Latvijas Pašvaldību Izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1.attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2.paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3.piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4.rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5.pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA valdes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš(Vecumnieku novada izpilddirektors), e-pasts: guntis.kalnins@vecumnieki.lv 
No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv
 

LPIA sēžu dokumenti no 2010.gada līdz 2015.gadam (ieskaitot) - skatāmi un lejupielādējami šeit.

Sākot ar 2016.gadu dokumenti pieejami sadaļā "Par LPS - Komitejas" (no lejupkrītošā komiteju saraksta izvēlamies "Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācija" un spiežam pogu "Meklēt") 

 

Iepriekšējais
Nākamais

Preiļu izvēle bija īstā

LPIA Valdes locekļu prāti, kaldinot sanāksmju grafiku 2017. gadam, bijuši viedi. Izpilddirektoru pēdējo tikšanos pirms “atvaļinājuma” jūlijā jau ziemā tika nolemts rīkot Preiļos 9. jūnijā. Kaut arī pašvaldību vēlēšanu dēļ tradicionālo pirmo piektdienu nācās aizstāt ar otro, Preiļu novadā pēcvēlēšanu laiks bija mierpilns. Novada līdzšinējās priekšsēdētājas Marutas Plivdas vadītās partiju apvienības kandidātu saraksts ieguva astoņas no 15 deputātu vietām, tāpēc šaipusē atkrita citur ieilgusī neskaidrība, aizkulišu intrigas un “rebes”. Kaut arī novada vadības oficiālās vēlēšanas vēl priekšā, preilieši varēja pavilkt svītru iepriekšējā sasaukuma veikumam... un īsteni latgaliskā sirsnībā gatavoties izpilddirektoru uzņemšanai. Turklāt jau iepriekš bija zināms, ka sanāksmē piedalīsies ne tikai pašmāju viesi, bet arī Čehijas Izpilddirektoru asociācijas delegācija. Ar šiem senajiem cīņu biedriem Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sadarbība sākusies jau 1999. gadā! Gandrīz 20 gadus ilgajā posmā abās zemēs mainījušies izpilddirektori un organizācijas vadītāji, bet draudzība nav izplēnējusi.

Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs sanāksmes dienā gan atzinās, ka lielākās raizes mājiniekiem sagādājis neprognozējamais pavasaris, jo čehu kolēģiem paredzēts izrādīt latvisko Jāņu ielīgošanas tradīciju, kur lietus un saltums vis nebūtu labākais pavadonis. Un... pat tas izdevās vareni, jo 9. jūnijs bija viena no saulainākajām un siltākajām dienām. Tāpēc šoreiz LPS interneta vietnē neievietojam Preiļu novada kultūras centra zāles foto, bet izpilddirektorus “plenērā” – atdzimstošajā Preiļu parkā pie muižas kapelas – pirms neliela garīgo dziedājumu koncerta.

Gan sanāksmes ievadā, gan ielīgošanā Aizkalnes pagasta Jasmuižā mājinieki paspēja izrādīt daudzus no Preiļu novada spēcīgajiem amatieru kolektīviem – dziedātājus un dejotājus, etnogrāfiskos ansambļus un pat teātra mākslas entuziastus. Kā lai nepiemin faktu, ka Maruta Plivda kopā ar ciemiņiem aizvadīja visu dienu, bet pašā izskaņā Jasmuižas estrādē dziedāja sieviešu ansambļa sastāvā!

Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, uzrunājot LPIA sanāksmes dalībniekus, atzina, ka vietējiem ir liels gods uzņemt izpilddirektorus Preiļos, jo, rēķinot Latvijas pašvaldību skaitu, tas lemts tikai reizi desmit gados. LR Saeimas deputāts, iepriekšējais domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, kurš Preiļos nejūtas kā ciemiņš un cenšas būt klāt svarīgos notikumos, bija izbrīvējis laiku, lai sveiktu “pašvaldību reālā darba galvenos uzraugus”. Viņš uzsvēra, ka Saeimā ievēlētie pašvaldību vadītāji tiek uzklausīti un var palīdzēt sakārtot pašvaldību jautājumus, īpaši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā esošie pieci deputāti.

Maruta Plivda iepazīstināja ar Preiļu novada vēsturi, sasniegto un attīstību. (Šo un citas LPIA sanāksmes prezentācijas atradīsiet šī raksta beigās, bet videoierakstu varēsiet noskatīties LPS YouTube kanālā.

364 km2 lielais Preiļu novads ar desmit tūkstoš iedzīvotājiem var lepoties ar lielāko iedzīvotāju blīvumu Latgalē – 27 iedzīvotāji uz kvadrātkilometru. Iedzīvotāju skaits gan sarūk, tomēr samazinājuma dinamika palēninās. Arī bezdarbs (10,5%) novadā ir viens no zemākajiem Latgalē. Latvijas pašvaldībām radniecīgs arī budžeta tēriņu sadalījums, kur 49% atvēlēti izglītībai. 695 uzņēmumi (vadošās nozares – lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde; dižākais ir “Preiļu siers”, kas dod darbu vairāk nekā 300 iedzīvotājiem), šūšanas uzņēmumos pat jūt šuvēju trūkumu. M. Plivda izklāstīja novada pieredzi ar atbalstu uzņēmējiem, jo pētījumos Preiļu novads atzīts par uzņēmējiem labvēlīgāko Latgalē. Sabiedrisko organizāciju dižais skaits – 97 – pārspēj visus reģiona kaimiņus. Tomēr detalizētu informāciju raksta ierobežotās platības dēļ pētiet paši vai noskatieties videoierakstā. Preiļu novada vadībai lielākais izaicinājums ir Preiļu pils atjaunošana. Priekšsēdētāja teica paldies astoņiem domes deputātiem, kas atbalstījuši ieceri ņemt kredītu Valsts kasē. Nu jau veiksmīgi izdevies šim finansējumam piesaistīt arī dažādu projektu līdzekļus. Viss notiek!

LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš apsveica kolēģus ar aizvadītajām vēlēšanām un sniedza ieskatu statistikā: pašvaldību vēlēšanās kandidējuši 23 izpilddirektori, pieci izpilddirektoru vietnieki un viens izpilddirektora palīgs. Sekmes bijušas dažādas, bet no septiņiem kolēģiem, kas startēja ar pirmo numuru, pieci iekļuvuši domes sastāvā.

LPS padomniece Sniedze Sproģe atgādināja izpilddirektoru tiesības pārmaiņu laikos, par kurām jau stāstīts iepriekšējā sanāksmē, kā arī paziņoja “prieka vēsti”, ka pozitīvu vērtējumu guvis kārtējais “Meža dienu” projekts un itin drīz to varēs sākt īstenot.

Čehijas Izpilddirektoru asociācijas STMOU 11 cilvēku delegācijas pārstāvis Vāclavs Sīkora pateicās par lielisko uzņemšanu un iespēju piecās dienās iepazīt daudzas Latvijas pašvaldības.

Valsts kontroles (VK) Padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins, jau otro reizi tiekoties ar izpilddirektoriem, iepazīstināja ar lietderības kontrolēm pašvaldībās. Jāatzīst, ka jūtama viņa vēlme nevis sodīt pašvaldības par pārkāpumiem, bet kopīgiem spēkiem skaidrot samezglojumus un rast tiem risinājumus, lai sodi kļūtu par ārkārtas notikumu. Prezentācijā redzams, ka kontroļu efektivitāti un lietderīgumu nosaka pēc pieņemtām definīcijām un izvērtētas starptautiskās pieredzes. VK darbinieki daudz par to diskutē ar valsts pārvaldes amatpersonām (ministriju valsts sekretāriem). Lietderības kritēriji apstiprināti, ar tiem vienmēr pirms revīzijām iepazīstinām. VK gatavo kritēriju apkopojumu, kuru E. Korčagins solīja nosūtīt LPS.

RTU asociētais profesors Jānis Miķelsons iepazīstināja ar ūdens un siltumenerģijas skaitītāju optimālo izvēli, to uzstādīšanu un ekspluatāciju, patēriņa uzskaiti daudzdzīvokļu mājās.

LPIA sanāksmes otrs tematiskais bloks ļāva iztēloties Latvijas nākotni un tās pilsētu un kopienu ilgtspēju. LPS padomniece Elita Kresse iepazīstināja ar Eiropas Komisijas līdzfinansēto projektu “Strādājot kopā iespēju sniegšanai vietējām un reģionālajām pašvaldībām attīstības veicināšanai ES partnervalstīs”. Latvijas Pašvaldību savienība to īsteno kopā ar 29 projekta partneriem. 2015. gada nogalē tika pieņemti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas paredz līdz 2030. gadam nodrošināt ikvienas valsts un visas pasaules labklājību, mazināt iedzīvotāju nabadzību, vairot vienlīdzību un sniegt izglītības iespējas cilvēkiem visā pasaulē. Ilgtspējīgas attīstības mērķu nolūks ir veicināt ilgtspējīgu attīstību vides, ekonomikas un sociālajā jomā. Piecās kodolīgās prezentācijās, kuru autoru atzīstamo oratorprasmi iesaku novērtēt videoierakstā, sanāksmes dalībniekiem bija iespēja uzzināt par Latvijas virzību uz šo mērķi:

* Daugavpils pilsētas domes Stratēģiskās plānošanas un starptautisko sakaru nodaļas vadītājas p.i. Jolanta Ūzuliņa stāstīja par Daugavpils cietokšņa atdzimšanu. Nesen tā reģenerācijas projekts saņēma Eiropas Padomes Ainavu balvu.

* Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs dalījās pieredzē par pašvaldības, Nodarbinātības valsts aģentūras un uzņēmēja sadarbību jaunu darbvietu radīšanai.

* Valmieras pilsētas domes Informācijas tehnoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Bērziņš iepazīstināja ar mobilo lietotni “Mana Valmiera”, kas Vidzemes lielpilsētu tuvinās “viedas pilsētas” statusam.

* Uzņēmējs Kaspars Melnis, kurš vada vērtēšanas komisiju konkursā “Rēzeknes novada uzņēmums”, izklāstīja šo uzņēmēju ieceri, kas guvusi domes atbalstu.

* Uztura bagātinātāja bebru dziedzeru tinktūras “fonto de forto” autors Juris Želvis no SIA “BE un BE” atklāja neparastā līdzekļa ieceri un analizēja mazā uzņēmēja iespējas un devumu Preiļu novada un Aizkalnes pagasta teritorijas attīstībai.

Pēc sanāksmes un pils parka apskates izpilddirektori varēja iepazīt Zemessardzes 35. nodrošinājuma bataljona darbu un sadzīvi, par kuru gan latviski, gan angliski (čehu ciemiņiem!) vienlīdz veikli spēja stāstīt bataljona komandieris pulkvežleitnants Kaspars Lindbergs, un slaveno vīngliemežu audzētavu “Ošu mājas”, kuras saimnieki Ainis un Valentīna Noviki Latgalei neparasto biznesu uzsākuši pirms 15 gadiem.

Paldies “mājasmātei un mājastēvam” – priekšsēdētājai Marutai Plivdai un izpilddirektoram Vladimiram Ivanovam –, kā arī atsaucīgo un radošo palīgu “bataljonam” par ciemiņiem ziedoto laiku gan 9. jūnijā, gan sagatavošanas darbus veicot!

 

Daina Oliņa,

LPS žurnāla "LOGS" redaktores vietniece

Preiļu novads
Valsts kontrole - ekonomiskums, Produktivitāte, Efektivitāte – vienotas izpratnes veidošana
Ūdens un siltumenerģijas skaitītāju optimāla izvēle uzstādīšana un ekspluatācija, patēriņa uzskaite daudzīvokļu mājās – Latgales pieredze
Daugavpils ir daudzveidība!
Viļakas novads - pašvaldības, NVA un uzņēmēja sadarbība jaunu darbavietu radīšanai
Mobilā lietotne - Mana Valmiera
SIA "Be un Be"