LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē 11. aprīlī tika apspriests Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi”, ar ko iepazīstināja VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts un valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš.
Šajā ziņojumā uzsvērts, ka 2008. gadā, pieņemot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, netika ievērota vienota sistēmiska pieeja administratīvo teritoriju izveidē atbilstoši teritoriju izveidošanas noteikumiem, kā rezultātā valstī izveidojušās nevienlīdzīgas pašvaldības. VARAM konstatējis, ka šobrīd Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma noteikumiem neatbilst 57 administratīvās teritorijas. Lai nodrošinātu pašvaldību sniegto pakalpojumu samērīgas izmaksas un racionālu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu izmantošanu, līdz administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu sakārtošanai būtu attīstāma pašvaldību sadarbības organizēšana un pašvaldību sadarbības teritoriju izveide. VARAM iesaka izveidot 29 sadarbības teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem, kuru ietvarā pašvaldības var brīvprātīgi apvienoties vai sadarboties, un valsts pārvaldes iestādes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem organizēt šajās sadarbības teritorijās.
Komitejas dalībnieki asi kritizēja VARAM piedāvāto projektu, jo sadarbība starp pašvaldībām notiek jau šobrīd, turklāt gan obligāto un brīvprātīgo funkciju izpildē, gan dažādu projektu un iniciatīvu īstenošanā, gan ievērojot vēsturiskās, ģeogrāfiskās un kultūras tradīcijas, gan citās jomās. Vairāki pašvaldību pārstāvji atzīmēja, ka joprojām nav izvērtēti 2009. gada teritoriālās reformas ieguvumi un izmaksas, tādēļ nedrīkst sākt kardinālas pārmaiņas bez iepriekšējās reformas analīzes, precīziem kritērijiem, finanšu aprēķiniem un paredzamajiem ieguvumiem. Sadarbība starp pašvaldībām notiek tā, kā dzīve to pieprasa, nevis no augšas nosakot un sazīmējot 29 apgabalus – turklāt dažādus pēc izmēriem un iedzīvotāju skaita. Ministrijas pārstāvji tā arī nespēja atbildēt uz galveno jautājumu – kas tad īsti mainīsies un uzlabosies iedzīvotāju dzīvē, ja turpmāk valsts tiks pārvaldīta nevis 119, bet 29 teritoriālajās vienībās.
VARAM plāno līdz 1. septembrim sagatavot priekšlikumus likumprojektam par sadarbības teritorijām un valsts tiešās pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci tajās, kā arī izvērtēt Reģionālās attīstības likuma nosacījumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu teritoriālo struktūru organizēšanu atbilstoši plānošanas reģionu teritorijām un nepieciešamības gadījumā sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumā. Informatīvā ziņojuma projekts pašlaik nodots saskaņošanai iesaistītajām pusēm, un plānots, ka valdības sēdē to skatīs aiznākamnedēļ.
LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja šo ziņojuma projektu neatbalsta un atkārto jau pērnā gada 8. novembrī komitejā lemto: VARAM veikt pētījumu par to, kā pašvaldības sadarbojas, kādas ir šīs sadarbības formas un kāds varētu būt dažādai sadarbībai vēlamais sadarbības teritoriju mērogs. LPS uzskata, ka vispirms ir jāsakārto valsts pārvaldes sistēma un tās iestāžu teritoriālais izvietojums. Konsultējoties ar pašvaldībām, būtu jāizstrādā sadarbības institucionālais modelis starp atsevišķām valsts iestādēm un potenciālo sadarbības teritoriju pašvaldībām un tikai tad varētu lemt par viena vai otra varianta “stiprajām un vājajām pusēm” jeb priekšrocībām un ieguvumiem vai paredzamajiem zaudējumiem un papildizmaksām.
Komitejas vadītājs Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis ierosināja šādu ideju vispirms izmēģināt praksē, piedāvātos risinājumus, to izmaksas un lietderību pārbaudot vismaz trīs pilotprojektos – dažādu lielumu paredzamajās sadarbības teritorijās.
Komitejas dalībnieki uzskata, ka vairāk par zīmējumiem un kartēm vajadzīgas reģionālās attīstības finanšu programmas, kas ļautu mērķtiecīgi realizēt reģionu attīstību atbilstoši reģiona pašvaldību iedzīvotāju un ekonomikas vajadzībām. Šobrīd ziņojums piedāvā tikai formālas izmaiņas, pārdalot teritorijas un iedzīvotājus bez skaidri definētiem reģionālās attīstības ieguvumiem.
LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa uzsver, ka informatīvajā ziņojumā nav pamatots, kāpēc sadarbībai jānosaka noteiktas robežas. Šim ziņojuma projektam arī nav atsauces un sasaistes ar jau pieņemtajiem stratēģiskajiem dokumentiem – ne ar Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, ne Nacionālo attīstības plānu, ne Reģionālās attīstības pamatnostādnēm. Tāpēc LPS šo informatīvo ziņojumu nesaskaņos un lūgs VARAM ministrijai pārmaiņas sākt ar valsts tiešās pārvaldes iestāžu izvietošanas un tām nepieciešamo funkciju teritoriālā lieluma pamatojumu.
Līdz šim ministrijas darbošanās ar šo sadarbības teritoriju plānu vairāk izskatās kā mīņāšanās uz vietas. Kas sekos – lēciens vai apstāšanās, to rādīs laiks.
Gunta Klismeta,
LPS žurnāla "LOGS" redaktore
VARAM Informatīvais ziņojums “Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi” projekts
Par informatīvo ziņojumu “Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi”