LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdi 14. februārī ievadīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārskats par 2017. gadam plānotajiem darbiem reģionālās attīstības jomā.
(Šo un citas sēdes prezentācijas meklējiet http://www.lps.lv/lv/pasvaldibu-darbiniekiem/lps-komiteju-dokumenti/)
* Ziņotāju – VARAM Reģionālās politikas departamenta direktoru Raivi Bremšmitu papildināja viņa kolēģes – Pašvaldību attīstības nodaļas vadītāja Dzintra Muzikante un Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Urtāne. Zinot, cik daudz dažādu neatrisinātu problēmu bija, ir un būs pašvaldību un ministrijas starpā, noklausītais pārskats gan drīzāk tika pieņemts zināšanai, jo jaunu informāciju sniedza maz, varbūt tāpēc neradīja pamatu kaismīgām diskusijām.
* LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa ziņoja par 2017. gadam piedāvātajiem sarunu tematiem ar VARAM, bet padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe – par sarunu tematiem ar Zemkopības ministriju. Pagaidām atklāts paliek jautājums, cik lietderīgs bija 2016. gada eksperiments – rīkot trīspusējās sarunas ar abām ministrijām. Komitejas priekšsēdētājs, LPS priekšsēža vietnieks no novadu pašvaldībām, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis atzina, ka trīspusējo sarunu organizēšana tomēr bija visai sarežģīta un to turpināt vērts būtu tikai tad, ja visu trīs pušu iesaiste palīdzētu vieglāk rast kopēju risinājumu.
Lūgums pašvaldībām – divu nedēļu laikā iesūtīt savus priekšlikumus sarunu tematiem ar VARAM un ZM, lai tos varētu noprecizēt un saskaņot ar ministrijām. Visi sarunu jautājumi tiks apstiprināti komitejas marta sēdē. Ar sarunu tematiem iepazīties varat iepriekš minētajā saitē!
*Par projekta “LVĢMC ģeotelpisko datu informācijas sistēmas izveide” mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem un pašvaldību ieguvumiem no tā komitejas sēdē informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Informācijas analīzes nodaļas vadītāja Anta Jantone. Projekts tapis ar ES finansējuma atbalstu. Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa apsolījums “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” pašvaldībām vieš cerības.
Prezentācijā varat uzzināt, kā LVĢMC plāno apvienot centra rīcībā esošo ģeotelpisko informāciju vienotā sistēmā un sagatavot pašreiz esošās vides datu kopas (piem., ūdens un gaisa kvalitātes rādītāji, atkritumu izgāztuves, plūdu riska zonas u.c. vides jomas informāciju) atbilstoši INSPIRE direktīvas prasībām. Atsevišķa vērība tiek veltīta Latvijai svarīgajai plūdu problēmai un bezmaksas informācijas izplatīšanai par plūdu draudiem visām iesaistītajām pusēm, t. sk. operatīvajiem dienestiem, pašvaldībām, riska zonā esošajiem iedzīvotājiem un komersantiem. Projektā pieejamā finansējuma robežās plānots uzlabot arī bezmaksas pieejamību Derīgo izrakteņu atradņu reģistra un krājumu bilances informācijai, t.sk. ģeotelpiskajiem datiem par derīgo izrakteņu atradnēm. Sēdē tika uzdoti jautājumi, kādi dati tiks nodoti uz teritoriālplānotājiem ierasto TAPIS un citām informācijas sistēmām; vai pašvaldībām būs pieejami dati viņus interesējošā griezumā par atkritumu poligoniem, būvgružu izgāztuvēm, piesārņotām vietām, ūdenssaimniecību un meliorācijas sistēmām. Projekta autori galveno uzsvaru liek uz aģentūras datu pielāgošanu INSPIRE prasībām, BET kā būs ar pašvaldību prasībām un interesēm?
Komitejas sēdē nolēma līdz 21. februārim kopā ar LPS speciālistiem noprecizēt pašvaldības interesējošo datus struktūru un projekta iespējas, jo A. Jantone uzsvēra, ka projektu apstiprināšanai virzīs pēc LPS un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas akcepta.
* Par priekšlikumiem grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm” komitejas sēdes dalībniekus informēja Zemes dzīļu nodaļas vadītāja Daiga Pipira un zvērinātu advokātu biroja “Cobalt” vecākais jurists Edgars Pastars.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir sagatavojis papildinājumus pašreiz VARAM VSS uzsauktajam likumprojektam ”Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” un iepazīstināja komiteju ar tiem. Daiga Pipira uzsvēra to, cik garš process šobrīd ir nepieciešams, lai sagatavotu un saskaņotu zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamo informāciju un izdotu bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju vai zemes dzīļu izmantošanas licenci. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas institūcijas – Valsts vides dienests, LVĢMC un pašvaldības, kā arī nepieciešams liels dokumentu apjoms. Tāpēc grozījumu izstrādātāji, izprotot situāciju, centušies mazināt komplicētā procesa birokrātiskos šķēršļus, lai atvieglotu darbu gan valsts pārvaldei, gan zemes dzīļu izmantotājam. Ar detaļām var iepazīties prezentācijā, tomēr iebildumu bija gana daudz, tai skaitā par iecerēto procesu centralizāciju un centieniem informācijas ieguvi un procesu pārraudzību attālināt no pašvaldībām, kas situāciju uz vietas pārzina labāk. Tāpēc arī par šo jautājumu sēdē nolēma tikties vēlreiz, pirms tam iepazīstoties ar visu grozījumu papildināto tekstu, lai precizētu katras puses kompetenci. Būtisks jautājums ir arī rezerves depozītfonda izveide pašvaldībās, kas būtu drošības garants derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivācijai. LPS padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš pēc diskusijām uzsvēra, ka pašvaldības nebūt nevēlas uzņemties papilddarbus, tomēr tās grib pārzināt esošo situāciju savā teritorijā. Noslēgumā Gints Kaminskis atzina, ka grozījumi nes arī kādu pozitīvo ziņu – vēlmi samazināt birokrātiju, tomēr mudināja ieklausīties arī otras puses – pašvaldību viedoklī.
* Ivita Peipiņa informēja, ka LPS Valde akceptēja, ka turpina darbu pašvaldību sadarbības tīkli un ir paredzēta to darbības paplašināšana. Turpmāk trīs “tīkliņi” ietvers arī Reģionālās komitejas darbības jomas – vides un dabas aizsardzības jautājumiem veltītais (viens dabas aizsardzībai, otrs vairāk atkritumu apsaimniekošanai) un pašvaldību attīstībai veltītais – vietējo vērtību un resursu izmantošana attīstībai. Drīzumā pašvaldības saņems LPS vēstuli ar visu plānoto “tīkliņu” darbības izklāstu. Aicinājums visiem interesentiem – izvēlēties un pieteikties, lai iesaistītos un aktīvi līdzdarbotos pašvaldību labās prakses izzināšanā un pieredzes apmaiņā!
* LPS padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa mudināja pilsētu un novadu pašvaldības, kurās atrodas mazās pilsētas, nepalaist garām ES Pilsētvides attīstības programmas URBACT, kuras mērķis ir “ilgtspējīgas, elastīgas un viedas pilsētas”, aicinājumu – iesaistīties “Labās prakses” konkursā, lai iegūtu “Labās prakses pilsētas” titulu un turpmāk savu pieredzi varētu popularizēt Eiropā un URBACT programmas ietvaros. Noteikumi pavisam vienkārši – pieteikumā aprakstīt to, ko pilsēta vai mazpilsēta, pēc pašu domām, dara labi. Ir svarīgi, lai Latvijas pilsētas līdz 31. martam dotu ziņu par sevi, lai vēlāk, jau esot URBACT tīklā, tās varētu pieteikties Eiropas URBACT sadarbības projektos. Komitejas materiālu pielikumā meklējiet URBACT komisijas “Labās prakses” konkursa uzaicinājuma lapiņu. G. Lukstiņa pauda pārliecību, ka arī Latvijas pilsētas var būt cienīgas “spēlētājas” Eiropas mērogā.
Daina Oliņa,
žurnāla “LOGS” redaktores vietniece
VARAM aktualitātes reģionālās attīstības jomā
LPS, VARAM un ZM sarunu tēmas
LVĢMC ģeotelpisko datu informācijas sistēmas izveide
Priekšlikumi grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm”