Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

EK aizstāv visu dalībvalstu iesaisti Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programmā

19. februārī Briselē (Beļģijā) Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā loceklis atzinuma “Priekšlikums par Eiropas Aizsardzības fondu” autors Dainis Turlais piedalījās seminārā “Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma: spēcinot Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi”.

Diskusijas par Eiropas Aizsardzības fondu un Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programmu notiek laikā, kad Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu drošības jautājums kļuvis īpaši aktuāls. Tāpēc pirmo reizi no Eiropas Savienības budžeta tiks piešķirts finansējums ES drošības stiprināšanai, Eiropas Aizsardzības fondam papildinot un vairojot dalībvalstu ieguldījumus aizsardzības vajadzību izpētē, prototipu izstrādē, kā arī aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju iegādē. Fonds ar ES budžeta līdzfinansējumu un Eiropas Komisijas atbalstu praktiskās lietās radīs pamudinājumus dalībvalstīm sadarboties aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē un iegādē, piegādes ķēdēs iekļaujot dažādu valstu mazos un vidējos uzņēmumus (MVU). Tiesīgi būs tikai sadarbības projekti, un noteikta daļa kopējā budžeta būs iezīmēta kā izlietojama projektiem ar MVU pārrobežu dalību. Fondā 2019. un 2020. gadā 500 miljoni eiro tiks novirzīti Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programmā. Programma būs valstu finansējuma svira, kuras paredzamais palielinājums ir piecas reizes. 

Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta ģenerāldirektore Lourija Evansa (Lowri Evans) uzsvēra, ka Eiropas Komisija vēlētos Eiropas Aizsardzības rūpniecības programmu redzēt kā iekļaujošu. "Šai programmai jābūt atvērtai jebkura lieluma MVU no visām dalībvalstīm. Mums jālauž ģeogrāfiskie ierobežojumi,” uzsvēra L. Evansa un mudināja pieņemt Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programmu pēc iespējas drīzāk, lai jau 2019. gadā varētu sākt īstenot sadarbības projektus.

Lourija Evansa arī aicināja nekoncentrēties tikai uz birokrātiju un naudu: Ar mūsu programmu vēlamies mainīt spēles noteikumus un sniegt ekonomisko stimulu piegādes ķēdēm. Mums Eiropā nav problēmu ar inovācijām, bet gan ar MVU pārrobežu sadarbību un MVU izaugsmi. Šo izaicinājumu varam atrisināt tikai kopīgiem spēkiem. Mums “jānogalina” nacionālais iepirkums. MVU ātrākas izaugsmes un savstarpējas sadarbības veicināšana šajā jomā ir priekšnoteikums, lai padarītu Eiropas rūpniecību konkurētspējīgu.”

Eiropas Reģionu komitejas atzinuma “Priekšlikums par Eiropas Aizsardzības fondu” gatavotājs Dainis Turlais ar gandarījumu sveica Eiropas Komisijas secinājumu, ka aizsardzības jomu svarīgi attīstīt visur, arī dalībvalstīs, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas: Svarīgi izmantot visu ES dalībvalstu potenciālu, nevis koncentrēt atbalstu atsevišķās teritorijās, un atcerēties, ka reģionālā attīstība ir arī ES dalībvalstu iekšējā drošība un attīstības mērķis.” Viņš arī uzsvēra, ka konkurētspējīgu integrēto piegādes ķēžu veidošana ES teritorijā ir atkarīga no dalībvalstu politiskās gatavības iesaistīties. Eiropas Aizsardzības fondam vajadzētu veicināt un stimulēt kopīgus sadarbības pasākumus dalībvalstu starpā aizsardzības produktu un tehnoloģiju jomā. Savukārt dalībvalstu Aizsardzības ministriju loma ir popularizēt, atbalstīt un parādīt vietējo uzņēmumu un pētnieku potenciālu, tā veicinot to iespējas iekļauties piegādes ķēdēs,” norādīja D. Turlais.

Atzinumu "Priekšlikums par Eiropas Aizsardzības fondu” plānots pieņemt Eiropas Reģionu komitejas 128. plenārsesijā, kas notiks 22.–23. martā Briselē. Papildu informāciju par Eiropas Aizsardzības fondu atradīsit Eiropas Komisijas mājaslapā.

Agita Kaupuža,

LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja