Latvijas Pašvaldību Izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1.attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2.paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3.piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4.rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5.pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA valdes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš(Vecumnieku novada izpilddirektors), e-pasts: guntis.kalnins@vecumnieki.lv 
No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv
 

LPIA sēžu dokumenti no 2010.gada līdz 2015.gadam (ieskaitot) - skatāmi un lejupielādējami šeit.

Sākot ar 2016.gadu dokumenti pieejami sadaļā "Par LPS - Komitejas" (no lejupkrītošā komiteju saraksta izvēlamies "Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācija" un spiežam pogu "Meklēt") 

 

Iepriekšējais
Nākamais

Izpilddirektori Aucē līdzsvaro dvēseli un prātu

Tāpat kā pirms četriem gadiem, arī 4. augustā, Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) biedriem otro reizi tiekoties pēc pašvaldību vēlēšanām, Auces novada Kultūras centra zālē daudzu sen zināmu seju vidū vīdēja arī jaunas. Pagaidu aplēses liecina, ka reizē ar varas maiņu darba pienākumus sācis vai drīzumā sāks pildīt 21 jauns izpilddirektors. Auces novadu liktenīgi vai nejauši satricinājumi nav skāruši – vadības groži te joprojām uzticēti līdzšinējam tandēmam – domes priekšsēdētājam Gintam Kaminskim un izpilddirektoram Aldim Lerham. Savā uzrunā G. Kaminskis, kurš ir arī LPS priekšsēža vietnieks, priecājās par kompetento auditoriju! Par kompetenci liecinot arī fakts, ka vairāki izpilddirektori kandidēja vēlēšanās, jo kurš gan vēl labāk pārzina visas pašvaldību dzīves jomas?! Ideālajā modelī priekšsēdētājam jāstrādā tandēmā ar izpilddirektoru, un Aucē tā esot.

Novada izpilddirektors Aldis Lerhs iepazīstināja ar novada vēsturi un attīstību.

Prezentācija parādīja, kāpēc novads izvēlējies diezgan neparastu devīzi: “Auce – novads ar vārdu, novads ar dvēseli”. Tam visam vēl var piepulcēt prezentācijā izskanējušo, ka Auces novads ir vieta jaunām idejām.

Uz vēlēšanu viļņa klātesošos vēlreiz atgrieza LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš, kurš precizēja LPIA pulka gaidāmā papildinājuma pašreizējo statusu, kā arī ziņoja, ka seši līdzšinējie izpilddirektori šo sasaukumu vadīs “politiskajā arēnā”. Izmantot iespēju iedziļināties izpilddirektoru darba problēmās jaunpienācējiem piedāvāja

Latvijas Pašvaldību mācību centra direktore Gunta Liepa, bet LPS padomniece Sniedze Sproģe atgādināja, ka Latvijas simtgadei par godu iecerētā meža parku veidošana vai seno parku atjaunošana un sakopšana turpināsies jaunajā projektā “Meža dienas 2017”. Nauda šāgada darbiem jau ir sadalīta, projekts LAD apstiprināts, viss notiek. Nākamgad ieplānotajam līdz 2018. gada aprīlim var iesniegt precizējumus. Īpaši iedvesmojoši šajā atskaišu ķīpu laikmetā izskanēja atgādne: “Neizdomājiet paši lieku birokrātiju!

Sanāksmes pirmais temats bija šķietami neparasts: “Bezpilota gaisa kuģu (dronu) lidojumi Latvijā – pašvaldību loma tagad un nākotnē.” VA “Civilās aviācijas aģentūra” starptautisko sakaru koordinatore Elīna Millere un Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas Valdes loceklis Ilmārs Ozols iepazīstināja gan ar normatīvajiem aktiem dronu izmantošanā, gan praktisko darbību tālvadības gaisa kuģu lietošanā. Šo sadaļu ieteicams izstudēt ne tikai prezentācijā, bet arī sanāksmes videoierakstā, jo vīra cilvēku skaitliskais pārsvars allaž jūtīgi reaģē uz tehniskiem tematiem, tāpēc jautājumu arī šoreiz bija daudz, lai precizētu, ko “lidonis” drīkst un ko ne. Diemžēl to bērnišķīgo prieku un mirdzumu acīs, kas dažāda vecuma kungiem iezaigojās pārtraukumā, kad Ilmārs Ozols Auces estrādē demonstrēja divu dažādu bezpilota kuģu varēšanu, saglabāja vien visa veida fotokameras.

Tieslietu ministrijas nozaru politikas departamenta direktore Jekaterina Macuka nevarēja ierasties uz sanāksmi, tāpēc plānoto stāstījumu par personas datu aizsardzības reformas īstenošanu atsūtīja prezentācijas formā. Šo tematu turpināja

Datu valsts inspekcijas Juridiskās nodaļas vadītājs Aigars Klacāns, iepazīstinot ar personas datu aizsardzību un vispārīgo datu aizsardzības regulas nosacījumiem. Starp citu, arī šeit gadījās dronu aspekts, gan tikai garāmejot. Toties saruna turpinājās par datu subjekta palielinātajām tiesībām, par videonovērošanas peripetijām, datu apstrādes principiem un citām niansēm, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju privātumu. Vispārīgā datu aizsardzības regula stāsies spēkā 2018. gada 25. maijā, tāpēc to pagaidām skaidrot nav viegli daudzu nezināmo dēļ. Turklāt pašvaldībām jāgatavojas jauna darbinieka algošanai, jo regula paredz obligātu datu aizsardzības speciālista amatu.

Ventspils domes izpilddirektora vietnieka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā Egona Spalāna stāstījums ļāva no likumiem un regulām pārslēgties uz konkrēto – Ventspils pilsētas pieredzi IT programmu lietošanas un datu drošības jomā.

Viens no galvenajiem lepnuma avotiem – ar ERAF atbalstu uzceltais Ventspils Digitālais centrs, kurā ik dienas iegriežas ap 400 cilvēku – izmanto interneta banku, kaut ko apdrukā vai izdrukā dažādus lielformātus utt. Turklāt centrs gādā arī par iemaņu un prasmju apgūšanas iespējām. Visas bērnu un pedagogu apmācības Ventspilī apmaksā dome!

Nozares eksperts, SIA “Analytica” pārstāvis Juris Pūce turpināja tēmu par drošību un datu aizsardzību. Viņa uzskats: “Pieredze rodas no iepriekš pieņemtajiem kļūdainajiem lēmumiem. Labi lēmumi nāk no pieredzes.” Kaut arī atbildība par daudzo normatīvo aktu ievērošanu gulstas uz vadītāju, tomēr minimālās prasības jāpārzina arī izpilddirektoriem.

Noskaņojot klātesošos uz sanāksmes otro, mežam veltīto tematu, A/S “Latvijas valsts meži” mežkopības direktors Mārtiņš Gūtmanis informēja par zaudējumiem, ko mežsaimniecībai nodara meža zvēru bojājumi.

Turpmākās sarunas par mežu no Kultūras centra zāles pārcēlās uz daudz atbilstošāku vietu. Divi autobusi izpilddirektorus aizvizināja uz vienu no Auces novada slavenākajiem apskates objektiem – Īles partizānu bunkuru, kur 1949. gada martā mežabrāļi piedzīvoja liktenīgo uzbrukumu. Vieta, kuru līdzīgi daudzām citām populārām tūrisma vietām tagad rotā “Latvijas valsts mežu” atpazīstamais koka dēlis, ar “mežinieku” gādību ir atjaunota, sakopta un labiekārtota. Kā radīta tam, lai pēc stāstiem par senajiem notikumiem visi nobaudītu tradicionālo “meža zupu”. Ne mazāk saistošs un pārdomas raisošs bija turpmākais brauciens... uz mežu. Jā, uz parastu mežu, kurā izpilddirektoriem uzskatāmi tika parādīti un izskaidroti daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķietami pareizās izlases cirsmas trūkumi, salīdzinot ar kailcirti. Visu “meža cēlienu” arēnā bija LVM Īles meža iecirkņa vadītājs Gundars Freimanis, Zemgales reģiona plānošanas vadītājs Jānis Zitāns, vecākais meža eksperts Kaspars Riže un izpilddirektoru senais un uzticamais “sadarbības partneris” – LVM Valdes loceklis Edvīns Zakovics.

Paldies viņiem un auceniekiem par sanāksmes dienu, kurā atbilstoši Auces novada devīzei bija līdzsvarota gan dvēsele, gan prāts!

 

Daina Oliņa,

LPS žurnāla "LOGS" redaktores vietniece