Izvēlne
Ielādēt vecākus rakstus
Iepriekšējais
Nākamais

Reģionu komitejā sākas diskusijas par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni

“Uzskatu, ka atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem ir viens no svarīgākajiem instrumentiem lauksaimniecības attīstības un Eiropas Savienības lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai globālā mērogā. Šim atbalstam būtu jābūt vēl intensīvākam,” 30. marta Reģionu komitejas (RK) Dabas resursu komisijas sanāksmē uzsvēra Latvijas delegācijas RK pārstāvis Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs.

Maksimovs, kurš ir arī lauksaimnieks, tāpat norādīja, ka kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) jābūt taisnīgai. Viņš pievērsa RK locekļu uzmanību faktam, ka Latvija joprojām saņem vismazāko Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniekiem: “Klimatiskie apstākļi un lauksaimniecības zemes auglība ļoti apgrūtina Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju pat Eiropas Savienības iekšienē. Lai Latvijas lauksaimnieks saražotu kvalitatīvu lauksaimniecības produktu, jāveic lieli ieguldījumi modernā tehnikā un tehnoloģijās. Tāpēc vienlaikus jāparedz Eiropas Savienības atbalsts gan lauku attīstībai, gan tiešajiem maksājumiem, dodot iespēju attīstīties tām lauku teritorijām, kas šobrīd būtiski atpaliek no vidējā Eiropas Savienības teritoriju attīstības līmeņa.”

Arī RK atzinuma “KLP pēc 2020. gada” sagatavotājs Francijas delegācijas pārstāvis Gijoms Kross (Guillaume Cros) uzsvēra, ka vajadzīga labklājību veicinoša, taisnīga, ilgtspējīga un solidāra KLP. Kross arī norādīja: lai veicinātu nodarbinātību laukos, vajadzīgs īpašs atbalsts saimniecību izveidei un mazajām lauku saimniecībām. “Būtu jāstrādā pie gados jaunu cilvēku, jauno lauksaimnieku un lauksaimnieku ģimeņu noturēšanas laukos. Pilsoņi lauksaimniecību vēlas saglabāt kā dzīvīguma avotu. Tas būs arī vēl viena priekšrocība mūsu sabiedrības noturīguma celšanā pret klimata pārmaiņām,” atklāja ziņojuma sagatavotājs.

Savukārt Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvis uzsvēra, ka lauksaimniecībai jākļūst par zināšanu ietilpīgu nozari, lai nākamās paaudzes tajā vēlētos investēt: “Gudri, progresīvi risinājumi jāizmanto ne tikai lielsaimniecībās, bet arī mazās saimniecībās. Vēlamies iezīmēt īpašu atbalstu mazajiem lauksaimniekiem, jo lielie, protams, dod savu ieguldījumu, taču te ir runa arī par cilvēkiem, kas dzīvo un strādā laukos.” Eiropas Komisija aicina ieinteresētās personas paust savu viedokli, ģenerāldirektorāta mājaslapā aizpildot sabiedriskās apspriešanas anketu par KLP modernizēšanu un vienkāršošanu. To līdz 2. maijam var aizpildīt arī latviski. Jāatzīmē gan, ka šī apspriešana nekādi neietekmē KLP finanšu sadalījumu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā.

Kopējā lauksaimniecības politika izveidota 1962. gadā, bet 1992. gadā līdztekus starptautiskās tirdzniecības noteikumu reformai veikta arī plaša KLP reforma. Lauku saimniecības, kurās nodarbināti 28 miljoni personu, ir galvenais lauku ekonomikas virzītājspēks, taču no 2007. līdz 2013. gadam lauku saimniecību skaits samazinājies par 20% un līdz ar to būtiski samazinājies arī darbvietu skaits. Eiropas Parlaments 2016. gada 27. oktobrī pieņēma rezolūciju par to, kā KLP var uzlabot darbvietu izveidi lauku apvidos. Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments sākuši apspriest KLP nākotni pēc 2020. gada. RK atzinumu “KLP pēc 2020. gada” plānots pieņemt 12.–13. jūlija plenārsesijā.

 

Agita Kaupuža,

LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja