Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS un Ekonomikas  ministrijas sarunā vairāki svarīgi temati

28. septembrī notika LPS un Ekonomikas ministrijas sarunas, kurās piedalījās arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeredans.

Sadaļā “Būvniecības nozare” tika izskatīts jautājums par būvvalžu nodrošinājumu ar būvspeciālistiem, kā arī būvinspektoru kvalifikācijas prasības. LPS uzsvēra, ka jārisina problēma ar būvinspektoru iespējām savienot amatus, it īpaši mazajās pašvaldībās, kur būvniecības apjomi ir samērā nelieli, līdz ar to būvinspektors nav jānodarbina uz pilnu slodzi. Jānosaka, ka būvinspektoru palīgi var pretendēt uz būvspeciālista sertifikāta iegūšanu vai arī uz būvinspektora vietu uzreiz pēc noteikta darba stāža var pretendēt būvinspektora palīgs. Tāpat būvinspektora sertificēšana jāsaista ar eksāmenu kārtošanu pašvaldības mācību centrā. Jāpaplašina būvinspektoru tiesības patvaļīgās būvniecības novēršanai.

Puses vienojās, ka nepieciešams:
•    pārskatīt sertificēšanas noteikumus būvinspektora prakses tiesību iegūšanai (ieskaitot praksi būvinspektora palīga amatā) un atbilstoši grozīt normatīvo regulējumu;
•    pārskatīt normatīvā regulējuma aizliegumu būvinspektoriem savienot darba pienākumus;
•    Būvniecības likumā piešķirt būvinspektoriem tiesības uzlikt par pienākumu nekavējoties pārtraukt patvaļīgu būves ekspluatāciju.

Ministrija atbalstīja LPS priekšlikumu, ka jāveic grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 1. pielikumā, paredzot, ka būvniecības nozare nav pielīdzināma teritorijas plānošanai. Šāds grozījumus dotu iespēju paaugstināt būvinspektora atalgojumu.

Sarunu dalībniekiem bija vienots viedoklis par šādiem precizējumiem būvvalžu kompetences jautājumos:
•    būvvaldes kompetencē ietilpst: pārbaudes par atbilstību teritorijas plānojumam un pašvaldību saistošajiem noteikumiem, būvniecības procesā iesaistīto 3. personu interešu salāgošana, inženiertīklu turētāju atbildība;
•    būvvaldēm nav jāanalizē būvju konstruktīvie risinājumi. Par to atbildība pilnībā jāuzņemas būvprojekta autoram. Būvvaldei būtu jāsniedz ziņas par tiem projektētājiem, kuri neievēro normatīvo aktu prasības. Sertifikāta anulēšana būtu jāizskata tai institūcijai, kas piešķir sertifikātus.

LPS aicināja izvērtēt iespēju iesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un lūgt vērtējumu par būvniecības nosacījumu izpildi jau projekta stadijā.

Puses vienojās: Ekonomikas ministrijai un LPS sadarbībā ar sertificējošām institūcijām un pašvaldību pārstāvjiem organizēt darba grupu par būvvalžu kompetences un atbildības pārskatīšanu.
Izskatot jautājumu par būvniecības un būvprojektu ekspertīzēm, LPS uzsvēra, ka pašvaldība (kad tā ir būvniecības ieceres pasūtītājs) būvprojekta un būves ekspertīzi var pasūtīt kā līdz šim, t. i., bez Būvniecības valsts kontroles biroja iesaistīšanas.

Saistībā ar Būvniecības likuma 6.1 pantā ietverto deleģējumu LPS ierosināja noteikt, ka strīdus gadījumos, ja neatkarīgo būvprojekta vai būves ekspertīžu atzinumi radikāli atšķiras, lēmumu pieņem Būvniecības valsts kontroles birojs.

Puses vienojās:
•    pārskatīt Būvniecības likumā noteikto Būvniecības valsts kontroles biroja atbildību;
•    “Vispārīgajos būvnoteikumos” precizēt, kad pretrunīgu ekspertīžu gadījumā izvērtē BVKB kā sertificējošā iestāde;
•    sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos nr. 610 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”, kas paredzētu apvienot būvprojektu un būvju ekspertīzes, ko varēs veikt viens eksperts, līdz ar to samazinot ekspertīzēm nepieciešamo ekspertu skaitu;
•    pārvērtēt būvekspertīzes apjoma un saturu – jāizstrādā vadlīnijas;
•    izveidot konsultatīvo padomi par Būvniecības informācijas sistēmu (BIS).

LPS uzsvēra, ka jāturpina pilnveidot iespējas savienot BIS un pašvaldību lietvedības sistēmas, EM izstrādājot nepieciešamās specifikācijas. Jānodrošina iespēja pašvaldībām saņemt pilnu informāciju no BIS sistēmas.

Ministrija piekrita LPS viedoklim par BIS, par grūtībām tās ieviešanā, kā arī konstatētajām problēmām, tāpēc, lai nodrošinātu kvalitatīvu BIS ieviešanu, ministrija veidos konsultatīvo padomi, kurā būs iekļauti pašvaldību un citu institūciju pārstāvji.

Ekonomikas ministrija atbalstīja LPS vēlmi, ka visa ar būvniecību saistītā informācija būtu pieejama vienā datubāzē.

Izskatot jautājumu par publisko ēku būvdarbu un ekspluatācijas kontroles piekritību, puses vienojās, ka jāpārskata kritēriji attiecībā uz publisko ēku būvdarbu un ekspluatācijas kontroles piekritību, lai noteiktu tās piekritību BVKB.

Tāpat puses vienojās, ka jāizveido darba grupa ekspluatācijā nenodoto būvju legalizācijai. Tas attiektos uz būvēm, kas uzbūvētas pirms 1995. gada, un paralēli jārisina jautājums, kā šīs būves reģistrēt Zemesgrāmatā.

Sadaļā “Mājokļu politika” Ekonomikas ministrija piekrita LPS viedoklim par vajadzību radīt publiskā atbalsta instrumentus īres dzīvojamā fonda attīstībai, lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību reģionu centros un nodrošinātu uzņēmumus ar augstvērtīgiem speciālistiem un darbaspēku. Ekonomikas ministrija līdz gada beigām sāks gatavot attiecīgu informatīvo ziņojumu. Vienlaikus Ekonomikas ministrijas ieskatā pēc iespējas jāsamazina šādu publiskā sektora īres namu izmaksas, piemēram, nodrošinot ilgtermiņa aizdevumus ar zemu procentu likmi, novēršot administratīvo slogu būvniecībā, izstrādājot tipveida dzīvojamo ēku projektus, kurus varētu izmantot jebkura pašvaldība, kā arī pieņemot ekonomiskajai un sociālajai situācijai atbilstošu dzīvojamo telpu īres regulējumu.

Puses bija vienisprātis, ka jārisina jautājums par mājokļu galvojumu programmas turpināšanu jaunajām ģimenēm.

Sadaļā “Enerģētika un energoefektivitāte” LPS pārstāvji uzsvēra:
•    4.2.1. aktivitātes ieviešana nepamatoti ilgi kavējas, līdz ar to 2016. gada būvniecības sezona ir nokavēta;
•    bez Altum metodikas un paraugiem PIL jomā un izpratnes par Ministru kabineta noteikumu nr. 299 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” pielietojumu pastāv risks attiecībā uz iepirkumu kvalitāti;
•    paredzams, ka veidosies iepirkumu sastrēgumi un galu galā nepietiks būvniecības kapacitātes, un bez standarta tehniskajiem ieteikumiem nav kvalitātes;
•    dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem būs grūti veidot uzkrājumus projekta vadības izmaksām (aptuveni 8–10%, ko tagad uzņēmies Altum).

LPS aicināja Altum izstrādāt tehnisko risinājumu standartus (kas sniegtu atbildi par konkrētas mājas sērijas attiecināmajām izmaksām).

Ekonomikas ministrija uzsvēra:
•    dzīvokļu īpašniekiem nav jānodrošina privātais līdzfinansējums (atšķirībā no, piemēram, Lietuvas un Igaunijas). Tehniskās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas tiek uzskatītas par pašu iedzīvotāju privāto ieguldījumu energoefektivitātes paaugstināšanā;
•    šādi tipveida tehnisko mezglu risinājumi tiks izstrādāti, balstoties uz Altum iesniegtiem un atbilstošu speciālistu izvērtētiem tehniskiem risinājumiem;
•    Ekonomikas ministrija atzina, ka līdz šim Altum iesniegtā tehniskā dokumentācija ir apmierinošā kvalitātē, tāpēc šobrīd nav labās prakses piemēru, uz kā pamata Altum izstrādāt šādu risinājumus. EM un Altum ir vienojušās, ka Altum informēs sertificējošās iestādes par nekvalitatīvi sagatavotu tehnisko dokumentāciju un lūgs izvērtēt konkrēto sertificēto ekspertu darbību.

Sadaļā par kompleksiem risinājumiem elektroenerģijas tirgus attīstībai un elektroenerģijas tarifu politiku LPS aicināja pārskatīt 17. martā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātos noteikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem”, jo, pielietojot šo metodiku, netiek ievērotas dažādo klientu patēriņa īpatnības:
•    skolu gadījumā nav izvērtēta ietekme uz pašvaldību budžetiem; 
•    LPS piekrīt, ka klientiem jāizvērtē, kāda ir pieslēguma efektivitāte pašvaldību iestādēm (skolām) ar sezonālu darbību, taču metodikā ir jāparedz iespēja nepieprasīt paaugstinātu maksu par elektroenerģiju gadījumos, kad tas nav pamatoti;
•    LPS uzskata, ka elektrības sadales metodikai jābūt elastīgai attiecībā pret izglītību un tautsaimniecību, jāveicina, nevis jākavē mazā biznesa attīstība.

Sadaļā par Obligāto iepirkuma kompetenti (OIK)
LPS uzsvēra, ka trīsfāžu pieslēgumam lielākais maksas pieaugums par OIK ir gaidāms klientiem ar mazu un vidēju elektroenerģijas patēriņu jeb 70% privāto klientu. Tieši taupīgajiem patērētājiem un klientiem ar nulles patēriņu būs jāmaksā par nepatērētu elektroenerģiju – pieslēguma maksa gan atbilstoši metodikai, gan OIK.
Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka OIK faktiski ir traktējams kā slēptais nodoklis, jo informatīvajā ziņojumā ir skaidri parādīts, ka tieši vidējiem elektrības patērētājiem maksājumi par elektroenerģiju pieaugs par 13% (!). OIK piemērošanas shēma ir izvēlēta tāda pati kā sadales sistēmu tarifu metodikā (gan pēc pieslēguma jaudas, gan pēc elektrības patēriņa), tikai šajā gadījumā lietotāju grupām tiks noteikts dažāds maksājumu apjoms: lai varētu samazināt OIK maksājumus lielajiem klientiem, vidēji par 13% tiek paaugstināti maksājumi klientiem “0,4 kV pārējie”.
Tādējādi pusgada laikā divreiz tiek paaugstināta maksa par elektroenerģiju gan individuālajiem klientiem, gan īpaši 0,4 kV pieslēgtajiem klientiem, kuru vidū ir skolas, mazie un vidējie uzņēmumi, nelielās zemnieku saimniecības. Paradoksāli, ka ietekme uz pašvaldību budžetiem nav aprēķināta, ne piemērojot divdaļīgo elektroenerģijas sadales tarifu, ne paredzot jaunu politiku OIK piemērošanā.

Puses vienojās:
•    lūgt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju papildus skaidrot 1. martā apstiprinātos noteikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem”, tai skaitā metodiku, kurā netiek ievērotas dažādo klientu patēriņa īpatnības;
•    sadarbībā ar AS ”Sadales tīkli” līdz gada beigām izanalizēt sadales tarifa un obligātā iepirkuma komponentes maiņu ietekmi uz pašvaldību iestādēm un sadarboties informētības palielināšanā par pieslēguma efektivitātes paaugstināšanu.

Aino Salmiņš,
LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos