Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS un Iekšlietu ministrijas ikgadējās sarunas

27. jūnijā Iekšlietu ministrijā notika ikgadējās Latvijas Pašvaldību savienības un Iekšlietu ministrijas sarunas. Tās vadīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis kopā ar saviem palīgiem – Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Dimitriju Trofimovu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Kristapu Eklonu un VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas priekšnieku Ivaru Nakurtu. Pašvaldību savienības galvenie runasvīri bija LPS Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības programmā Jurijs Strods un LPS padomnieks Aino Salmiņš, un viņus aktīvi atbalstīja arī citi sarunu dalībnieki, īpaši Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs un citi.

Sarunām atvēlētā laika lielākā daļa pagāja, diskutējot par Valsts civilās aizsardzības plānu un pašvaldību civilās aizsardzības plāniem, par pašvaldību tiesībām izsludināt īpašu tiesisko režīmu krīzes situācijās un par pašvaldības civilās aizsardzības komisijas izveidošanas kārtību, kompetenci un darba organizāciju.

Uzklausot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prezentāciju un ministra komentārus, LPS pārstāvji uzsvēra neatrisinātos jautājumus civilās aizsardzības (CA) un katastrofu pārvaldībā – gan tos, kas saistās ar normatīvo aktu izstrādi, gan dzīves situāciju “piespēlētos”. Diemžēl par šo jomu atbildīgajām valsts institūcijām nav precīza rīcības plāna katastrofu pārvaldības koordinēšanā, reaģēšanā un seku likvidācijā un tam nav ieplānoti atbilstoši resursi, tāpēc dzīvē mēdz gadīties situācijas, ko var dēvēt par dramatiskiem jeb traģiskiem kurioziem, piemēram – pašvaldības vadītājs par ugunsgrēku savā novadā uzzina no plašsaziņas līdzekļiem vai sociālajiem medijiem. Kopš pērnā gada 1. augusta vairs nav spēkā Valsts civilās aizsardzības plāns, taču vēl līdz šim nav noteikta skaidra kārtība, kādā pašvaldību CA plāni tiks integrēti valsts civilās aizsardzības plānā.

Puses vienojās, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pēc informācijas apkopošanas par iespējamiem apdraudējumiem nekavējoties jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā Valsts civilās aizsardzības plāna projekts, ko pirms tam piedāvās izskatīšanai LPS Tautsaimniecības komitejā. Sarunās pašvaldības uzturēja viedokli, ka Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā jāprecizē pašvaldību vai sadarbības teritoriju CA plānu izstrādes kārtība un tas jādara VUGD, savukārt pašvaldības savā civilās aizsardzības plānā paredzēs katastrofas pārvaldījumu un seku novēršanas nosacījumus saistībā ar ēku un būvju sabrukšanu un avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu un kanalizācijas sistēmās. Puses ir vieniprātis, ka jānodrošina ātrāka informācijas apmaiņa starp civilās aizsardzības sistēmā iekļautajām ministrijām un institūcijām ar pašvaldībām.

Par pašvaldību tiesībām izsludināt īpašu tiesisko režīmu krīzes situācijās un kārtību, kādā tiek organizēta piespiedu evakuācija, puses vienojās, ka sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un VARAM veidos darba grupu, kas izvērtēs iespējas Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā iekļaut normu par pašvaldību tiesībām noteikt īpašu tiesisku režīmu vietēja mēroga katastrofu seku novēršanai un izstrādās regulējumu terminam “piespiedu evakuācija”, nosakot, ka to veic Valsts policijas struktūras.

Apspriežot pašvaldības civilās aizsardzības komisijas izveidošanas kārtību, kompetenci un darba organizāciju, puses apņēmās izvērtēt LPS priekšlikumu, kas paredz Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” III sadaļas “Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna struktūra un tajā iekļaujamā informācija” 4. punktu papildināt ar jaunu apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā: 4. Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā iekļauj šādu informāciju: atbildīgo ministriju rīcības plāni katastrofu pārvaldības koordinācijā, reaģēšanas un avārijas seku likvidācijā, kā arī ministriju padotībā esošo institūciju piesaistē.”

Sarunās tika apspriesta arī situācija valstī ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas jomā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sadarbība ar brīvprātīgajām ugunsdzēsēju biedrībām (BUB) un Valsts policijas un republikas pilsētu un novadu pašvaldības policijas institūciju sadarbība, kā arī vienotā notikumu reģistra izveide. Ministrija un LPS vienojās atbalstīt 5–6 pilotprojektus, lai modelētu VUGD, BUB un pašvaldību formējumu sadarbības iespējas.

Aino Salmiņš,

LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos