8. novembrī notika LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde, kuras darba kārtībā bija divi jautājumi.
Pirmais no tiem bija par ūdensobjektiem – upēm, ezeriem un jūras piekrastes daļām –, kas laika periodam no 2016. līdz 2021. gadam saskaņā ar ūdensbaseinu apsaimniekošanas plāniem noteikti par riska ūdensobjektiem, un to stāvokļa uzlabošanai nepieciešamo rīcību. Par šo jautājumu ziņoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe. Viņa izskaidroja riska ūdensobjektu būtību, prezentācijā parādīja to teritoriālo izvietojumu Latvijā četros ūdensbaseinu apgabalos un prezentācijas noslēgumā rosināja veikt nepieciešamos pasākumus vides kvalitātes uzlabošanai riska ūdensobjektos, lai sasniegtu labu ūdens stāvokli.
Otro jautājumu – par projektu “Par sadarbības teritorijām” – izklāstīja VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts. Pamatojoties uz savu prezentāciju “Valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritorijas”, viņš skaidroja jautājuma aktualitāti – “nevienlīdzīgas pašvaldības, ap 30 dažādie reģionālie valsts pārvaldes iedalījumi, sektorāla pieeja, sadarbība un koordinācija starp institūcijām, uzņēmējiem un NVO”. Valstī ir 38 novadi ar iedzīvotāju skaitu zem 4000, un J. Eglīts norādīja, ka ideja par sadarbības teritoriju izveidi ir iekļauta daudzos dokumentos, likumos un valdības deklarācijā. Prezentācijā bija iekļauta atsauce uz 29 sadarbības teritoriju modeli, kas balstās “LIAS 2030” un pētījumā “Attīstības centru ietekmes areāli (darba un pakalpojumu svārstmigrācijas plūsmas)”. Noslēgumā J. Eglīts norādīja institūciju sadarbības jomas.
Šī prezentācija izraisīja karstu diskusiju ar daudziem jautājumiem un pretargumentiem. Tika jautāts par sadarbības teritoriju noteikšanas mērķi un to, kāpēc sadarbībai vajag noteikt robežas un skaitu. Tika minēti piemēri, kā jau šobrīd pašvaldības sadarbojas, un dažnedažādās iespējamās sadarbības formas.
LPS padomnieks Aino Salmiņš norādīja uz neprecizitāti prezentācijā attiecībā uz Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu, kurā, pretēji apgalvotajam, nav noteiktas konkrētas sadarbības teritorijas. Iebildes izraisīja apgalvojums, ka nelielas pašvaldības nenodrošina iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus.
Diskusijas noslēgumā komitejas dalībnieki apliecināja, ka visas pašvaldības vienmēr ir atbalstījušas un arī turpmāk veicinās pašvaldību savstarpējo sadarbību kopīgu jautājumu risināšanā, kā arī pašvaldību sadarbību ar valsts institūcijām.
Tādēļ VARAM būtu jāveic pašreizējās situācijas raksturojums – pētījums par to, kā jau tagad pašvaldības sadarbojas, kas tad arī parādīs, kādas ir šīs sadarbības formas un kāds varētu būt dažādai sadarbībai vēlamais sadarbības teritoriju mērogs.
Komitejas dalībnieki uzsvēra, ka šobrīd vissvarīgākais ir sakārtot valsts pārvaldes sistēmu un nodrošināt iedzīvotājiem valsts sniegto pakalpojumu saprotamību, kā arī noskaidrot, kādā veidā nozaru ministrijas gatavas savstarpēji sadarboties un kādās teritorijās šī sadarbība var notikt.
VARAM ir jādefinē mērķi un sarunu tēmas un tad jāveido diskusija ar pašvaldībām par konkrēto tēmu (valsts pārvaldes institūciju darba uzlabošana vai valsts institūciju un pašvaldību sadarbības paplašināšana, uzlabošana, vai pašvaldību darba uzlabošana sadarbības veicināšanai).
LPS pārstāvji lūdza Jāni Eglīti informēt, kad un kurās vietās ministrija plānojusi tikšanās ar pašvaldībām par valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritorijām.
Gunta Lukstiņa,
LPS padomniece vides jautājumos