23. novembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Tehnisko problēmu komitejas sēde, kurā tika skatīti vairāki būtiski jautājumi, tostarp, Satiksmes ministrijas 2017. gada budžets autoceļu un sabiedrisko pārvadājumu nozarē, par grozījumiem Autopārvadājumu likumā, u.c.
Runājot par 2017. gada budžetu, SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš klātesošos informēja, ka valsts budžeta finansējumu sabiedriskā transporta pakalpojumu nozarē norāda, ka 2016. gada paredzams budžeta deficīts pilsētu maršrutos – 0,675, attiecīgi reģionālajos maršrutos 1,277 miljoni eiro. Prognozes liecina, ka būs finanšu nepietiekamība arī 2017. gadā (pilsētu pārvadājumos būs 0,39 miljoni eiro, savukārt reģionālajos nozīmes maršrutos 7,02 miljoni eiro). Nepietiekams bāzes budžeta finansējums nozīmē maksājošo pasažieru skaita samazinājums, ar atvieglojumiem pārvadāto pasažieru pieaugums pilsētu pārvadājumos, degvielas cenu pieaugums, autobusu vadītāju atalgojuma pieaugums. Taču galvenais iemesls ir būtiska bāzes un prognozētā finansējuma atšķirība. Sadārdzinājumu sabiedriskā transporta pakalpojumiem var izraisīt ar PVN piemērošanu, apmaksājot atvieglojumus pašvaldību noteiktajām kategorijām. Noklausoties stāstīto, komiteja nolēma organizēt kopīgas sanāksmes ar Satiksmes un Finanšu ministrijām, lai noteiktu minimālo finansējuma apjomu, jo esošā finansējuma bāze ir nepamatoti zema.
Jautājumā par Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) reformu Tālivaldis Vectirāns pastāstīja par Autoceļu ekspertu darba grupas izstrādātajiem priekšlikumiem Autoceļu finansēšanas modelim, izdalot sekojošus darbības virzienus:
- autoceļu fonda kā speciāla budžeta atjaunošana;
- ceļu lietotāju maksājumiem piesaistīts finansējums;
- Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot un līdz 2017. gada 30. aprīlim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par autoceļiem”;
- kā viens no galvenajiem līdzekļiem autoceļu sakārtošanai ir aizņēmumi autoceļu pārbūvei un sakārtošanai, nodokļu un nodevu reforma. Prognozes liecina, ka valsts autoceļu programmas neizpilde 2020. gadā varētu sasniegt 586 miljonu eiro, uz 2018. gadu 330 miljonu eiro.
Būtiskākie priekšlikumi:
1.svītrot likuma 12. panta ceturtajā daļā vārdus “ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi”;
- papildināt likuma pārejas noteikumus ar punktu, kurā tiek fiksēts pašreizējais procentuālo ieņēmumu līmenis no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem;
- no 2018. gada pakāpeniski kāpināt valsts budžeta programmai “Valsts autoceļu fonds” novirzīto finansējumu par 5%, līdz tiek sasniegts pašreizējais likuma “Par autoceļiem” redakcijas 12. panta ceturtajā daļā noteiktais apjoms - 80%.
Tāpat T. Vectirāns informēja par Transportlīdzekļu reformu, kas paredz, ka no 2017. gada 1. janvāra tiek atcelts vieglo automobiļu un motociklu nodoklis. Aprēķinot nodokli tiks ieviests aprēķins pēc CO2 izmešu apjoma. Reforma neattieksies uz automobiļiem, kas ir vecāki par 2009. gadu.
Par autoceļu finansējuma modeli un finansējumu valsts vietējiem ceļiem 2017. gadā komiteja uzklausīja VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētāju Jānis Langi, kurš informēja, ka pašvaldību mērķdotāciju apjoms 2017. gadā paliks šī gada līmenī – 48,687 miljonu eiro. Valsts autoceļu programmai pret bāzi 9.2 miljoni eiro (prognozētā autoceļu lietošanas nodevas apjoma pieaugums).
Saskaņā ar Ministru kabineta un LPS vienošanos, finansējuma pieaugums tiek orientēts uz valsts vietējiem autoceļiem 10 miljonu latu apmērā, valsts reģionālajiem autoceļiem 27.7 miljonu eiro apmērā.
Vēl komitejā tika skatīts jautājums par grozījumiem Autopārvadājumu likumā (par pozīciju kopbraukšanas principu ieviešanā). Saeimā 1. lasījumā ir apstiprināti grozījumi Autopārvadājumu likumā, ar mērķi izstrādāt regulējumu pasažieru pārvadājumiem, izmantojot kopbraukšanas pakalpojumu principus. Saeimas izveidotā darba grupā nav vienots viedoklis vai ieviešami divi dažādi regulējumi pasažieru pārvadājumu nozarē: licencēti pārvadātāji ar papildu uzraudzību un stingrākām prasībām un nelicencēti pārvadātāji, kuriem pietiks ar interneta platformas izmantošanu, lai uz atvieglotiem noteikumiem nodarbotos ar pasažieru pārvadājumu biznesu.
Komiteja uzskata, ka pastāvot pašreizējam kopbraukšanas pakalpojumu regulējuma piedāvājumam (likumprojektā “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” 1. lasījumā), netiks nodrošināti vienlīdzīgas konkurences un tirgus principi. Pastāv risks, ka pārvadātājiem, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus uz pasūtījuma līguma pamata, samazināsies pasažieru skaits un radīsies zaudējumi. Līdz ar to komiteja nolēma atbalstīt jauna likuma izstrādi par kopējiem sadarbības ekonomikas principiem (ieskaitot transportlīdzekļu lietošanu):
- jāveic taksometru pakalpojumu liberalizācijas priekšlikuma izvērtējums, kādu iespējamo ietekmi tas atstās uz sabiedrisko pakalpojumu nozari;
- jānosaka taksometru pakalpojumu liberalizācijas priekšlikuma ieviešanas laiks, lai esošie tirgus dalībnieki varētu rēķināties ar izmaiņām;
- veicot taksometru pakalpojumu liberalizācijas priekšlikuma izvērtējumu, nepieciešams to izvērtēt atbilstoši noteiktajiem mērķiem CO2 samazināšanas un atjaunojamo energoresursu jomā.
Komiteja pieņēma zināšanai arī Ilzes Beināres sniegto informāciju par būvniecības attīstības stratēģiju. Komiteja uzskata, ka uzsākams darbs pie Būvniecības attīstības stratēģijas izstrādes, nosakot, ka:
- veicams normatīvo aktu monitorings, jo vairāki būvnormatīvi joprojām ir pretrunīgi;
- precīzi jānodefinē būvniecības procesa dalībnieku atbildība un kompetence;
- jāoptimizē jautājumi, kas saistīti ar plānošanu būvniecības nozarē;
- jārod risinājums, kā nodrošināt vienmērīgu pieprasījumu būvniecības nozarē, aktuāla problēma ir būvniecības sezonalitātes raksturs;
- pašvaldību īres fonda atjaunošana, renovācija un būvniecība, mājokļu apsaimniekošana, izmantojot mazās būvnieku firmas.
Aino Salmiņš,
LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos