Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Pilsētām pieejami līdzekļi sabiedrisko vietu aizsardzības uzlabošanai

“Esmu pārliecināts, ka bez jūsu aktīvas iesaistes mūsu centieni uzvarēt terorismu būs nesekmīgi,” 8. martā Briselē notikušajā ES mēru konferencē “Veidojot aizsardzību pilsētās pret terorismu: gūtās atziņas pēc nesenajiem uzbrukumiem” uzsvēra par migrāciju, iekšlietām un pilsonību atbildīgais ES komisārs Dimitris Avramopuls, kurš ir arī bijušais Atēnu mērs.

“Eiropas Komisija nevar jums pateikt, kā aizsargāt stadionus un koncertzāles. Jūs vislabāk zināsiet, kā to izdarīt. Mūsu atbalsts ir citādāks. Esam nodrošinājuši finansējumu, lai varētu veidot pretterorisma infrastruktūru. 2018. gadā esam piešķīruši gandrīz 120 miljonus, lai stiprinātu sabiedrisko vietu drošību,” atklāja Avramopuls, aicinot izmantot finansējumu, kas pieejams “Rīcības plāna sabiedrisko vietu aizsardzības uzlabošanai” ietvaros. Komisārs norādīja, ka patlaban Eiropas Komisija saņēmusi jau 35 projektu priekšlikumus. Finansējums paredzēts, lai uzlabotu sadarbību pirmo palīdzības sniedzēju starpā tūlīt pēc teroristu uzbrukumiem, kā arī inovatīvām pilsētvides darbībām. Aicinājums iesniegt priekšlikumus inovatīvām pilsētvides darbībām sagaidāms līdz šā gada oktobrim.

Savukārt Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā (RK) loceklis, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais aicināja ne tikai cīnīties ar sekām – cilvēku drošības fiziskiem preventīviem pasākumiem, - bet domāt arī par cēloņiem. “Terorisma definīcija pēdējo 20 gadu laikā radikāli mainījusies. Tie ir draudi ar spēka pielietošanu ar politisku mērķi, un terorakta gadījumā izpildītāji nekad neslēpjas, tā pārraidot savu politisko ziņu. Bez jaunas, skaidras terorisma definīcijas nav iespējams izvēlēties adekvātus līdzekļus un politiskus risinājumus,” norādīja Turlais.

Tāpat Turlais norādīja, ka šobrīd mainījušās arī bruņoto spēku funkcijas, tām kļūstot policejiskākām. “Patlaban līdztekus klasiskām kara funkcijām armija iesaistās arī kārtības nodrošināšanā iekšzemē. Tāpēc valdībai būtu jāorganizē armijas, izlūkdienestu un policijas sadarbība. Jābūt institūcijai, kas koordinē dienestu darbību, analizē un dod uzdevumus,” uzsvēra Latvijas delegācijas RK loceklis.

Vairāk informācijas par Eiropas Komisijas pasākumiem labākai ES pilsoņu aizsardzībai atradīsiet šajā saitē.