Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Izpilddirektori “izskaidrojas” ar Valsts kontroles un KNAB pārstāvjiem

3. februārī Rīgas Austrumu izpilddirekcijas zālē, kur pirms izbraukuma sanāksmju sezonas sākuma tradicionāli “pārziemo” Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIA), notika 2016. gada otrā sanāksme ar “smagsvaru” cienīgu tematiku. Pēdējos gados pēc Valsts kontroles un KNAB pārbaudēm un revīzijām pašvaldībās publiski izskanējis daudz pārmetumu par līdzekļu nepamatotiem tēriņiem, par pretkorupcijas normu nepienācīgu ievērošanu un tml. Kuplais dalībnieku pulks (126!) pierādīja, ka izpilddirektori negrasās vairīties no pārmetumiem un atbildības, bet vēlas gan skatīties acīs nepatīkamai patiesībai, gan skaidrot pašvaldību viedokli, gan atrisināt problēmjautājumus, lai nākotnē pārmetumu skaits saruktu.

Sanāksmei būtisku akcentu deva LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš iepriekš tikās ar LPIA Valdi, tāpēc izmantoja iespēju sveikt izpilddirektorus jaunajā gadā, kas Pašvaldību savienībai būs 25. jubilejas gads. Pirms nozīmīgās diskusijas priekšsēdis uzsvēra: “Tikai dialogā un savstarpējās sarunās mēs varēsim valsti nolikt uz kājām. Tas nav nekas slikts, ja reizēm abu pušu viedokļi atšķiras, jo vienīgo pareizo viedokli mēs likvidējām deviņdesmitajos gados.”

Jāatzīst, ka ne visos jautājumos izdevās rast tūlītēju vienprātību, tomēr uzteicama bija abu pušu vēlme uzklausīt, ieklausīties un diskutēt. Turklāt izpilddirektori jau pirms sanāksmes bija atsūtījuši virkni neskaidro jautājumu, kurus abas puses kopīgi centās izanalizēt, tomēr palika arī neskaidrības. Patīkami, ka visi uzaicinātie strikti nepastāvēja tikai uz savu pareizību, bet solīja turpināt pētīt.

KNAB Politikas plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Inta Nolle iepazīstināja ar valsts programmu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015. – 2020. gadam”, kurā daudz nopietnu uzdevumu arī pašvaldībām. Izrādījās, ka arī izpilddirektori spēj dot savu artavu KNAB ļaudīm, izskaidrojot, piemēram, socioloģiskās aptaujas datus, kuros par visgodīgākajiem atzīti VUGD darbinieki (par ugunsdzēsējiem šaubu nav, bet par ugunsdrošības inspektoriem...). Pat korupcijas apkarotājiem licies dīvaini, kā gan pie korumpētajām jomām varēja nokļūt pašvaldību sociālo pabalstu piešķiršana. Te nu vietā bija izpilddirektoru stāsti par profesionālajiem pabalstu saņēmējiem kā vienu no iemesliem.

KNAB speciālistes no Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas Inga Zarāne un Skaidrīte Jaungaile-Gaile savu stāstījumu bija iecerējušas kā visai atraktīvu dialogu – savstarpēji uzdodot izpilddirektoru iesūtītos jautājumus un atbildot uz tiem.

Pirmoreiz jaunajā amatā pašvaldību pārstāvji tikās ar ilggadējo Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktoru Edgaru Korčaginu, kurš tikai decembrī tika apstiprināts par Valsts kontroles padomes locekli. Tagad E. Korčagins ir 5. revīzijas departamenta direktors, tāpēc, analizējot pašvaldību kontroļu rezultātus un būtiskākās kļūdas, viņš varēja izmantot tikai savu kolēģu secinājumus. E. Korčagins sevišķi vērīgi ieklausījās izpilddirektoru argumentos un skaidrojumos, kas lieti noderēs, uzsākot pašvaldību darba pārbaudes.

Pašvaldību interneta vietnes uzdevums ir informēt. Sīkāku LPIA sanāksmes diskusiju izklāstu varēsiet lasīt žurnāla “Logs” 2016. gada Nr. 1/2. Vēl tikai par kādu nākotnes vīziju.

LPS padomniece Sniedze Sproģe atgādināja par ieceri, sagaidot LR simtgadi, katrā novadā un pilsētā sakopt vai izveidot no jauna kādu skaistu parku, lai atstātu sava laikmeta pēdas arī Latvijas divsimtgadei. Tradicionālais Meža dienu projekta finansējums no Meža attīstības fonda, kā arī īpašajam notikumam solītais atbalsts no A/S “Latvijas valsts meži” un citiem sponsoriem stādu iegādei un mazajām koka arhitektūras  formām triju gadu laikā ļautu uzburt zaļojošu vietu katrā pašvaldībā. Tagad laiks domāt par konkrētiem priekšlikumiem.

Bet sanāksmes noslēgumā VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāves sumināja “e-parakstīšanās čempiones” – desmit pašvaldības, kuru darbinieki 2015. gadā visaktīvāk izmantojuši elektronisko parakstu. Pirmajā piecniekā Rīgas dome, Rēzeknes pilsētas, Tukuma, Ķekavas un Bauskas novada pašvaldības.

Žurnāla “Logs” redaktores vietniece Daina Oliņa