Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Domes sēde

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Dome uz sēdi 17. aprīlī aicināja arī satiksmes ministru Uldi Auguli un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par skolas gaitu uzsākšanu no 6 gadu vecuma, izglītības satura reformas būtiskākajiem aspektiem, kā arī ceļu tīkla sakārtošanu atbilstoši izglītības iestāžu darbībai. Pašvaldībām joprojām ir daudz neskaidrību par visiem minētajiem aspektiem. 

“Runājot ar pašvaldību vadītājiem, ir skaidrs, ka neatrisināto jautājumu joprojām ir ļoti daudz. Kopumā ir bažas, vai izglītības satura reforma ir vērsta uz mūsu valsts attīstību, vai skolēni, beidzot skolu, būs gatavi iesaistīties Latvijas tautsaimniecībā. Pats galvenais jautājums: vai viņiem vispār būs tāda vēlme?” LPS Domes sēdē pauda priekšsēdis Gints Kaminskis, uzsverot, ka LPS saskata vairākus būtiskus riskus, lai izglītības satura reforma sevi attaisnotu un tiktu sasniegti pozitīvi rezultāti. Kā vienu no galvenajiem G. Kaminskis minēja reformas idejas aizgūšanu no ārvalstīm, kas jo vairāk rada bažas par tās atbilstību Latvijas situācijai. “Mums nepieciešama reforma, kas balstīta Latvijas izglītības reformu pieredzē, mūsu valsts vērtībās, nevis kopē citu valstu pieredzi. Tas ir būtisks konceptuāls jautājums mums visiem – izglītības politikas veidotājiem un tās realizētājiem.”

LPS priekšsēdis arī norādīja, ka joprojām vietnē “Skola 2030” nav pieejams un publiskots (LPS Izglītības un kultūras komitejas 2018. gada 20. marta sēdē solītais) pilnveidotais jaunā izglītības satura projekts “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas apraksts”. Patlaban ir izveidots tikai “Mācību satura apraksts”, uz kura bāzes tiek veidotas jaunas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kā arī jauns pamatizglītības un vidējās (vispārīgās) izglītības standarta projekts, ko nav plānots pārbaudīt praksē. 

“Ņemot vērā iepriekš teikto, būtu jāatstāj spēkā pašreizējie izglītības un mācību priekšmetu standarti līdz projekta aprobācijas perioda beigām, turklāt jaunā izglītības satura organizācija jāattiecina tikai uz 100 projektā iesaistītajām skolām,” piebilda G. Kaminskis (priekšsēža prezentācija atrodama teksta beigās).

Pašvaldību bažas centās kliedēt Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks, nenoliedzot, ka darba pie reformas vēl ir daudz, tāpēc paustie ierosinājumi un kritika palīdzēs to to pilnveidot. “Izskanēja kritika par izglītības reformas idejas aizgūšanu no ārvalstīm, tomēr vēlos uzsvērt, ka esam mācījušies no labākajiem piemēriem. 2016. gadā pat veicām pētījumu par izglītības satura reformām visā pasaulē. 21. gadsimtā pats svarīgākais ir nevis tas, cik daudz cilvēks zina, bet kā viņš māk šīs zināšanas pielietot dzīvē un darbā, cik daudz viņš ar šīm zināšanām var paveikt cilvēku labā, tieši tāpēc tik liela nozīme ir “kompetencēs vērstai” izglītībai. Tas nozīmē: prasmes, zināšanas un attieksme,” uzsvēra G. Catlaks. Plašāks VISC mācību satura un pieejas apraksts zemāk pieejamajā prezentācijā. 

LPS Domes sēdē izskanēja arī vairāki jautājumi par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma un šīs ieceres praktiskajiem aspektiem. Pašvaldību vadītāji arī interesējās, vai Izglītības un zinātnes ministrijai ir zināma statistika par tiem skolēniem, kuri atgriežas Latvijā un turpina skolas gaitas mūsu valstī, lai gūtu priekšstatu ne tikai par iedzīvotāju aizplūšanu, bet arī par atgriešanos, kas ir būtiski, plānojot skolu darbu nākotnē. “Jā, šāda statistika ministrijai ir. Diemžēl jāsecina, ka joprojām vairāk aizbrauc nekā atgriežas. Tāpat secināts, ka tiem, kuri atgriezušies, nepieciešama latviešu valodas papildu apguve, individuāls darbs. 2015. gadā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos ir minēts, kā notiek šādu jauniešu uzņemšana Latvijas skolās,” skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis klātesošos informēja, ka šogad tiks atjaunoti aptuveni 1200 kilometri autoceļu 152 objektos, lielāko ieguldījumu atvēlot grants ceļu atjaunošanai. Ņemot vērā pašvaldību iebildumus un ierosinājumus, ka izglītības iestāžu darbībai būtu jānotiek roku rokā ar ceļu tīkla sakārtošanu valstī, ministrs steidza domes dalībniekus mierināt, jo pirms ceļu remontu veikšanas speciāli izveidota darba grupa dosies uz pašvaldībām, lai uzklausītu viņu redzējumu, kurus ceļus lietderīgāk remontēt. Uz to, ka ceļu stāvoklis valstī būtiski uzlabosies, liek cerēt arī fakts, ka šogad tam atvēlēta vēsturiski lielākā summa, 307 miljoni eiro. Ministra prezentācija pieejama teksta noslēgumā. 

Vēl LPS Dome apstiprināja LPS komiteju nolikumus, kā arī apstiprināja, ka LPS 29. kongress norisināsies 11. maijā Daugavpilī.

LPS. Vai autoceļu nozarē krīze?
LPS. Izglītības reforma. Riski?
Uldis Augulis. Ieguldījumi autoceļu tīkla attīstībā
Guntars Catlaks. Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana
Daiga Avdejanova. Vispārīgā datu aizsardzības regula