Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS: lai palielinātos audžuģimeņu un aizbildņu skaits, valstī ir jāsakārto atbalsta sistēma

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan valsts amatpersonu pārmetumi, ka bērnu nonākšana bērnunamos ir vienīgi pašvaldību tieša atbildība. Tomēr būtība ir valsts politikā un tās sakārtošanā. Ir skaidrs, ka nepietiekami attīstīti ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstīti ārpusģimenes aprūpes pakalpojumi bieži vien ir cēlonis bērna nonākšanai aprūpes institūcijā. No 6,9 tūkstošiem bērnu, kas ir ārpusģimenes aprūpē, bērnu aprūpes iestādēs ir 17,5% (1,2 tūkstoši) bērnu, audžuģimenēs 17,1% (1,2 tūkstoši) un aizbildnībā 65,4% (4,5 tūkstoši) bērnu.

“Ja mēs visi esam vienisprātis, ka adopcija un aizbildnība ir piemērotākās aprūpes formas bērnam, tad jāsaka, ka atlīdzība aizbildnim un pabalsts bērna uzturam, kas tiek izmaksāti no valsts pamatbudžeta, bijuši nemainīgi 20 gadus un līdz šim gadam bija attiecīgi 54,07 (atlīdzība) un 45,53 (pabalsts) eiro. Civillikums nosaka: ja trūkst aizbilstamā līdzekļu viņa uzturam, aizbildnim nav pienākuma aizbilstamo uzturēt uz sava rēķina. Virkne pašvaldību nodrošina papildu atbalstu aizbildņiem no sava budžeta. Lai palielinātos audžuģimeņu un aizbildņu skaits, valstī ir jāsakārto atbalsta sistēma,” uzskata Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

Latvijā vēl joprojām ir nepietiekams audžuģimeņu skaits, 2017. gada sākumā Latvijā bija 575 audžuģimenes (šis skaits ir gandrīz nemainīgs vairākus gadus). 2015. gadā valdība apstiprināja Koncepciju par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu, tajā paredzēta virkne pasākumu, lai veicinātu audžuģimeņu izveidi, – sociālo iemaksu nodrošināšana, atlīdzības un bērna uzturnaudas paaugstināšana, specializētu audžuģimeņu izveide u.c. Koncepcijas rezultāti ilgu laiku būs jūtami tikai tad, ja tā tiks īstenota secīgi un mērķtiecīgi.

Piemēram, specializēto audžuģimeņu izveide ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai bērni nenonāktu institūcijās, jo bieži vien audžuģimenes nav gatavas uzņemt bērnus ar invaliditāti, bērnus (pusaudžus) ar nopietnām uzvedības un atkarības problēmām, kā arī zīdaiņus. Specializēto audžuģimeņu izveide bija plānota jau šogad, diemžēl nepietiekamā valsts budžeta finansējuma dēļ aktivitātes tika pārceltas, un faktiski specializētās audžuģimenes būs pieejamas tikai 2018. gada otrajā pusē. Visdrīzāk tās veidosies no jau esošajām audžuģimenēm, faktiski nepalielinoties audžuģimeņu skaitam.

“Valstī tiek īstenots deinstitucionalizācijas projekts, vēlos uzsvērt vārdu “projekts”. Kā viena no aktivitātēm ir plānota arī bērnu sociālās aprūpes centru deinstitucionalizācija, kas ir ļoti atbalstāmi. Tomēr mani māc bažas par to, kā šo procesu var īstenot, ja pretī nav citu alternatīvu – audžuģimenes, aizbildņi, adopcija. Jācer, ka deinstitucionalizācijas plāni cieši tiks saistīti ar atbalstu audžuģimeņu un aizbildņu kustībai,” tā G. Kaminskis.