Latvijas Pašvaldību Izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1.attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2.paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3.piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4.rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5.pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA valdes priekšsēdētājs Ivo Virsis (Rūjienas novada pašvaldības izpilddirektors).

E-pasts: ivo.virsis@rujiena.lv.

Tālrunis: 26312008. 
No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA sēžu dokumenti no 2010.gada līdz 2015.gadam (ieskaitot) - skatāmi un lejupielādējami šeit.

Sākot ar 2016.gadu dokumenti pieejami sadaļā "Par LPS - Komitejas" (no lejupkrītošā komiteju saraksta izvēlamies "Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācija" un spiežam pogu "Meklēt") 

 

Iepriekšējais
Nākamais

Izpilddirektori Engurē izaicina rekordus

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) 2017. gada pirmā izbraukuma sanāksme notika 3. februārī Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnē, Šlokenbekas muižā. Šoreiz norises vietu apzīmēja četri atšķirīgi vietvārdi! (Šis gan ir tikai tāds “minirekordiņš”.) Engures novada centrs Smārdē atrodas jau kopš 2009. gada, kad novadā kopā dzīvošanu uzsāka Engures, Lapmežciema un Smārdes pagasts. Vietvārds “Engure” katra iztēlē uzbur jūru, jo pašvaldībai pieder trešā garākā jūras robeža. Tomēr jūru todien neapciemojām. Izpilddirektori ar to tikās vien folkloras kopas “Milzkalnieki” dziesmā un novada domes vadoņu “dueta” – priekšsēdētāja Gundara Važas (pa kreisi) un izpilddirektora Imanta Valera – stāstījumā, kā arī novada prezentācijā un uzņēmējdarbībai veltītajā videofilmiņā. Uzņēmēju novadā ir daudz. Pēc sanāksmes ciemiņi dažus no viņiem sastapa klātienē. Somu uzņēmumā SIA “Kaski” vērojām ārdurvju ražošanu, dāņu SIA “M. P. Socks” – košu un raibu diegu pārtapšanu visu lielumu valkātājiem tīkamās zeķēs un zeķbiksēs. Īpaša stāsta vērts ir Ceļu muzejs Šlokenbekas muižā un arhitektoniski mūsdienīgā lidosta “Jūrmala”, kura jau labu laiku pilnā gatavībā gaidīt gaida brīdi, kad beigsies ieilgušie ķīviņi ap šo objektu, lai uzsāktu “īstus” lidojumus. Tomēr plašāku stāstu un fotoattēlus par Engures novadā redzēto atstāsim žurnāla “Logs” februāra numuram.

Sanāksme jau februārī uzstādīja pārsteidzoši augstu latiņu apmeklētības ziņā – vairāk nekā 180 dalībnieku! Fakts, ka dalībnieku skaits šoreiz tuvojās LPIA sanāksmju apmeklētības augstākajam sasniegumam, liecina par izvēlēto tematu aktualitāti. Daudzi izpilddirektori līdzbraucējos bija aicinājuši attīstības speciālistus. Vai 2017. gadā kāds temats būs spējis raisīt vēl lielāku interesi, noskaidrosies gada beigās.

Otra labā ziņa tiem, kas nebija ieradušies Šlokenbekā: LPS vēsturei saglabātas ne tikai prezentācijas (tās meklējiet mūsu interneta vietnē pie profesionālajām apvienībām, sadaļā “Izpilddirektoru asociācija”), bet arī sanāksmes videoieraksts. NB! To noskatīties ir pavisam viegli. LPS mājaslapas augšējā labajā stūrī ir simbolu virkne, atliek tikai izvēlēties YouTube simboliņu (otrais no labās). Uzspiežot uz tā, atvērsies sēdes ieraksta videoklipi. Ja šis paņēmiens kādam neiet pie sirds, klišķiniet šeit

LPIA sanāksmes pirmā daļa bija veltīta Lauku attīstības programmas pasākumu ieviešanai (lauku ceļi un LEADER projekti). Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta nodaļas vadītāja Zane Līde un Lauku atbalsta dienesta direktores vietnieks smārdenieks Ģirts Krūmiņš papildināja viens otru, lai atgādinātu pašlaik svarīgāko. Viena no aktualitātēm – Lauku attīstības programmā paredzētais finansējums grants ceļiem. Vairākas pašvaldības jau gatavas startam, citas vēl spriež, tomēr svarīgi darbus ieplānot tā, lai 2019. gada 1. decembrī projekti būtu iesniegti. Tātad jāparedz laiks iepirkumam, projektēšanai. Labāk visu neatlikt uz pēdējo brīdi, lai varētu paspēt izstrādāt vēl papildprojektu gadījumā, ja izrādītos, ka atvēlētā kvotas nauda paliek pāri. Prezentācijā tika aktualizēti arī LEADER vietējo rīcības grupu uzdevumi. Pašvaldībām rūpīgi jāapdomā priekšlikumi VRG stratēģijām, kas reāli spētu kalpot uzņēmējdarbības atbalstam. LEADER nauda paver iespējas, piemēram, iekārtot tirdzniecības vietas, uzcelt noliktavas u.tml. Izpilddirektoru uzmanība tika vērsta arī uz meliorācijas pasākumiem. LPS uzskata, ka pirms nākamās kārtas atvēršanas būs vajadzīga domu apmaiņa. Nauda visiem nepietiks, tomēr, lemjot par pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas pārbūvi un atjaunošanu, jāpanāk vienošanās, lai līdzekļus pirmām kārtām saņemtu plūdu un palu riskam pakļautās teritorijas.

Otrajā daļā VAS “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Lange stāstījumā par autoceļu finansēšanas modeli un atbildēs uz klātesošo jautājumiem bija vienisprātis ar zālē sēdošajiem par visai bezcerīgo situāciju mūsu valsts ceļu saimniecībā. Valsts ceļu atjaunošanas plāni 2017. gadam nav iepriecinoši, jo Kohēzijas fonda līdzekļi apgūti jau gandrīz pilnībā. Ko darīt tālāk? Mērķis savienot nacionālos un novada centrus ir sen gaidīts, un ļoti gribētos, lai tas būtu reāls, bet valdība nepiešķir līdzekļus tā sasniegšanai. Mērķi nevajadzētu mainīt, bet būtu jāpagarina mērķa sasniegšanas termiņš un mērķtiecīgi uz to jāiet. Jānis Lange atgādināja arī pašvaldībām noderīgo pētījumu par nepieciešamo ceļu daudzumu, noslogojumu, kategorijām, apsaimniekošanas modeļiem, kuru LPS ir nosūtījusi visām pašvaldībām.

LPS padomniece Sniedze Sproģe akcentēja Zemes pārvaldības likuma aktualitātes un to, ka jānodrošina piekļuve visiem īpašumiem. Viņa atgādināja zemes reformas kļūdu piemērus, kad nesaprātīgi noteiktas robežas cilvēkiem neļauj izmantot ceļu, piekļūt upei, ezeram vai citam publiskam objektam. Svarīgi vienoties par iespējamajiem risinājumiem, lai tās labotu. Sniedze Sproģe aicināja pašvaldību pārstāvjus ziņot LPS par dzīvē vērotajiem atgadījumiem, kā arī sūtīt priekšlikumus situācijas normalizēšanai. Informācija noderēs, diskutējot ar ministriju pārstāvjiem un Saeimas deputātiem.

Īpašu svētku akcentu sanāksmei piešķīra aktīvāko e-paraksta lietotāju sumināšana. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra mārketinga daļas vadītāja Vineta Sprugaine nosauca līderu trijnieku – Rīgas dome, Rēzeknes novads un Ventspils novads –, bet apbalvoja čaklāko “parakstītājpašvaldību” desmitnieku. “RIX Technologies” komercdirektore Vita Viese cildināja aktīvākos dokumentu vadības sistēmas “Namejs” lietotājus, kā arī iepazīstināja ar sistēmas jaunumu – e-parakstu.

Daina Oliņa,

žurnāla "LOGS" redaktores vietniece

Engures novads
Lauku attīstības programmas pasākumu ieviešana
Par autoceļu finansēšanas modeli
Zemes pārvaldības likuma aktualitātes
LPIA valdes protokols
LPIA sanaksmes protokols