Eiropas Reģionu komiteja (RK) 23. martā Briselē (Beļģija) pieņēma Latvijas delegācijas RK locekļa, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja Daiņa Turlā sagatavoto atzinumu “Priekšlikums par Eiropas Aizsardzības fondu”. “Eiropas Savienībai jābūt ietekmīgam globālam spēlētājam. Lai to panāktu, tai jābūt vienotu, ekonomiski attīstītu un militāri spēcīgu valstu savienībai. Nav mazu un vāju valstu Eiropas Savienībā; ir vienota, stipra un spēcīga Eiropas Savienība. Eiropas Aizsardzības fondam jāveicina un jāatbalsta dalībvalstis, reģioni un uzņēmumi, lai šo mērķi sasniegtu,” iepazīstinot ar atzinumu, savā uzrunā RK locekļiem norādīja Turlais.
Diskusijas par Eiropas Aizsardzības fondu, kas ietver Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, notiek laikā, kad Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu drošības jautājums kļuvis īpaši aktuāls. Tāpēc pirmo reizi no Eiropas Savienības budžeta tiks piešķirts finansējums ES drošības stiprināšanai, Eiropas Aizsardzības fondam papildinot un vairojot dalībvalstu ieguldījumus aizsardzības vajadzību izpētē, prototipu izstrādē, kā arī aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju iegādē. “Lūk, daži raksturojoši skaitļi. ES pēdējos desmit gados samazinājusi finansējumu aizsardzības sektoram par 12%. Samazinājums pētniecībā sasniedzis pat 25%, turpretim citi globālie spēlētāji - ASV, Ķīna, Indija, Krievija - finansējumu kāpinājusi. Piemēram, ASV aizsardzības vajadzībām tērē 3,3% no IKP, Krievijas Federācija – 5,4%, savukārt ES tikai 1,3%. Drošības pamats ir vienota sabiedrība un spēcīga, attīstīta ekonomika, kas ļauj piešķirt resursus militāriem mērķiem. Ne tikai karš, bet arī miers ir politikas turpinājums, nevis sasniegts, nemainīgs stāvoklis. Tas ir nepārtraukts process, un kā process tas jāvada, un tam nepieciešami resursi. Gribi mieru, esi stiprs!” uzsvēra Turlais.
Vienlaikus savā atzinumā Latvijas delegācijas pārstāvis akcentēja ES ārējo robežu nozīmi un nepieciešamību veicināt šo reģionu drošības un aizsardzības kapacitātes pilnveidošanu. “Ļoti svarīga, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un īpaši ES ārējo robežu reģionos ir finansējuma pieejamība, tai skaitā atvieglota pieejamība. Nepieciešams pakāpeniski apvienot labākās rūpnieciskās un tehnoloģiskās spējas. Arvien vairāk inovāciju rodas mazo un vidējo uzņēmumu sektorā, kam nepieciešamas pārdomātas finanšu investīcijas. Es ieteiktu organizēt specifiskas konsultācijas konkrētu finanšu instrumentu izmantošanā, kā mazināt barjeras mazo un vidējo uzņēmumu investīciju saņemšanai,” aicināja ziņotājs.
Eiropas Aizsardzības fondam būs divi atzari: pētniecība, izstrāde un iegāde. LPS jau rakstījusi, ka Eiropas Aizsardzības fonds ar ES budžeta līdzfinansējumu un Eiropas Komisijas atbalstu praktiskās lietās radīs pamudinājumus dalībvalstīm sadarboties aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē un iegādē, piegādes ķēdēs iekļaujot dažādu valstu mazos un vidējos uzņēmumus (MVU). Tiesīgi būs tikai sadarbības projekti, un noteikta daļa kopējā budžeta būs iezīmēta kā izlietojama projektiem ar MVU pārrobežu dalību. Pētniecībai līdz 2019. gada beigām piešķirti 90 miljoni eiro, no kuriem 25 miljoni jau piešķirti 2017. gadam. Savukārt 500 miljoni eiro kopā 2019. un 2020. gadā piešķirti izstrādei un iegādei Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmas ietvaros.
Ar atzinumu “Priekšlikums par Eiropas Aizsardzības fondu” un ziņotāja aktivitātēm tā tapšanas ietvaros var iepazīties RK mājaslapā.
Foto: Eiropas Reģionu komiteja.
