22. martā Briselē (Beļģijā) Latvijas delegācija Eiropas Reģionu komitejā (RK) tikās ar Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta ekonomikas analītiķi Ingaru Zustrupu, lai diskutētu par Eiropas Komisijas marta sākumā publicēto “2018. gada Ziņojumu par Latviju”.
Eiropas Komisijas pārstāvis kā būtiskākos ziņojumā izklāstītos izaicinājumus uzsvēra darba tirgu, sociālo aizsardzību un produktivitāti. Zustrups atklāja, ka Latvijas darba tirgū vērojams izteikts piedāvājuma sarukums, tādēļ darba algas ir vienas no straujāk augošajām Eiropā pēdējo trīs gadu laikā, un algu pieaugums gaidāms arī turpmāk. Taču vienlaikus darba tirgus jomā vērojamas lielas reģionālās atšķirības, ko ietekmē arī īres mājokļu trūkums.
Vērtējot situāciju sociālajā aizsardzībā, ekonomikas analītiķis norādīja, ka Latvijā ir izteiktākas nabadzīgām valstīm tipiskas sociālās problēmas. Tā, piemēram, diezgan zemi ir budžeta izdevumi sociālajai aizsardzībai, pensijām. Tas savukārt cieši saistīts ar zemajiem nodokļu ieņēmumiem procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Analizējot Latvijas produktivitāti, Zustrups atklāja, ka gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs produktivitātes pieaugums strauji samazinājies gandrīz uz pusi. Produktivitāti Latvijā neveicina iedzīvotāju skaita kritums, kā arī nepietiekamais investīciju līmenis un cenu pieaugums, tai skaitā par dažādiem pakalpojumiem. Gaidāms, ka pēc sākotnējā investīciju izrāviena izaugsme 2018. un 2019. gadā samazināsies. Tāpat Eiropas Komisijas pārstāvis uzsvēra ražošanas attīstības nozīmi produktivitātes pieauguma veicināšanā. Pozitīvi, ka pēc krīzes ražošana Latvijā ir atguvusies un pārņēmusi līdera lomu produktivitātes pieaugumā.
Aicināts izvērtēt nodokļu reformu, ekonomikas analītiķis pozitīvi vērtēja samazināto nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem. Tomēr viņš norādīja, ka nodokļu reformas ietekme uz nevienlīdzības samazināšanu ir minimāla un tai ir augstas izmaksas. Zustrups arī atklāja Eiropas Komisijas vērtējumu, ka budžeta deficīts saglabāsies aptuveni 1% apmērā no IKP, taču nodokļu reformas izmaksas lielā mērā ir izsmēlušas 2019. gada fiskālo telpu.
Šā gada ziņojumā Eiropas Komisija kopumā novērtējusi, ka Latvija panākusi nelielu progresu 2017. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā (nodokļu īpatsvara samazināšanā darbaspēka izmaksās iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, nodokļu saistību izpildes uzlabošanā, palielinot publisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, atjauninot profesionālās izglītības mācību programmu). Savukārt ierobežots progress panākts sociālās drošības tīkla adekvātuma uzlabošanā.
Ziņojums par Latviju sagatavots Eiropas semestra procesā, kura mērķis ir saskaņot dalībvalstu budžeta, makroekonomisko un strukturālo politiku, lai dalībvalstis valsts budžeta veidošanā un citos ekonomikas politikas veidošanas aspektos laicīgi varētu ņemt vērā Eiropas Savienības apsvērumus. Aprīlī dalībvalstis iesniedz plānus, kuros izklāstīts, kā tiks panākta valsts finanšu stabilitāte un kas tiks darīts, lai virzītos uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Savukārt maijā Eiropas Komisija nāk klajā ar konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem.
No Latvijas delegācijas RK sarunā piedalījās Latvijas delegācijas RK vadītājs Andris Jaunsleinis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Mālpils novada domes deputāts Aleksandrs Lielmežs, Jēkabpils pilsētas domes deputāts Leonīds Salcevičs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, kā arī LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane un Komunikācijas nodaļas vadītāja Jana Bunkus.