Izvēlne
Ielādēt vecākus rakstus
Iepriekšējais
Nākamais

Ideja par īpašo svētku tērpu iegādi lieluzvedumam “Māras Zeme” pašvaldību vidū negūst atbalstu

 

17. janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) izglītības un kultūras komitejas sēde, kurā tika skatīti vairāki aktuāli jautājumi.

Kā pirmais tika skatīta Latvijas Institūta un LPS kopīgā iniciatīva par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga klātesošajiem pastāstīja par Nacionālās kultūras galvaspilsētas statusa sniegtajām priekšrocībām.

Kā piemērus A. Rozenberga minēja gan Lielbritānijas pilsētas Deriju un Hallu, kas britu kultūras galvaspilsētas statusu nesa attiecīgi 2013. un 2017. gadā, gan Īrijas kultūras galvaspilsētu Limeriku (2014), kur gan ieguldījumi, gan atdeve mērāmi miljonos eiro. Nacionālās kultūras pilsētas statuss iedibināts arī Lietuvā – pēc Viļņas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2009. gadā ik gadu kāda pilsēta tiek izraudzīta par kultūras galvaspilsētu. Valdība šo statusu atbalsta ar maksimums 58 000 eiro vai līdz 80% no programmas budžeta. Iepriekšējo Lietuvas kultūras pilsētu budžeti bijuši no 120 000 līdz 200 000 eiro.

Lai veicinātu nacionālā un starptautiskā tūrisma pieaugumu pilsētās un reģionos, radītu iedzīvotājos stiprāku piederības sajūtu savai pilsētai, vairotu kultūras pieejamību un kopīgo dzīves kvalitāti, Latvijas Institūts un Latvijas Pašvaldību savienība jau pērn rosināja Latvijas Republikas Kultūras ministriju iedibināt Latvijas Kultūras galvaspilsētas statusu un uzsākt idejas īstenošanu.

"Pasaulē šī prakse ir zināma, tomēr Latvijā mēs esam tikai ceļa sākumā. Vai būs interese šādu tradīciju iedibināt arī Latvijā? Pagaidām tas ir retorisks jautājums, kurš jāizpriež pašvaldībās," savu viedokli izteica A. Rozenberga. 

 

Kā otrais sēdē tika skatīts jautājums par Latvijas Nacionālā kultūras centra ierosinājumu pašvaldībām finansiāli atbalstīt XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku lieluzveduma “Māras Zeme” norisei iecerēto deju kolektīvu svētku tērpu iegādi.

Ierosinājuma pamatā ir aicinājums pašvaldībām finansiāli atbalstīt XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku lieluzveduma “Māras Zeme” norisei iecerēto deju kolektīvu svētku tērpu iegādi (auduma iegāde un tērpu šūšana). Šobrīd vērienīgā pasākuma organizatori iecerējuši, ka audums tiks iegādāts ārvalstīs.  

Sēdes laikā izskanēja vairāki būtiski jautājumi, uz kuriem šobrīd pašvaldības nav guvušas atbildes, līdz ar to nevar pieņemt lēmumu par tērpu iegādi, budžetos tam paredzot ievērojamas naudas summas.

“Būtisks jautājums ir, vai šim pasākumam ir paredzēts plāns B, proti, kas notiks tajā gadījumā, ja pašvaldības atteiksies iegādāties šo audumu un izgatavot tērpus, vai paredzēta alternatīva koncepcija? Jebšu tie kolektīvi, kuriem nebūs šo jauno īpaši veidoto tērpu, nepiedalīsies uzvedumā? Esam veikuši aprēķinus, summa nav adekvāta no tā viedokļa, ka šajos tērpos tiks nodejotas tikai dažas dejas. Ja nav šī alternatīvā plāna, mēs esam bezizejas situācijā,” skaidroja Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa.

Virkne neskaidro jautājumu saistīti, piemēram, arī ar iepirkuma procedūru, kā pārziņā tā būs – valsts vai katras pašvaldības; kāpēc audums šiem tērpiem tiks iegādāts ārvalstīs, bet ne Latvijā, tādejādi atbalstot vietējos uzņēmējus?

“Uzskatu, ka, lai realizētu šo ideju, ir jābūt arī valsts finansiālam atbalstam. Ja viena tērpa audums un šūšana kopā izmaksās vairāk, kā 100 eiro, tad man ir tikai viens jautājums: kura pašvaldība to varēs atļauties?” bija neizprašanā Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.

Pašvaldību vadītāji un kultūras pārstāvji komitejas sēdē vairākkārtīgi uzsvēra, ka ideja nebūtu sastapusies ar tādu pretestību, ja runa būtu par etnogrāfisko latviešu tautastērpu iegādi. “Nauda, ko grasāmies ieguldīt, atbalstot šo ideju, ir nodokļu maksātāju, tāpēc mēs nevaram nedomāt par to, cik ilgtspējīga un paliekoša ir šīs idejas realizēšana. Iebildumu nebūtu tik daudz, ja mums šīs lielās summas būtu jāiegulda jau esošo etnogrāfisko tautas tērpu atjaunošanā un jaunu iegādē, tas paliktu mantojumā arī nākamajām paaudzēm,” kolēģēm piekrita Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Daiga Feldmane.

Sēdes dalībnieki vienojās, ka šis jautājums rūpīgi jāizskata LPS Domes sēdē, kā arī nepieciešama pašvaldību, Dziesmu svētku māksliniecisko padomi un Latvijas Nacionālā kultūras centra tikšanās, pretējā gadījumā pašvaldības nav gatavas pieņemt lēmumu. 

Par Latvijas kultūras galvaspilsētas statusa dibināšanu
Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai
Infografika