau ir izveidots un pastāv kāds starpinstitucionālās sadarbības mehānisms, tad tas ir izmantojams, vajadzības gadījumā pieaicinot vēl citu institūciju pārstāvjus.

Starpinstitucionālo sadarbības grupu uzdevumi:

  • analizējot piemērus, izvērtēt pašvaldības teritorijā pastāvošo aizsardzību pret vardarbību, tai skaitā iesaistīto iestāžu sadarbību;
  • izstrādāt plānu, kā pašvaldības teritorijā uzlabot starpinstitucionālo sadarbību vardarbības un vardarbības risku novēršanā;
  • izstrādāt individuālus koordinētās rīcības plānus vardarbībai un/vai vardarbības riskiem pakļauto personu aizsardzībai.

Komitejas sēdē bija asas diskusijas par jaunās iniciatīvas salāgojumu ar pašreizējo sistēmu pašvaldībās un par pieejamajiem resursiem. 

Komitejas sēdes otrajā daļā tika spriests par ikgadējo sarunu tematiem ar Labklājības un Veselības ministriju.

Kā galvenie sarunu temati ar Labklājības ministriju (LM) tika minēti:

  • deinstitucionalizācija Latvijā: virzība, šķēršļi, papildināmības princips; konfidenciālo datu pieejamība;
  • plāns Minimālā atbalsta līmeņa sistēmas pilnveidošanai;
  • LM īstenotā ESF projekta “Profesionālā sociālā darba attīstība pašvaldībās” norise: izstrādātā metodika, iepirkumi u.c.;
  • LM rosinātie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā par administratīvo atbildību sociālo pakalpojumu sniedzējiem;
  • LM redzējums par nodokļu politikā plānoto izmaiņu ietekmi uz sociālo situāciju.

Temati sarunām ar Veselības ministriju:

  • risinājumi izmeklējumu valsts kvotām;
  • pieteikšanās, atteikšanās un konsultāciju pārcelšanas kārtības vienkāršošana onkoloģiskajā poliklīnikā; konsultāciju un izmeklējumu savietojamība vienā dienā tiem pacientiem, kuri dzīvo tālu reģionos;
  • jauno speciālistu noturēšana veselības aprūpes sistēmā;
  • finansējuma palielināšana zobārstniecības pakalpojumu sniegšanai bērniem līdz 18 gadu vecumam;
  • nepieciešamie uzlabojumi ģimenes ārstu prakšu darbībā;
  • veselības aprūpes pieejamība: ģimenes ārstu prakšu un feldšerpunktu pārklājums.

Sarunu temati tiks papildināti un precizēti.

 

Attēlā: (no kreisās) LPS padomniece Ilze Rudzīte, komitejas priekšsēdētājs Aivars Lācarus, NMPD Operatīvā vadības centra vadītājs Aleksejs Baranovs un Rīgas reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs

 

Jana Bunkus un Ilze Rudzīte,

LPS padomnieces

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta prezentācija
Tieslietu ministrijas prezentācija