Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS priekšsēdis G. Kaminskis EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas sēdē

28. jūnijā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis piedalījās Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas sēdē Bijikčekmedžes (Buyukcekmece) pašvaldībā (Turcijā). Sēdē diskutēja par cilvēktiesībām vietējā un reģionālajā līmenī, kā arī apstiprināja vairāku valstu ziņojumus par vietējās un reģionālās demokrātijas situāciju, tajā skaitā Slovēnijā, Lietuvā un Gruzijā.

Situācija Lietuvā kopumā novērtēta pozitīvi, piemēram, sarunas ar valdību notiek regulāri, pašvaldību budžeti pēc krīzes atgūstas, un 2018. gadā pašvaldību finansiālā situācija būtiski uzlabojusies. Iedzīvotāju iesaistīšana lēmumu pieņemšanā Lietuvā pilnveidojas, ir ieviestas tiešas mēru vēlēšanas, taču būtu jāpilnveido pašvaldību finanšu autonomija un pašvaldībām piederošie resursi. Kā negatīvs aspekts tika norādīta ļoti ierobežotā pašvaldību pieeja vietējam kapitāltirgum, kā arī nav juridiski noteikts galvaspilsētas statuss un nav skaidri noteikts reģionālais līmenis.

Gruzijā situācija uzlabojas iedzīvotāju iesaistes jomā un pilnveidojas sarunu sistēma ar centrālo valdību. Ieviestas arī tiešās mēru vēlēšanas. Kā negatīvie aspekti tika minēti: pašvaldību organizatorisko autonomiju ierobežojoša formula darbinieku skaita aprēķināšanai pašvaldībās, likumu nesaskaņotība, izlīdzināšanas sistēma, kura neveicina pašvaldību resursu palielināšanu.

LPS priekšsēdis G. Kaminskis savā runā uzsvēra: “Pagājušajā plenārsēdē tika apstiprināts ziņojums par vietējās demokrātijas situāciju Latvijā, kurā kopumā tika pozitīvi novērtēta situācija Latvijā, īpašu uzsverot pašvaldību plašo autonomiju un pilnvaru spektru, savstarpējo sadarbību, kā arī efektīvu pašvaldību un centrālās valdības dialogu. Ziņojumā tika norādīts, ka jāturpina pilnveidot pašvaldību fiskālo autonomiju, jo vietējo pašvaldību finanses ir nestabilas un ieņēmumi nav pietiekami prognozējami ilgtermiņā, kā arī jāuzlabo finanšu izlīdzināšanas sistēma, palielinot valsts ieguldījumu izlīdzināšanas fondā. Kongresa delegācija ziņojumā minējusi arī Latvijas tendenci pārregulēt pašvaldību autonomās funkcijas. Šī izteiktā tendence uztrauc LPS un Latvijas pašvaldības. Šī tendence tika apspriesta arī LPS ikgadējā kongresā šāgada maijā.”

Sēdē tika uzklausīts arī starpziņojums par situāciju Moldovā: tajā uzsvērtas bažas par situācijas pasliktināšanos demokrātijas jomā, kā piemēru minot gadījumu, kad tiesa neapstiprināja iedzīvotāju tieši vēlēta Kišiņevas mēra mandātu. Kongresa pārstāvji piedalījās arī vairākās pašvaldību vēlēšanu novērošanas misijā Moldovā, Nīderlandē un Tunisijā.

Kongress izstrādā arī rekomendācijas migrantu un pārvietoto cilvēku iesaistīšanā pašvaldību vēlēšanās. Šajā jautājumā kongresa delegātu viedokļi krasi atšķīrās.

Mudīte Priede,

LPS ģenerālsekretāre