Latvijas Pašvaldību Izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1.attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2.paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3.piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4.rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5.pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA valdes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš(Vecumnieku novada izpilddirektors), e-pasts: guntis.kalnins@vecumnieki.lv 
No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv
 

LPIA sēžu dokumenti no 2010.gada līdz 2015.gadam (ieskaitot) - skatāmi un lejupielādējami šeit.

Sākot ar 2016.gadu dokumenti pieejami sadaļā "Par LPS - Komitejas" (no lejupkrītošā komiteju saraksta izvēlamies "Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācija" un spiežam pogu "Meklēt") 

 

Iepriekšējais
Nākamais

Izpilddirektori Rucavā tiekas ar “zemes ārstiem”

3. novembrī Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma sēde notika pašā attālākajā Latvijas dienvidrietumu galā – Rucavas novadā. Tos, kuri bija gatavi mērot nereti pat ļoti garo ceļu, Rucava pārsteidza ar varenu sagaidīšanu: izpilddirektors Edgars Bertrams (attēlā) katru sveica pie domes durvīm, bet priekšsēdētājs Jānis Veits sarokojās otrpus durvīm – vestibilā.

Rucavas LPIA sanāksmei iecerētais temats – meliorācija – izrādījās precīzs trāpījums, jo visi Latvijas šķērsotāji pat oktobrī varēja bez pūlēm skatīt, kādas nedienas radījušas vasaras un rudens lietavas, kas pirmoreiz jaunlaiku vēsturē lika valdībai izsludināt ārkārtas stāvokli 29 pašvaldībās. Turklāt Jānis Veits uzrunā atklāja, ka arī pats Jelgavā studējis par “zemes ārstu” – hidromeliorācijas inženieri.

Padomju gados daudzinātais jēdziens “hidromeliorācija” sen jau ticis “nomeliorēts” no LLU fakultātes un specialitātes nosaukuma. Mainoties attieksmei pret nozari, atzīstot sendienu meliorācijas pārspīlējumus līdz pat upju virziena maiņai, daudzi “hidri” izvēlējās citu profesiju. Tomēr jau vairākus gadus LPIA sanāksmēs ir skanējis trauksmes zvans: slīkstam, applūstam! Padomju laiku meliorācijas sistēmas ir nekoptas! Vai varam turpināt ignorēt meliorāciju? Šoruden parakstītajā 2018. gada MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā beidzot ierakstīta Savienības prasība “izstrādāt valsts investīciju programmu pašvaldību un pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu, ūdenssaimniecības vai ceļu posmu sakārtošanai, lai nodrošinātu ūdens noteci un mazinātu plūdu un palu riskus visā Latvijas teritorijā.” Tāpēc izbraukuma sēdē meliorācija pamatoti tika “preparēta” iespējami plaši un dziļi.

Izpilddirektori ir darītāji, viņiem svarīgi zināt, kas jādara, un saprast, kā to gudrāk paveikt. Tāpēc Infolapas rakstā tikai ieskicēts temats un nosaukti referenti, bet visas prezentācijas, kā arī tematiskās daļas sīkāku atstāstu protokolā skatiet.

1. Meliorācija pilsētās un lauku teritorijā. Valsts, valsts nozīmes, pašvaldību un pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas. LPS padomniece Sniedze Sproģe un “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) Meliorācijas departamenta vadītājs Aldis Zīriņš.

2. Meliorācijas kadastra informācijas sistēmas datu pieejamība un izmantošana pašvaldībās. ZMNĪ Meliorācijas kadastra nodaļas vadītājs Valdis Groza.

3. Meliorācijas sistēmu atjaunošanai un uzturēšanai pieejamie līdzekļi. LAD iesniegtie un atbalstītie projekti.  LAD direktora vietnieks Andris Grundulis.

4. Meliorācijas nozīmīgums. Latvijas Meliorācijas biedrības valdes loceklis Jānis Biezais.

5. Meliorācijas pārvaldība un kūdras nozare. SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

6. Risinājumi notekūdeņu attīrīšanai mazajās apdzīvotajās vietās un videi draudzīga meliorācija. (Divas prezentācijas!) Vides eksperte Loreta Urtāne.

7. Plānotā 20 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde un pašvaldību loma tajā. Pirmie secinājumi par biotopu kartēšanas procesu. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana. LPS padomniece Sandra Bērziņa.

Izpilddirektoru aptaujas anketās bieži uzteikta izbraukuma sanāksmju pievienotā vērtība – iespēja iepazīt Latvijas novadus un pilsētas, vietējo ļaužu tradīcijas un savdabību. Diezin, vai bez “darba uzdevuma” kādreiz iznāktu aizbraukt, piemēram, uz tālo Rucavu. Tāpēc sanāksmes uvertīrā Rucavas etnogrāfiskā ansambļa sievas mīļi apdziedāja “direktorus, kas sabraukuši mūs’ novadu lūkoties.” Reizē ar Latvijas simtgadi viņas svinēs savu 35 gadu kopā dziedāšanu. Bet vēl pirms tam, ciemiņu ierašanās laikā, “štimmungu” visai garajai darbdienai gādāja lauku kapelas “Paurupīte” spriganā muzicēšana, ar Jāņa Pūķa “zāģējumu” centrā, un novada zemnieku “prezentācija” – šķīvji ar grūti saskaitāmiem siera, maizes un gaļas veidiem un rucavnieku īpašo trumpi – “balto” sviestu aizdaram.

Rucavas novada oficiālajā prezentācijā izpilddirektors Edgars Bertrams iepazīstināja ar nelielā, bet Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgā un dabas bagātībām dāsni apveltītā novada vēsturi un attīstības plāniem. Prezentācija ciemiņus pārliecināja, ka šurp jāatbrauc vēlreiz, ceļojumiem labvēlīgākā gadalaikā, lai “apciemotu” gan Latvijas pirmo robežstabu Nr. 0001, pie kura tagad aug arī Latvijas simtgades ozols, gan jūrai vistuvāko bāku Papē, gan seno Ķoņu ciemu un “Vītolnieku” sētu, kuras lielākais dārgums ir vairāk nekā 1000 gadus sens laivas fragments (pat izpilddirektori drīkstēja to skatīt tikai iztālēm). Vasarā būs īstā reize izbaudīt Rucavas arborētuma krāšņumu, daudzos dižkokus, Papes dabas parku un izvēlēties kādu no putnu vērošanas iespējām. Kad apnīkst stress, steiga un ļaužu ņurga, Rucavas novads būs īstā “reanimācijas” vieta.

Daļu no nosauktā rucavnieki parādīja arī izpilddirektoriem, cik nu to ļāva rudens īsdiena. Sevišķi pamatīgi ciemiņi iepazina novada lielāko uzņēmumu – SIA “Compaqpeat”, kas nodarbojas ar kūdras ieguvi, pārstrādi un substrātu ražošanu. Kūdra ir viens no Latvijas “zeltiem”, bet tās ieguvei atvēlēti tikai daži siltie un sausie mēneši, tāpēc gada “vākums” nav lielāks par 5 cm biezu “kūdras šķēli” un purvu bagātību neapdraud. Toties Rucavas novadam tās ir darbavietas aptuveni 100 cilvēkiem pat “nesezonā”. 2009. gadā firmai piederēja tikai 123 ha purvu Rucavas pusē, tagad – vairāk nekā 500 ha licencētas teritorijas visā Latvijā, kā arī vairākas sadarbības teritorijas. Vērojot jaudīgās tehnoloģijas, protams, maza bēda par to, ka Latvijā paliek tikai labi ja pāris procentu vērtīgā izstrādājuma. Pārējie ceļo uz vairāk nekā 30 valstīm Eiropā, Āzijā un arābu pasaulē. Uzņēmuma īpašnieks ir vācietis Johanns Martens, kurš dzīvo Latvijā, bet uzņēmums ir simtprocentīgi “mūsējais” un produkcija ir “Made in Latvia”.  Rucavas “Pūcēs” izpilddirektori iepazina uzņēmuma mūsdienīgo biroju un pirmo ražotni. 2014. gadā darbu uzsāka otra, vēl modernāka kūdras pārstrādes ražotne Balvu novada Briežuciemā.

LPIA priekšsēdētāja vietnieks Ivo Virsis un LPS padomniece Sniedze Sproģe informēja, ka beidzot atbilstoši statūtos noteiktajam izvirzīti visi Valdes locekļu kandidāti, tāpēc gada noslēguma sanāksmē 8. decembrī Bauskā Valdi varēs apstiprināt, bet pēc tam notiks LPIA jaunā priekšsēdētāja vēlēšanas. Noslēdzot 2017. gadu, kā arī iepriekšējā “sasaukuma” izpilddirektoru četrgadi, sanāksmē tiks izvērtēts arī šī laikaposma “pūrs”.

Paldies abiem “mājastēviem” par ieinteresēto līdzdalību izpilddirektoru dienā, bet pārējiem rucavniekiem – par sirsnību un dāsnumu, ciemiņus uzņemot!

Daina Oliņa