Iepriekšējais
Nākamais

LPS aicina mazināt birokrātisko slogu dokumentu iesniegšanai zemesgrāmatā

Ministru kabinets 15. janvārī neatbalstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ierosinājumu – atļaut nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatā iesniegt arī bez notāru starpniecības, tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka diskusija par šo jautājumu būtu jāturpina Saeimā, kā arī tika uzdots Tieslietu ministrijai papildināt likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” anotāciju, precīzi norādot, cik iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmaksās jaunā nostiprinājuma lūgumu iesniegšanas sistēma, izmantojot notāru starpniecību.

“Ja tiks atļauts īpašuma pārdevējam un pircējam nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību maiņai parakstīt arī klātienē zemesgrāmatu nodaļā, tad visiem nekustamo īpašumu īpašniekiem būs iespēja izvēlēties – izmantot notāra pakalpojumus vai doties pašiem uz zemesgrāmatas nodaļu klātienē. Ceru, ka tiks atļauta izvēles iespēja,” pēc komitejas sēdes atzina LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere.

Šodien Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” un likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, par kuriem Latvijas Pašvaldību savienība un vēl sešas organizācijas jau pagājušajā gadā vērsās Tieslietu ministrijā (TM) ar kopīgu viedokli. Vēstulē organizācijas aicināja precizēt TM izstrādāto jauno kārtību nostiprinājuma lūgumu iesniegšanai zemesgrāmatā, tajā skaitā – atļaut nostiprinājuma lūgumus iesniegt klātienē zemesgrāmatu nodaļās, bez notāru starpniecības.

Vēstules iesniedzējorganizācijas arī norādīja, ka jaunā kārtība pilnīgi visos gadījumos paredz: kad nostiprināmās tiesības apliecina privāts atsavināšanas līgums, būs obligāti jāpievieno zvērināta notāra elektroniski apliecināta privāta līguma noraksts. Tas nebūs jādara tikai tiem, kuri jau šobrīd ir tiesīgi izmantot bāriņtiesu pakalpojumu, bet tādu ir mazākums, tāpēc būtu nepieciešams visos gadījumos atļaut personām izvēlēties – doties pie notāra vai pašiem sagatavot nostiprinājuma lūgumu un savu parakstu uz tā apliecināt klātienē zemesgrāmatu nodaļā.

“LPS lūgs Saeimas deputātus Zemesgrāmatu likumā tomēr iekļaut minēto papildinājumu, tādējādi izveidojot alternatīvu, kas, LPS ieskatā, veicinās arī notāru atlīdzību sistēmas pilnveidi, padarot īpašuma tiesību nostiprināšanas procedūras izmaksu ziņā draudzīgākas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Turklāt tā tiks mazināta arī birokrātija,” pēc komitejas sēdes norādīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Vēstuli 2017. gada 19. decembrī pēc LPS iniciatīvas parakstīja: Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

(Septiņu organizāciju iesniegtā vēstule tieslietu ministram lasāma šeit.)

-----------------------------------------------------------------------------

Informācija, kas tika publicēta LPS interneta vietnē 11. janvārī

15. janvārī šie jautājumi tiks skatīti Ministru kabineta komitejas sēdē, kuras darba kārtībā iekļauts gan likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, gan likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”.

Pēc LPS iniciatīvas septiņas organizācijas – Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība – 19. decembrī parakstīja un dienu vēlāk iesniedza tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam kopīgu viedokli par Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajiem likumprojektiem, kas paredz mainīt kārtību nostiprinājumu lūgumu iesniegšanai zemesgrāmatā. (Septiņu organizāciju iesniegtā vēstule tieslietu ministram lasāma šeit.)

TM bija iecerējusi būtiski mainīt kārtību, kādā turpmāk iesniedzami nekustamo īpašumu tiesību nostiprinājumi zemesgrāmatā, paredzot stiprināt notāru lomu un ieviešot obligātu darījuma dalībnieku piekrišanu tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā notariāla akta formā. (Notāru atlīdzības par notariālo aktu formā veiktajām darbībām tiek noteiktas kā procenti no darījuma summas, tādējādi šāds risinājums būtiski sadārdzinātu īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā gadījumos, kad likums nosaka obligātu pienākumu izmantot notāru pakalpojumus.)

Septiņu organizāciju parakstītajā vēstulē tieslietu ministram pausts, ka tas kategoriski nav pieņemami, un norādīts, ka sagatavotie grozījumi ir pretrunā iepriekš konceptuāli panāktajai norunai par to, ka nekustamā īpašuma atsavināšanā netiks ieviesta obligāta notariāla akta forma.

Vēstules iesniedzējorganizācijas norāda uz likumprojektā “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” iekļauto nesamērīgo normu, ka pilnīgi visos gadījumos, kad nostiprināmās tiesības apliecina privāts atsavināšanas līgums, būs obligāti jāpievieno zvērināta notāra elektroniski apliecināta privāta līguma noraksts: tas pilnībā izslēgtu iespējas tiem cilvēkiem, kas dzīvo teritorijās, kur nav pieejami notāri, izmantot līdzšinējās tiesības griezties bāriņtiesās un tur apliecināt parakstus uz zemesgrāmatā iesniedzamā nostiprinājuma lūguma.

Tā kā teritorijās, kur praktizē notārs, nebūs alternatīvas un iedzīvotājiem nāksies apmaksāt notāra pakalpojumus par šāda līguma elektroniski apliecināta noraksta izgatavošanu, septiņas organizācijas lūdz vienlaikus paredzēt, ka:

notāru atlīdzības takses par tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās, ja nostiprinājumu pamato privāts līgums, par privāta līguma elektroniski apliecināta noraksta izgatavošanu, par darījuma dalībnieku apliecinājuma par līguma atbilstību to gribai un piekrišanas īpašuma tiesību nostiprināšanai saņemšanai tiek noteiktas fiksētas un nelielas summas veidā, kas nav saistīta ar procentiem no darījuma summas;

– tiks sagatavoti jauni grozījumi, kas atļaus īpašuma tiesības nostiprināt zemesgrāmatā ar drošu elektronisku parakstu, izmantojot valsts izveidoto drošo vidi – oficiālo elektronisko kontu, bez nepieciešamības apliecināt parakstus pie notāra vai bāriņtiesā (līdzīgi kā jau izveidota transportlīdzekļa īpašuma tiesību maiņa Ceļu satiksmes drošības direkcijā);

– gadījumos, kad nostiprināmās tiesības apliecina privāts atsavināšanas līgums, nostiprinājuma lūgumu atļauts parakstīt un parakstus uz tā apliecināt klātienē zemesgrāmatu nodaļās bez notāru vai bāriņtiesas starpniecības.

Reaģējot uz septiņu organizāciju parakstīto vēstuli par nepieciešamību uzlabot sagatavotos likumprojektus, Tieslietu ministrija tos precizēja un 22. decembrī iesniedza Valsts kancelejā iekļaušanai Ministru kabineta sēdes darba kārtībā. Tomēr pagaidām TM atteikusies papildināt Zemesgrāmatu likumu, lai atļautu nostiprinājuma lūgumus iesniegt un parakstīt klātienē zemesgrāmatas nodaļās.

Kaut arī Tieslietu ministrija apgalvo, ka pēc sagatavoto grozījumu pieņemšanas saistībā ar jaunajām izmaiņām nosakāmās notāru atlīdzības būšot saprātīgas, tomēr šāda apgalvojuma patiess garants var būt vien situācija, kad nostiprinājuma lūgumu iesniegšanā zemesgrāmatās nepastāv notāru monopols un tiek atļauts parakstus uz nostiprinājuma lūgumiem apliecināt arī klātienē zemesgrāmatu nodaļās. Tā kā pēc TM sagatavoto grozījumu pieņemšanas visi nostiprinājuma lūgumi un tiem pievienotie dokumenti uz zemesgrāmatu no notāriem tiks nosūtīti tikai un vienīgi elektroniskā formā, zemesgrāmatu nodaļām ievērojami samazināsies darba apjoms dokumentu pieņemšanā un to digitalizēšanā, arī no darba apjoma viedokļa zemesgrāmatu nodaļās ir iespējams atļaut nostiprinājuma lūgumu parakstīšanu zemesgrāmatu nodaļās klātienē.

Spēkā esošajā Zemesgrāmatu likuma 60. pantā jau ir noteikti gadījumi, kad uz nostiprinājumu lūgumiem esošajiem parakstiem nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums, ja parakstītāji nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai iesniedz personiski. Septiņas organizācijas lūdz šo pantu papildināt:

“Papildināt 60. pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Nekustamā īpašuma īpašnieku un personu, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, tai skaitā Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto personu pārstāvju, parakstiem nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums, ja visas minētās personas vienlaikus iesniedz un paraksta nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai pēc tam, kad zemesgrāmatu nodaļas darbinieks ir pārbaudījis šo personu rīcībspēju un tiesībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu.

Šā panta trešā daļa attiecināma arī uz gadījumiem, kad nostiprināmās tiesības pamatotas ar drošu elektronisko parakstu parakstītu dokumentu.””

Latvijas Pašvaldību savienība cer, ka šis lūgums un septiņu organizāciju vēstulē paustie ierosinājumi tomēr tiks ņemti vērā, nodrošinot ar nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās saistīto izdevumu saprātīgumu.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: “Ir jādod tiesības cilvēkiem un uzņēmējiem izvēlēties viņiem ērtāko veidu – doties klātienē uz zemesgrāmatu nodaļu vai izvēlēties notāru pakalpojumus. Tāpat ceram, ka valsts veiktie Eiropas Savienības fondu ieguldījumi valsts informācijas tehnoloģiju sistēmās ļaus jau tuvākajā nākotnē būtiski samazināt izmaksas tiem valsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas nostiprinās savas īpašumtiesības zemesgrāmatā, kā arī īpašuma tiesību nostiprināšanas procedūru padarīs atbilstošu šā gadsimta tehnoloģiskajām iespējām gan no izmaksu, gan ātruma, gan drošības viedokļa.”

 

Sanita Šķiltere,

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos