4. septembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības Valdes sēde. Tās darba kārtībā bija iekļauti divi jautājumi – reformas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), par ko informēja NMPD direktore Liene Cipule, un Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotais ziņojums “Par nepieciešamajiem uzlabojumiem starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem un jauniešiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem”, ar ko iepazīstināja PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultante Sigita Sniķere.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā tiek gatavotas pārmaiņas, izvērtējot gan ikdienas izsaukumu darba organizāciju, gan mediķu un brigāžu darbinieku noslodzi un darba stundu skaitu. Šobrīd dienesta brigāžu darbinieki strādā uz izdegšanas robežas, jo diennakts darba stundu skaits viņiem pārsniedz atļauto – uz NMPD darbiniekiem tiek attiecināts pagarinātais normālais darba laiks. Tā kā tas ir pretrunā ar Darba likumā noteikto, Satversmes tiesa šo likuma normu no nākamā gada atzinusi par spēkā neesošu, kā rezultātā NMPD sāk pietrūkt darbinieku. Tādēļ arī uzsākta NMPD brigāžu darba reorganizācija. Pārmaiņas dienesta darba organizācijā ieviesīs nākamā gada janvārī, bet jau šobrīd jaunās izmaiņas tiek pārbaudītas pilotprojektu veidā, lai varētu novērtēt to efektivitāti. NMPD plāno vairāk brigāžu ieviest dienas maiņā, kad ir lielāka izsaukumu intensitāte. Iecerēts veidot arī jauna veida brigādes, kurās paši mediķi vienlaikus būs arī šoferi, kā arī, iespējams, tiks veidotas viena cilvēka brigādes, kas izbrauks uz zemākas prioritātes izsaukumiem.
NMPD direktore informēja par to, kā dienestam veicas ar pakalpojuma nodrošināšanu visā valsts teritorijā. Viņa atzina, ka Latvijā vēl ir “baltie caurumi”, kur grūti nodrošināt operatīvu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu. Speciāliste risinājumu saredz vairāku pušu sadarbībā, piemēram, jo vairāk pieejami ir ģimenes ārsti, jo vairāk iespējams koncentrēties uz neatliekamajiem izsaukumiem. Turpmāk plānots NMPD personālam nodrošināt pārvadāšanu un iespēju tikt mājās pēc darba, iesaistīt brigāžu darbā studentus, kā arī vēl citi risinājumi. Šobrīd arī Eiropā un pasaulē tiek meklēti veidi, kā, neraugoties uz darbaspēka trūkumu, tomēr nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Kā labo piemēru L. Cipule minēja Alsungu, kur ir neliels sekundāro izsaukumu skaits, jo labi strādā ģimenes ārsts. Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzīmēja, ka viņas novadā darbojas četri feldšerpunkti, kurus daļēji finansē pašvaldība, turklāt viens punkts tiek pilnībā finansēts no pašvaldības budžeta.
Sarunas noslēgumā LPS priekšsēdis Gints Kaminskis pauda gandarījumu, ka pārmaiņas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā tiek gatavotas rūpīgi, un uzsvēra, ka reorganizācijas procesā akcents jāliek uz sadarbību starp Veselības ministriju, slimnīcām, ģimenes ārstiem un citām institūcijām. Izstrādājot tālākās attīstības stratēģiju, NMPD var konsultēties ar pašvaldībām kā sabiedrotajiem. Tikšanās ar dienesta pārstāvjiem plānota nākamā gada sākumā, kad jau varēsim iepazīties ar attīstības stratēģijas projektu.
Apspriežot nepieciešamos uzlabojumus starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem un jauniešiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, PKC pārstāve Sigita Sniķere pauda, ka pamatuzdevums ir izstrādāt redzējumu par starpnozaru sadarbību, nodrošinot savlaicīgāku un labāku palīdzības sniegšanu. PKC savā ziņojumā piedāvā izveidot desmit pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta centrus visā valsts teritorijā – divus centrus Rīgā un pa vienam katrā lielajā pilsētā. Plānots, ka šie centri pārņems funkcijas, ko šobrīd pilda pedagoģiski medicīniskās komisijas pašvaldībās, nodrošinās atbalstu ģimenēm u.c. Tā pašvaldībās atbrīvotos resursi saistībā ar pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu, kā arī speciālajā izglītībā, būtu pieejams atbalsts ģimenes asistenta pakalpojuma attīstībai sociālajos dienestos, veidotos jauni pakalpojumi izglītības, sociālajā un veselības jomā, kā arī plānots atbalsts sociālo dienestu darbiniekiem un pedagogiem.
Uzklausot ziņojumu, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa pauda bažas, vai lēmums likvidēt pašvaldību pedagoģiskās komisijas nav pārsteidzīgs, jo tas liegs iespēju gadījumus izskatīt uz vietām pašvaldībās, kur zina konkrēto situāciju un konkrētās ģimenes. Arī LPS priekšsēža vietnieks Andris Rāviņš ieteica izvērtēt un nodrošināt risinājumu uz vietām pašvaldībās.
LPS Valde nolēma šo jautājumu izskatīt Veselības un sociālo jautājumu komitejā. Plašāks izklāsts pieejams prezentācijā zemāk tekstā.
Ilze Rukute,
LPS komunikācijas speciāliste
----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Norises datums: 4. septembris
Norises laiks: plkst. 10
Norises vieta: LPS ēka, Rīga, Mazā Pils iela 1, 4. stāva zāle
Darba kārtība:
1. Reformas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (uzaicināta NMPD direktore Liene Cipule).
2. Ziņojums “Par nepieciešamajiem uzlabojumiem starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem un jauniešiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem” (informēs Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītāja vietniece Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Rudīte Osvalde un PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultante Sigita Sniķere).
3. Dažāda informācija.
Gints Kaminskis,
LPS priekšsēdis
Ziņojums "Par nepieciešamajiem uzlabojumiem starpnozaru sadarbībā" PKC