Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Valdes sēde 6. martā (2018)

Krāslava atkal Latvijas Pašvaldību savienībā

6. martā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valdes sēde, kurā kā pirmais tika skatīts jautājums par Krāslavas novada uzņemšanu Pašvaldību savienībā.

Iesniegums no Krāslavas novada domes Latvijas Pašvaldību savienībā tika saņemts 26. februārī, un tajā minēts, ka Krāslavas novada dome par iestāšanos biedrībā lēmumu vienbalsīgi pieņēmusi 22. februārī.

Saskaņā ar LPS statūtu 3.2. punktu lēmumu par biedra uzņemšanu biedrībā pieņem Valde. Pamatojoties uz Biedrību un nodibinājumu likuma 29. panta pirmo daļu un minēto LPS statūtu punktu, Valde vienbalsīgi uzņēma Krāslavas novada pašvaldību par LPS biedru.

“Esmu gandarīts par Krāslavas pašvaldības izrādīto vēlmi un visu vārdā paužu patiesu prieku, ka tagad Latvijas Pašvaldību savienībā ir visas 119 Latvijas pašvaldības,” pēc vienbalsīgā balsojuma pauda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Krāslava Pašvaldību savienībā atgriezusies pēc gandrīz sešu gadu pārtraukuma. Neraugoties uz ilgo prombūtni, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks arī ir gandarīts par atgriešanos. “Kaut gan nebijām biedrībā, sadarbība un pieredzes apmaiņa jau tāpēc nepārtrūka. Tagad esam atgriezušies Latvijas Pašvaldību savienībā, un šo faktu es komentētu pavisam īsi: komandā būt!”

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas novadu un republikas pilsētu pašvaldības. LPS dibināta 1991. gada 15. decembrī. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 96. pantu LPS ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu. LPS biedri ir 119 pašvaldības: 9 republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības.

LPS vecākais padomnieks: lai iepazītos ar visiem normatīvajiem dokumentiem, pašvaldību deputātam nepieciešami 316 gadi

Pēdējos gados sabiedrībā plaši tiek diskutēts par nepieciešamību samazināt mūsu valstī normatīvismu, tomēr LPS vecākā padomnieka Māra Pūķa apkopotie dati liecina, ka tas gluži pretēji pieaug. "Lai pašvaldību deputāts izlasītu visus normatīvos dokumentus, pieņemot, ka dienā viņš izlasa vidēji četras lapas, nepieciešami 316 gadi. Ir skaidrs, ka tas nav iespējams, tomēr tas nenovērš iespēju, ka pašvaldību deputāts par kāda normatīva nezināšanu, tiks sodīts," LPS valdes sēdē 6. martā skaidroja M.Pūķis. 

Viņa pēc www.likumi.lv pieejamās informācijas apkopotie dati liecina, ka šobrīd spēkā esoši ir:

  • starptautiskie līgumi – 1690;
  • Saeimas likumi – 1579;
  • Ministru kabineta noteikumi – 9546;
  • pašvaldību saistošie noteikumi (orientējošs aprēķins) – 6000.

“Zinot, ka teksti ir juridiski un specifiski un, pieņemot, ka viens cilvēks dienā var apgūt vidēji  četras lapas (izvērtējot teksta institucionālās un tiesiskās sekas), būtu nepieciešami četri cilvēka mūži, lai deputāts būtu informēts par spēkā esošās likumdošanas saturu. Pārregulējuma galvenais iemesls ir tieksme visas dzīves situācijas paredzēt normatīvajos dokumentos, kas savukārt vairo birokrātiju. Jācenšas nevis palielināt, bet gan mērķtiecīgi samazināt likumu un MK noteikumu apjomu, atbrīvot darba rokas darbam privātajā sektorā,” uzsvēra LPS padomnieks.

Ņemot vērā vecākā padomnieka apkopoto informāciju, LPS valde bija vienisprātis, ka ir nepieciešams vēl aktīvāk iesaistīties pārregulējuma mazināšanā, cieši sastrādājoties ar valsts likumdevēju un lēmējvaru, kā arī ņemot vērā pārregulējuma apkarošanas pieredzi OECD valstīs un ES.

Pašvaldību savienība līdz šim ir pieņēmusi vairākas rezolūcijas, un visdrīzāk par šo nopietni diskutēs arī LPS šī gada 29. Kongresā, kas notiks maijā Daugavpilī.

Māris Pūķis un Jānis Upenieks informēja par iespējām izmantot VID datus pašvaldības attīstības un budžeta vadībā

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir pašvaldības finanšu patstāvības pamats. Tas veido pašvaldības patstāvīgo ieņēmumu lielāko daļu, tas vislabāk raksturo pašvaldības iedzīvotāju bagātību. Tā kā šis nodoklis ir atkarīgs no atalgojuma, tas raksturo pašvaldības spēju piesaistīt iedzīvotājus un investorus.

Ir panākta vienošanās ar VID, un jau tiek publicēti atklāti dati par nodokļu par IIN nodokļa ieņēmumiem (maksātāju struktūra un attiecīgo iemaksu apmēri par visām pašvaldībām), kas pilnīgāk, nekā jebkuri citi dati raksturo  Pašvaldību sociāli ekonomisko situāciju, mijiedarbību starp dažādu Pašvaldību savstarpējo ekonomisko ietekmi. Īpašu vielu pārdomām rada pašvaldības teritorijā reģistrēto darbinieku sadalījums pa pārējo Pašvaldību uzņēmumiem, kāda ir dažādu teritoriju savstarpējā ietekme.

LPS rīcībā ir arī dati par 10 lielākajiem IIN nodokļa maksātājiem pašvaldībai, kuru juridiskā adrese ir pašvaldības teritorijā un 10 lielākajiem IIN nodokļa maksātājiem pašvaldībai, kuru juridiskā adrese ir citās pašvaldībās. Var secināt, kādas ir šo maksātāju vidējās algas, cik starp maksātājiem ir iestādes, cik uzņēmumu, cik fizisko personu. Fizisko personu dati ir anonimizēti, taču veidojas aina, kas nekad agrāk nav apspriesta un analizēta.

LPS organizēs iespēju saņemt un analizēt šos datus visas pašvaldībās. Datu analīze var kļūt par pamatu jaunu pieeju radīšanai attīstības plānošanā un vadībā. Tā stimulēs pašvaldības darboties pašpietiekami – censties radīt savas attīstības pamatu pašiem savā teritorijā.

 

Māris Pūķis. Normatīvisma mazināšana