5. septembrī Pašvaldību savienības Valdes sēdē, izskatot darba kārtības pirmo jautājumu par plānotajiem grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā un to ietekmi uz pašvaldībām, LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure informēja par būtiskākajām izmaiņām, ko paredz abu likumu grozījumi, kam spēkā stāšanās laiks nolikts 2018. gada 1. janvārī. Likumprojektos paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt minimāli pieļaujamo skolēnu skaitu klašu grupā vidējās izglītības pakāpē, kā arī kritērijus klašu atvēršanai, mainīt regulējumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai no valsts budžeta, izslēgt sociālās korekcijas izglītības programmas no vispārējās izglītības iestādēm, savukārt interešu izglītību īstenot tikai tajās, veikt speciālo izglītības iestāžu padotības maiņu, pārtraukt finansēt internātskolu uzturēšanu, noteikt vispārējās pamatizglītības apguvi no sešiem gadiem u.c. Valde šos grozījumus neatbalsta un nolēma uzturēt prasību, ka izmaiņas Vispārējās izglītības likumā attiecībā uz pamatizglītības apguves uzsākšanu bērniem no sešu gadu vecuma var stāties spēkā ne ātrāk kā gadu pirms normatīvā regulējuma (tajā skaitā vadlīniju) pieņemšanas.
Ar VARAM sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” iepazīstināja LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis, norādot uz trūkumiem un pretrunām tajā, kā arī cēla priekšā iespējamos LPS priekšlikumus. Gan padomnieks, gan Valdes locekļi uzsvēra, ka pašvaldības atbalsta sadarbību, taču to nedrīkst ierobežot. Valde nolēma pieprasīt papildu informāciju ministrijām par viņu sadarbības saturu un iespējamām formām sadarbības teritorijās un pēc atbilžu saņemšanas un apkopošanas sniegt detalizētāku vērtējumu par šo likumprojektu.
LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte informēja par konceptuālajā ziņojumā “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” iekļauto uzdevumu definēt pašvaldību lomu veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā un iesaistīt pašvaldības atsevišķu pakalpojumu nodrošināšanā un par garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa pabalsta nodrošināšanas apmēru 2018. gadā. Nākamgad paredzēts pašvaldībām noteikt jaunus pienākumus: sniegt atbalstu ģimenes ārstu praksēm, nodrošināt veselības aprūpi mājās, hroniski slimo un nedziedināmi slimo (Hospice tipa) pacientu aprūpes gultas u.c., taču konceptuālajā ziņojumā nav norādīta jauno pienākumu īstenošanas fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetu un to finansējuma avoti, kā arī nav analizēti statistikas dati reģionālā un pašvaldību līmenī par pacientiem, saslimšanām, nepieciešamajiem pakalpojumiem kontekstā ar pašreiz nodrošināto veselības aprūpi, nav veikta ieguvumu un zaudējumu analīze, tajā skaitā atspoguļots papildu administratīvais slogs, sadrumstaloti organizējot un nodrošinot šos pakalpojumus, u.c. Vietējām varām nāksies izšķirties, vai tās piekritīs jaunu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanai pašvaldībām. Valde, formulējot LPS pozīciju šajā jautājumā, nolēma, ka jaunu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana pašvaldībām ir iespējama tikai tad, ja par konkrētajiem papildu veicamajiem pienākumiem panākta vienošanās ar pašvaldībām (ar LPS) un ja pašvaldībām tiek nodrošināts atbilstošs papildfinansējums. Valde arī nolēma atbalstīt Ministru kabineta noteiktā GMI līmeņa palielināšanu 2018. gadā līdz 53 eiro ar papildu nosacījumiem: pašvaldību sociālajiem dienestiem tiek nodrošināta pieeja Kontu reģistra informācijai, kā arī pašvaldībām dotas tiesības pabalstu saņēmējus iesaistīt līdzdarbības pienākumu veikšanā līdz 24 stundām nedēļā.
LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele pastāstīja par pašvaldību aizņemšanās un ilgtermiņa saistību uzņemšanās iespējām 2018. gadā un vidējā termiņā un par Finanšu ministrijas (FM) izteikto priekšlikumu LPS un FM sarunās par 2018. gada budžetu – nākamgad atteikties no atļauto aizņēmumu mērķu norādīšanas valsts budžeta likumā, tādējādi dodot pašvaldībām iespēju aizņemties jebkura mērķa realizācijai, bet pašvaldībām katra projekta ietvaros jānodrošina sava līdzfinansējuma daļa. Pašvaldības līdzfinansējuma apmērs varētu būt 20% no projekta kopējām izmaksām. Attiecībā uz pašvaldību aizņēmumiem, kas paredzēti ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, nekādas izmaiņas nav plānotas. Jau šogad pašvaldības, nodrošinot līdzfinansējumu, var saņemt aizdevumu ceļu investīciju projektiem, kuros pašvaldībai no sava budžeta jāsedz 25% no kopējām izmaksām, un kultūras iestāžu investīciju projektiem, kuros pašvaldības līdzfinansējuma daļa noteikta 40% apmērā. Valde uzskata, ka valsts budžeta likumā noteiktie pašvaldību aizņēmumu mērķi bez pašvaldības līdzfinansējuma jāsaglabā arī 2018. gadā un jānodrošina pašvaldībām iespēja aizņemties pārējo mērķu realizācijai ar 20% pašvaldības līdzfinansējuma daļu.
Informējot par Konkurences likuma grozījumiem – Konkurences padomes pilnvaru palielināšanu attiecībā uz pašvaldībām un pašvaldību kapitālsabiedrībām, LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča iepazīstināja ar likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”. Likumprojekts paredz, ka Konkurences padome uzraudzīs, kā pašvaldību iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. LPS vēlas panākt, lai plānotais regulējums par konkurences kavēšanu attiektos ne tikai uz publisko personu kapitālsabiedrībām, bet uz visiem tirgus dalībniekiem.
LPS priekšsēža padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere pastāstīja par iespējamiem risinājumiem, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu bāriņtiesās par drošu īpašuma tiesību nostiprināšanas procesu, ko nosaka MK 2016. gada 14. novembra rīkojums Nr. 679 “Par konceptuālo ziņojumu “Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem””, un par priekšlikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei atļaut reģistrēt bērna dzimšanas, kā arī personas miršanas faktu un izsniegt miršanas faktu apliecinošu dokumentu, ko šobrīd nodrošina pašvaldību dzimtsarakstu nodaļas un kas ir pašvaldību autonomā kompetence.
Andra Rakšte, Gunta Klismeta
Ināra Dundure. Par plānotajiem grozījumiem Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā un to ietekme uz pašvaldībām
Labklājības ministrija. Plānotais GMI līmenis 2018.gadā un vidējā termiņā