2. oktobrī Tukuma novada Tumes Kultūras namā notika LPS Veselības un sociālo jautājumu tīkla sanāksme-seminārs “Sociālā darba specializācija pašvaldības sociālajā dienestā”. To organizēja Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība (LPSDVA) sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Labklājības ministriju un Tukuma novada p/a “Tukuma novada Sociālais dienests”.
Semināra vadītāja, LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, pirmajai deva vārdu mājasmātei, Tukuma novada Tumes un Degoles pagasta pārvaldes vadītājai Lidijai Legzdiņai, kura ar prieku sveica gandrīz pusotra simta Tumē sabraukušo sociālā darba entuziastu no 59 pašvaldībām un vairākām organizācijām. Pārsteigumu ciemiņiem vietējo ļaužu vārdā bija sarūpējušas dienas centra “Saime” teātra spēlētājas.
Semināru atklāja LPSDVA Valdes priekšsēdētāja Iveta Sietiņsone un LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Guntis Libeks, uzsverot, ka sociālajā darbā pašvaldībās notiek pārmaiņas un tām līdzi jāmainās un jāaug arī sociālajiem darbiniekiem.
Seminārs notika četrās daļās, kurās tika akcentēta starpnozaru sadarbība, profesionālās zināšanas, labā prakse un pieteiktā bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reforma, kurā vispirms jāapzinās problēmas un pēc tam jāmeklē tām risinājumi un resursi. Uzmanīgi klausoties četras prezentācijas, zālē sēdošie centās katram ziņojumam atrast atslēgas vārdus, uzdeva jautājumus un aktīvi diskutēja.
Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītāja vietniece un Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Rudīte Osvalde iepazīstināja ar konceptuālo ziņojumu “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai”, ko 3. septembrī izskatīja valdībā (viņas un pārējās seminārā sniegtās prezentācijas skatiet zemāk!). Ministru kabinets nolēma atbalstīt PKC izstrādāto risinājumu un uzdeva Pārresoru koordinācijas centram kopā ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām institūcijām un nozares nevalstiskajām organizācijām sagatavot priekšlikumus par publiskā finansējuma piesaistes un pārdales iespējām, lai īstenotu konceptuālajā ziņojumā minēto un izveidotu pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienestu.
Paredzēts, ka Latvijā būs desmit pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta centru ar 14 darbiniekiem katrā, kā arī darbosies multifunkcionāla mobilā brigāde. Ar šā dienesta izveidi iecerēts nodrošināt jaunus, līdz šim valstī nebijušus pakalpojumus bērniem un jauniešiem, ietverot iekļaujošu izglītību un speciālo izglītību, sociālos pakalpojumus ģimenēm un sociālo rehabilitāciju, uzlabojumus ģimenes ārstu praksēs un stiprinot psihiatra komandu, vairāk pievēršoties bērniem ar antisociālu uzvedību un resocializācijai, kā arī veidojot supervīzijas un atbalsta grupas pedagogiem un praktiskus treniņus pedagogiem, sniedzot metodisku atbalstu policijai, bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem, nodrošinot sadarbības koordinatoru ar ārstniecības personām – ģimenes ārstiem un psihiatriem –, tāpat veidojot atbalsta grupas ģimenēm, pievēršoties vecāku prasmju pilnveidei u.c.
R. Osvalde arī raksturoja paredzētās izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kurās pārskatīta iestāžu kompetence, nostiprināta pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienesta kompetence un sadarbības platforma, pārskatīts NPAIS saturs, iestāžu atbildība lietot un uzturēt NPAIS un prevencijas sistēmas reforma, kas mainītu pieeju, kā valsts reaģē uz bērna veiktu likumpārkāpumu – no tradicionālās sodīšanas sistēmas uz resocializāciju jeb rīcības cēloņu izpēti un uzvedības korekciju.
Par sociālo darbu Tukuma novadā, specializāciju un pētījumu pārdomās dalījās Tukuma novada Sociālā dienesta direktore Ina Balgalve. Tukuma novads jau desmit gadus sastāv no Tukuma pilsētas un desmit pagastiem, kur dzīvo 30 102 iedzīvotāji. Sociālos pakalpojumus, sociālo palīdzību un sociālo darbu veic Tukuma novada pašvaldības aģentūra “Tukuma novada Sociālais dienests”, bērnu un jauniešu centrs “Sapņi” un SIA “Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca”.
Pirms pieciem gadiem novadā bija desmit sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem, astoņi sociālie darbinieki un pa vienam sociālajam darbiniekam darbam ar veciem cilvēkiem, darbam ar pilngadīgām personām un darbam ar atkarības problēmām, turklāt sociālais darbinieks bija kā ģimenes ārsts – piešķīra sociālo palīdzību, organizēja sociālos pakalpojumus, veica sociālo darbu, zināja teritorijas sociālās problēmas, veica kopienas darbu. Šādā situācijā agrāk vai vēlāk rodas jautājums: kāpēc un kā tiek vai netiek veikts sociālais darbs? Te palīgā nāca pētījums, kurā analizēja dokumentus (amata aprakstus, iestādes nolikumu, klientu lietas), izveidoja fokusgrupas desmit pagastos un Slampes un Džūkstes pagastā realizēja pilotprojektu.
Pētījums ļāva izdarīt secinājumu, un pilotprojekts apliecināja, ka nākotne pieder specializācijai. Tukuma novada izveidotajā modelī tiek nodrošināts profesionāls sociālais darbs ar klientiem un klientu grupām un sociālās palīdzības piešķiršanas process ir objektīvs, taču I. Balgalve uzsvēra, ka konkrētās kopienas vajadzību, resursu un sociālo problēmu apzināšanai jānotiek ciešā sadarbībā ar pagasta pārvaldes vadītāju, izglītības iestāžu vadītājiem, nevalstisko sektoru u.c., kā arī jādomā par iedzīvotāju, sabiedrības un sadarbības partneru informēšanu par pieejamo specializāciju un ieguvumiem.
Specializācijas norisi, mērķus un projektu “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” raksturoja projekta vadītāja Ilze Kurme. Viņa pastāstīja gan par metodikām darbam ar dažādām klientu mērķa grupām, gan tuvākiem (2020–2023) un tālākiem (2024–2027) mērķiem. Tuvākajos trīs gados tiks sagatavotas atlikušās metodikas, tajā skaitā kopienas sociālā darba vadlīnijas, un turpināsies apmācības: katru gadu būs vismaz divas grupas 80–100 stundu apmācībām par katru metodiku (vidēji 20 sociālie darbinieki grupā); paredzētas arī izmaiņas Ministru kabineta noteikumos nr. 338 par izlīdzināto stundu uzskaiti apmācībās. Jāatzīmē, ka turpināsies tiešsaistes (on–line) apmācības un mācības Valsts administrācijas skolas platformā.
Par metodiku sociālajam darbam ar ģimenēm ar bērniem kā resursu specializācijas nostiprināšanai pašvaldības sociālajā dienestā pastāstīja SIA “AC konsultācijas” ekspertes Kristīne Veispale un Ieva Ozola. Viņas atgādināja vēsturisko pieredzi “ģimenistu” aizsākumos un attīstībā un informēja par metodikas izstrādi, ko uzņēmums veic pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma Eiropas Sociālā fonda projektā. Metodikai tapt palīdz gan diskusijas un intervijas ar sociālajiem darbiniekiem un vadītājiem un klientu lietu analīze, gan ārzemju pieredzes izpēte sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem. Jau izstrādāts gadījuma vadīšanas pamatkoncepts sociālā dienesta darbam ģimenēm ar bērniem, bet metodikas izstrāde turpinās.
Speciālistes arī uzsvēra priekšnosacījumus kvalitatīvam darbam, un, viņuprāt, tie ir šādi: resursi un pakalpojumi; komanda un sadarbība tajā; metodes; datubāzes; ētikas aspekti; sociālā dienesta kompetence (zināšanas, prasmes) un supervīzijas nozīme; noslodze un darba vietas nodrošinājums.
Par semināra noslēguma diskusijas jautājumu “specializācija pašvaldību sociālajos dienestos – mīts vai realitāte?” klātesošie bija vienisprātis, ka tas vairs nav rītdienas, bet gan šodienas jautājums.
Ilze Rudzīte,
LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos
Gunta Klismeta,
LPS Komunikācijas nodaļas redaktore
Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstībai
Sociālais darbs Tukuma novada pašvaldībā
Specializācija - norise un mērķi
Metodika sociālajam darbam ar ģimenēm un bērniem