Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS ģenerālsekretāre: Jāmazina Eiropas Savienības pilsoņu dzīves apstākļu atšķirības

Attēlā (no kreisās): Gints Kaminskis, Ligita Gintere, Mudīte Priede un Andris Rāviņš

18. un 19. janvārī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis, priekšsēža vietnieks Andris Rāviņš un LPS Izglītības un kultūras komitejas vadītāja Ligita Gintere piedalījās Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padomes (CEMR) Politikas komitejas sanāksmē Sorijā (Spānijā).

Sanāksme tika atklāta ar diskusiju par Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politiku pēc 2020. gada.

Diskusijā tika izvirzīti vairāki jautājumi: kādām būtu jābūt prioritātēm; vai atbalstīt tikai mazāk attīstītos reģionus; vai būtu jāievieš jauni instrumenti finansējuma novirzīšanai?

LPS viedokli pauda ģenerālsekretāre Mudīte Priede: “Ir ļoti būtiski, lai kohēzijas politika ne tikai saglabātu ES pamatlīgumā minēto: “Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību,” – bet dotu daudz būtiskāku ieguldījumu Eiropas Savienības pilsoņu dzīves apstākļu atšķirību straujai mazināšanai. Pilnīgi atvērta tirgus (kāds ir ES) apstākļos dzīves pamatvajadzību izmaksas un cenas ir praktiski līdzsvarojušās, bet cilvēku dzīves apstākļi palikuši būtiski dažādi. Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, mūsu iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES ietvaros, austrumu reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pat par 23%. Tātad dzīves apstākļu harmonizācija ES reģionu starpā ir ļoti liels izaicinājums. Latvijas apstākļos galvenajam uzsvaram joprojām ir jābūt uz pamatinfrastruktūras nodrošinājumu, jo nav iespējams nodrošināt ne sociālo iekļaušanu, ne izglītības un darba pieejamību, ja transporta infrastruktūra ir sliktā stāvoklī. Un tā nav tikai Latvijas problēma, tā ir ES izvēle – vai varam atļauties, jo īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, ka milzīgas teritorijas, kas gan reljefa, gan tīras dabas ziņā ir visai izcilas cilvēku dzīvei, kļūst neapdzīvotas? Vai ES var atļauties, ka tās austrumu pierobeža kļūst neapdzīvota? Katras valsts pierobežas reģioniem ir lieli izaicinājumi, bet ES ārējās sauszemes robežas reģioniem šie izaicinājumi ir īpaši, Latvijas gadījumā iedzīvotāju aizplūšanu no tiem visbūtiskāk veicina tieši katastrofālā transporta infrastruktūra.

Kohēzijas politikā ir ļoti būtiski, lai katra valsts varētu rast tieši tās attīstībai efektīvākos veidus un instrumentus. Ja kādai labākais veids ir finanšu instrumenti, to nedrīkst uzspiest lietot visiem. Viens uzvalks neder visiem! Arī racionālākās ieguldījumu prioritātes, lai sasniegtu mums visiem kopīgos mērķus, katrā valstī būs citas, turklāt tās atšķirsies arī dalībvalsts iekšienē!”

ES rietumu valstu pārstāvji uzsvēra, ka kohēzijas politika jānovirza visiem reģioniem, neviens reģions nedrīkstētu palikt bez atbalsta.

Visu valstu delegācijām bija vienots viedoklis, ka finansējumu kohēzijas politikai nedrīkst samazināt arī pēc 2020. gada.

Tā kā arī Turcijas pašvaldību asociācija ir CEMR biedrs, tā pauda nostāju, ka ES kopīgi ar Turciju ir jārisina bēgļu krīze.

Tika nolemts, ka CEMR turpinās organizēt diskusijas par kohēzijas politikas nākotni.

Politikas komiteja apstiprināja 2018. gada budžetu un biedru naudas apmēru, kā arī šāgada darbības prioritātes un pasākumu plānu.

 

Mudīte Priede,

LPS ģenerālsekretāre