Iepriekšējais
Nākamais

Vai vakars pār Eiropu?

22.–23. marta Eiropas Reģionu komitejas (RK) plenārsesija, kas notika tikai dažas dienas pirms 29. martā plānotā oficiālo sarunu sākuma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lielā mērā tika veltīta pārdomām par Eiropu.

“Apvienotās Karalistes ieguldījums Eiropas Savienības kopējā budžetā ir 14%. Nekādas soda naudas par izstāšanos nebūs, bet mums visiem jābūt atbildīgiem un jāapzinās šī notikuma sekas,” uzrunā RK locekļiem norādīja Mišels Barnjē, galvenais sarunu vedējs darba grupā, kuras uzdevums ir sagatavoties sarunām ar Apvienoto Karalisti un šīs sarunas vadīt atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 50. pantam. Barnjē pašvaldību pārstāvjus brīdināja par papildu grūtībām, kas 27 ES dalībvalstis gaida pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās: “No 2020. gada būs papildu grūtības, jo būsim tikai 27 valstis, bet Eiropas Savienības budžetā būs vismaz par 10 miljardiem mazāk. Tas ietekmēs kohēzijas politiku, ko izjūtu kā tuvu savai sirdij. Tā ļauj risināt sociālās plaisas, arī teritoriālā ziņā tā ir ļoti vērtīga.”

Eiropas Savienības budžeta nākotne pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES bija arī plenārsesijā notikušās Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības (ALDE) grupas sēdes centrālais jautājums. Latvijas delegācijas RK pārstāvis Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš norādīja, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir galvenie Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļu saņēmēji, tāpēc pašvaldību interesēs ir pēc iespējas saglabāt pašreizējo investīciju līmeni kohēzijas politikā un kopējā lauksaimniecības politikā. “Runājot par 2014.–2020. gada plānošanas periodu, jebkurš līdzekļu samazinājums, kas ietekmētu Eiropas strukturālos un investīciju fondus un ar tiem saistītās programmas, nav pieņemams. Eiropas Savienībai jāmeklē risinājumi, lai nodrošinātu, ka Apvienotā Karaliste pilda savas juridiskās un finansiālās saistības attiecībā uz pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu,” uzsvēra Ansiņš. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas prioritātes arī pēc 2020. gada būs kohēzijas politika un kopējā lauksaimniecības politika un ievērojams līdzekļu samazinājums minētajās jomās tiks uztverts kā atkāpšanās no sociālās, teritoriālās un ekonomiskās kohēzijas principiem, kas ietverti ES līgumos.

Latvijas delegācijas pārstāvis Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs aicināja ALDE grupu iesaistīties aktīvās debatēs, lai panāktu, ka kopīgā lauksaimniecības politika būtu pēc iespējas taisnīgāka. “Mani bažīgu dara skaitļi un tendences. Lauksaimniecību skaits strauji sarūk, lauku ļaudis noveco, lauku zemes koncentrējas atsevišķu bagātāku cilvēku īpašumā, kas neveicina drošu nākotni. Mums ir vajadzīga jauna lauksaimniecības politika, jārada mehānisms, lai jauni cilvēki pievērstos šim grūtajam darbam. Latvijā un Baltijas valstīs mums ir arī paši mazākie maksājumi no I pīlāra. Tāpēc mēs vēlētos, lai turpmāk lauku atbalstam atvēlētie līdzekļi būtu pēc iespējas taisnīgāki un vienlīdzīgāk izmantojami,” uzsvēra Lielmežs.

Reģionu komitejas 122. plenārsesijā Latvijas delegāciju pārstāvēja delegācijas vadītājs LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Agita Kaupuža,

LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja