Iepriekšējais
Nākamais

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde

Pēc “atvaļinājuma mēneša” jūlijā 8. augustā pirmajai sēdei pulcējās Latvijas Pašvaldību savienības Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja. Atzinību pelna fakts, ka tās sastāvs pašvaldību vēlēšanu ietekmē bija ne tikai jūtami atjaunināts, bet sēdē piedalījās daudzi pašvaldību politiķi, sevišķi no “jauniesauktajiem”. Lai interese neatslābst arī turpmāk! Šī tomēr ir viena no komitejām, kurai lemts risināt kardinālas pašvaldību dzīves problēmas, jo tās primārais partneris ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības – tātad pašvaldību! – ministrija (VARAM)!

Sēdes ievaddaļu vadīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kura vērtējumā apmēram 2/3 jaunu seju mudināja sākt ar savstarpēju iepazīšanos. Atšķirībā no citām LPS komitejām, kuru vadītāji palika nemainīgi, Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Auces novada domes vadītājs Gints Kaminskis ir piekritis kandidēt uz LPS priekšsēža amatu, tāpēc par komitejas vadītāju nekandidēja. Par savu pēcteci viņš ieteica Rūjienas novada domes ilggadējo (kopš 2001. gada!) priekšsēdētāju Gunti Gladkinu (attēlā centrā). Viņš guva klātesošo atbalstu, tāpēc pārņēma no A. Jaunsleiņa sapulces vadības grožus. Par komitejas priekšsēdētāja vietnieku vienbalsīgi ievēlēja Mārupes novada domes ne mazāk ilggadējo līderi Mārtiņu Bojāru.

LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa klātesošos iepazīstināja ar jūlijā notikušajām LPS sarunām ar VARAM. Par to sīkāk lasiet

http://www.lps.lv/lv/zinas/valsts-parvalde/3685-lps-un-varam-gadskartejas-sarunas-pecvelesanu-gaisotne

No LPS puses sarunas ar VARAM vadīja LPS priekšsēža vietnieks Gints Kaminskis, kurš komitejas sēdē izteica gandarījumu par pašvaldību vadītājiem, kas kuplā skaitā bija ieradušies uz sarunām, un par to, ka pēc visai skarbās intonācijas, sarunas uzsākot, beigās ministrs Kaspars Gerhards apliecināja gatavību aizstāvēt pašvaldību intereses.

Par sarunām ar Zemkopības ministriju informēja LPS padomniece Sniedze Sproģe.

Ivita Peipiņa iepazīstināja ar LPS sagatavoto vēstuli Vides aizsardzības fonda padomei, lūdzot 2018. gadā Fonda padomi aktualizēt jautājumu par valsts pamatbudžetā ieskaitītā dabas resursu nodokļa izlietojumu vides aizsardzībai un no 2018. gada projektu konkursos iekļaut divas jaunas atbalstāmās aktivitātes, kur uz finansējuma piešķiršanu var pretendēt pašvaldības:

1. “Ūdenssaimniecības attīstības pasākumi aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu zem 2000”;

2. “Publisko ūdeņu pārvaldība”, aktivitātes īstenošanai ik gadu paredzot ne mazāk kā 1 milj. eiro. (Par šādu rīcību LPS un VARAM vienojās sarunās.)

Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē kā galvenais “runasvīrs” bija uzaicināts VARAM valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš, kurš ziņoja par ministrijas aktualitātēm un kopīgi paveicamo 2017.– 2018. gadā reģionālās attīstības, telpiskās plānošanas un pašvaldību attīstības jomās. Ņemot vērā izmaiņas komitejas sastāvā, runātājs centās aptvert plašu jautājumu loku – visas reģionālā bloka darbības jomas, tāpēc senajiem pašvaldību vadītājiem jaunu atziņu tajā bija maz. Turpretim jaunajiem kolēģiem nepieciešams laiks informācijas izpratnei. Neliela diskusija raisījās tikai gadiem neatrisinātās bezmantinieka mantas problēmu sakarā, kā arī par pašvaldību bērnudārziem, par ko vienojās sasaukt atsevišķu tikšanos tieši ieinteresētajām pašvaldībām.

Pēcvēlēšanu periodā VARAM izteikusi iebildumus vairākām pašvaldībām par neatbilstošu proporcionalitāti izveidoto komiteju sastāvā. Līdz šim šāda problēma nav bijusi aktuāla. LPS padomniece Sniedze Sproģe lūdza VARAM pārstāvi skaidrot ministrijas viedokli, jo Pašvaldību likuma 49. pants iesaka ievērot proporcionalitāti pēc iespējas, nevis kā obligātu normu. Atbilde gan jaunu informāciju neietvēra. Acīmredzot jāgaida, kāds būs risinājums Salaspils novada domes gadījumā, kas ministra rīkojumu pārskatīt komiteju sastāvu apstrīdējusi Satversmes tiesā.

Klātesošie vienojās turpmāk tikties katra mēneša pirmajā trešdienā pulksten 13. I. Peipiņa informēja klātesošos, ka dalību Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā pieteikuši 110 dalībnieki. Protams, daļai parocīgāk vērot tiešraidi LPS mājaslapā, tomēr klātbūtnei ir savas priekšrocības, jo tā paver iespēju abām pusēm apmainīties viedokļiem. I. Peipiņa aicināja komitejas locekļus iepriekš reģistrēt LPS mājaslapā savu dalību sēdē.

Valsts pārvaldes pakalpojumu sistēmas uzraudzības komiteja. klātesošie vienojās deleģēt LPS pārstāvniecībai Informātikas jautājumu apakškomitejas priekšsēdētāju Gunāru Kurloviču, Dobeles novada izpilddirektora vietnieku.

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa informēja par šogad uzsāktās biotopu kartēšanas gaitu. LPS uzskata, ka jaunu saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana saistībā ar konstatētiem īpaši aizsargājamiem biotopiem, ja tāda būtu nepieciešama, pieļaujama tikai pēc kartēšanas pabeigšanas un visu datu apkopošanas. Tieši tādēļ LPS sarunās ar VARAM tika iekļauts jautājums par iespējamo mikroliegumu izveidi, paredzot VARAM rast risinājumu, lai mikroliegumu veidošana biotopu aizsardzībai tiktu balstīta uz pilnvērtīgas biotopu kartēšanā iegūtās informācijas analīzes. Šim procesam LPS rūpīgi sekos līdzi. Komiteja vienojās, ka pēc pirmās kartēšanas sezonas beigām tiks apkopota informācija par problēmām projekta īstenotāju komunikācijā ar zemju īpašniekiem un nākamajos gados LPS prasīs šīs nepilnības novērst, kā arī par to, ka LPS sagatavos un izsūtīs ievietošanai pašvaldību informatīvajos izdevumos informāciju par kartēšanas procesu, zemju īpašnieku tiesībām, t.sk., pārsūdzības tiesībām, sekām, kādas var iestāties pēc īpaši aizsargājamo biotopu atklāšanas u.c. š Padomniece vides aizsardzības jautājumos mudināja klātesošos noskaidrot iedzīvotāju viedokli un par problēmām informēt LPS. Informācija par biotopu kartēšanu pieejama arī LPS 20. aprīlī organizētās videokonferences ierakstā

http://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/videoarhivs/18-seminars-par-biotopu-kartesanu-jeb-dabas-skaitisanu

Sēdes noslēgumā klātesošie izvirzīja tās problēmas, kas aktuālas viņu pašvaldībām – latvāņi, meliorācija, nepietiekamais pieslēgumu skaits, īstenojot dzīvē ES ūdensapgādes un kanalizācijas projektus, un vēl citus jautājumus. LPS padomnieki un priekšsēdis A. Jaunsleinis centās uz tiem atbildēt.

Nākamā komitejas sēde tātad notiks jau pēc jaunā grafika – trešdien, 4. septembrī.

Komitejas sēdes videoieraksts pieejams šeit

Daina Oliņa

 

 

LPS sarunas ar VARAM un ZM
VARAM par aktualitātēm pašvaldību jomā