Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Latvijas Pašvaldību savienības un Tieslietu ministrijas ikgadējās sarunās pārrunā paveikto un tālāko rīcību

13. maijā notika ikgadējās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Tieslietu ministrijas (TM) sarunas. No LPS puses sarunas vadīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, no TM puses-TM valsts sekretārs  Raivis Kronbergs.

Gan A.Jaunsleinis, gan R.Kronbergs sarunu ievadā abpusēji pateicās par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību, par ko liecinot daudzi kopīgi atrisinātie jautājumi.

Apmēram trešdaļa sarunu laika tika veltīta , lai izvērtētu 2016. gada sarunu izpildi, kur daļa no protokolā fiksētajiem TM darbiem ir izpildīti, daļa vēl darāma.

Tika skatīti arī šādi šīm gadam  pieteiktie jautājumi.

No LPS izvirzītie:

  • par starpinstitucionālās sadarbības modeļiem ar mērķi efektīvāk cīnīties pret vardarbību ģimenē (jautājumi, kas saistīti ar jaunajiem likumprojektiem- Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas  likums un Starpinstitucionālās sadarbības vardarbības un vardarbības risku novēršanai likums);
  • zemes reformas joma: problēmas saistībā ar zemes reformas laikā nodibinātajiem ceļu servitūtiem un to iespējamajiem risinājumiem;
  • Valsts Zemes dienesta un pašvaldību  datu apmaiņa (pašvaldības virknē gadījumu ir tās, kas minētos datus rada vai dod VZD, tomēr arī pašvaldībai dati no VZD jāpērk);
  • grozījumi Civilprocesa likumā (plānotā redakcija-Tiesa lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa aizstāšanu vai atcelšanu nosūta pašvaldības sociālajam dienestam pēc prasītāja dzīvesvietas sociālās rehabilitācijas veikšanai);
  • Tieslietu ministrijas rīcība un  termiņi Valsts kontroles revīzijas ziņojumā “Par Latvijas Republikas  2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem” ietverto ieteikumu izpildei.

No TM izvirzīts:

  • par risinājuma ieviešanu, lai zemesgrāmatu nodaļas tiešsaistē varētu pārliecināties  par pašvaldības atteikumiem no pirmpirkuma  tiesībām un pašvaldības priekšsēdētāja piekrišanu zemes īpašuma iegādei šāda (pēc analoģijas, kā tas notiek, pārbaudot nekustamā īpašuma nodokļa samaksas faktu). Pie šī gan izvērtās daudz plašāka diskusija par nepieciešamību precizēt  normu par pašvaldības atteikumu no pirmpirkuma tiesībām, lai to nevarētu apiet.

Jāatzīmē, ka ļoti spraigas  diskusijas izvērtās par Bērnu antisociālās uzvedības prevencijas likumprojektu  kopumā. Projekts pašlaik ir stadijā pirms saskaņošanas sanāksmes,  spēkā stāšanās paredzēta 2020. gadā un tā ieviešanai sarēķinātais finansējums no valsts budžeta ir 45 miljoni eiro. Kaut arī likumprojekta ideja un mērķis, protams, ir vērtējams pozitīvi, tomēr  iespējams arī, ka saglabājot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58.pantu ar nosacījumu, ka tam tiek  paredzēts kaut kāds finansējums no valsts budžeta, tas būtu reālāks risinājums (kā iespēja saņemt  45 miljonus, lai realizētu virkni to pasākumu un pakalpojumu, ko paredz jaunais likumprojekts).  Pēc esošās redakcijas, likumprojekts  attiecas uz ļoti plašu subjektu loku; ir bažas par  funkciju dublēšanos; ir finansējuma un administrēšanas jautājumi; profesionāļu resursi, apmācību nepieciešamība  un virkne citu konceptuālu iebilžu.

Vineta Reitere,

LPS priekšsēža padomniece juridiskajos jautājumos