Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS starptautiskajā konferencē debatē par vietējo pašvaldību asociāciju lomu sociālajā dialogā

16. septembrī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) organizēja starptautisku konferenci “Vietējo un reģionālo pašvaldību asociāciju loma sociālajā dialogā: sasniegumi un perspektīva Latvijā un Eiropā”, kas bija veltīta LPS pastāvēšanas 25 gadadienai. Konferencē diskutēja par pašvaldību un sociālo partneru sadarbību Latvijā un Eiropā, interešu pārstāvību valdībā, tika apspriesti labās prakses piemēri, kā arī tika runāts par nākotnes perspektīvu. 

Savā atklāšanas runā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka pašvaldībām un cilvēkiem, kuri tajā dzīvo, vienmēr bijusi nozīmīga loma valsts veidošanā un attīstībā. “Šodien mēs daudz runājam par inovācijām. Arī tas, ka pašvaldībām bija liela loma Latvijas neatkarības atgūšanā, bija inovācija – kaut kas jauns un nebijis tiem laikiem. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība tika izveidota kā brīvprātīga organizācija ar mērķi paust vienotu pašvaldību viedokli. Tās galvenais uzdevums tobrīd bija Eiropas vietējo pašvaldību hartas ieviešana.”

Tāpat LPS priekšsēdis uzsvēra, ka konference tiek organizēta ne tikai par godu LPS 25. pastāvēšanai gadadienai, bet arī ar mērķi apspriest labās prakses piemērus. “Vēlos izcelt divus piemērus. Kā pirmo jāmin LPS izveidoto formālo sarunu sistēmu ar centrālo valdību, kas norisinās visa gada garumā, tādejādi noskaidrojot aktuālos viedokļus par likumdošanu un sagatavo nākamā gada budžetu. Otrs piemērs, ko vēlos izcelt, ir neformālo sarunu un konsultāciju sistēma ar Saeimu un Valsts prezidentu, kas papildina formālo sarunu sistēmu un ļauj pilnvērtīgi pārstāvēt pašvaldību intereses visās lemšanas stadijās. Līdz ar to ir izveidojusies izvērsta partnerības prakse gan ar ministrijām, gan sociālajiem partneriem. Konsultāciju prakse ar politiskajā partijām ļauj ietekmēt lēmumus to rašanās stadijā,” stāstīja A. Jaunsleinis.

Atzinīgi LPS 25 darbības gadus un paveikto savā atklāšanās runā novērtēja arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Tāpat viņš uzsvēra arī sociālā dialoga lielo nozīmi, kā ietekmīgāko spēku šajā jomā minot tieši pašvaldības.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts augstu novērtēja LPS kā nozīmīgu partneri dialogā starp valsti un pašvaldībām. “Nenoliedzami, Latvijas Pašvaldību savienības pieredze par pašvaldību veicamajiem uzdevumiem un iedzīvotāju vajadzībām ir vistuvāk realitātei. Latvijas Pašvaldību savienības loma Eiropas Savienības (ES) un nacionālā līmeņa politikas veidošanā un īstenošanā ir izšķiroša, tāpēc svarīgi apzināt un nodrošināt iedzīvotāju vajadzības. Esmu pārliecināts, ka ikvienas pašvaldības un reģiona potenciāls ir jāizmanto pilnībā, lai veicinātu Latvijas un Eiropas izaugsmi,” uzsvēra J.Eglīts, piebilstot, ka šo mērķu sasniegšanai jāiegulda neatlaidīgs darbs, tikai tad sekos kvalitatīvas pārmaiņas Latvijas un ES politiku veidošanā un īstenošanā. Parlamentārais sekretārs pašvaldībām arī novēlēja kļūt modernākām un demokrātiskākām, respektējot iedzīvotāju tiesības un vēlmi piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Konferences atklāšanas daļā tik nolasīta arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka eiro un sociālā dialoga jautājumos Valda Dombrovska uzruna konferences dalībniekiem. Tajā teikts: “Apsveicu Latvijas Pašvaldību Savienību 25. jubilejas gadā! Vēlos atzīmēt, ka konferencei izvēlētā tēma ir nozīmīga gan Latvijai, gan arī Eiropai. Sociālais dialogs ir izšķirošs, lai sekmīgi realizētu valsts izaugsmei un sabiedrības labklājībai nepieciešamās pārmaiņas. Turklāt Eiropā tas var veiksmīgi funkcionēt tikai tad, ja tas ir efektīvs arī nacionālajā līmenī.
Latvijā ir izveidota efektīva sociālā dialoga struktūra. Kā piemēru veiksmīgai valsts, pašvaldību, sociālo partneru un uzņēmēju sadarbībai var minēt Reformu vadības grupu, kur krīzes laikā pieņēma valsts attīstībai būtiskus lēmumus.
Arī šobrīd ekonomikas izaugsme jāstiprina, realizējot strukturālās reformas un turpinot atbildīgu fiskālo politiku. Jāveicina investīciju pieejamība un investoru uzticēšanās. Labākais veids, kā to panākt, ir mērķtiecīgi novēršot strukturālās nepilnības. Esmu pārliecināts, ka Eiropai jāpaātrina reformu programmu īstenošana, lai nostiprinātu investīcijām labvēlīgu klimatu un ļautu reformu rezultātiem paātrināt ekonomikas izaugsmi.

Sociālo partneru, pašvaldību un uzņēmēju atbalsts ir būtisks, lai palīdzētu valdībai realizēt strukturālās reformas…” (pilnu V.Dombrovska uzrunas tekstu lasiet LPS interneta vietnē www.lps.lv).

“Kāpēc tas ir svarīgi, lai reģioniem un pilsētām ir balss Eiropā? Jo 70% no ES tiesību aktiem ir tieša ietekme uz mūsu reģioniem un pilsētām. Mēs, vietējie un demokrātiski ievēlētie līderi tādēļ esam nepieciešami, lai ES tiesību akti būtu ne tikai kā forma, bet pamats Eiropas tālākai izaugsmei. Ar 14 delegātiem no Latvijas jūsu balss ir labi dzirdēta mūsu komitejā un Eiropas Savienībā kopumā,” savā runā skaidroja Eiropas Reģionu komitejas prezidents Marku Markula.

Komitejas prezidents arī pastāstīja, ka Eiropas Reģionu komiteja tika izveidota neilgi pēc LPS dibināšanas, un Reģionu komitejai un LPS ir kopīgs mērķis: jāizmanto visi resursi, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības. “Ņemot vērā problēmas, ar ko saskaras Eiropa, - no reģionālās nevienlīdzības, jaunatnes bezdarba, līdz migrācijas krīzei, - vietējo un reģionālo valdību iesaistīšana lēmumu pieņemšanā ir svarīgāka kā jebkad. Manuprāt, atbilde ir viens vārds: partnerība. Sadarbība, zināšanu apmaiņa un kopīga politika ir vienīgais ceļš, ja mēs vēlamies atrast risinājumus šiem izaicinājumiem.”

Savukārt Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa (CLRAE) ziņotājs par Latvijas vietējo demokrātiju un Beļģijas delegācijas prezidents Marks Kols uzsvēra, ka ir būtiski stiprināt vietējo pašvaldību autonomiju. “Tas dod iespēju uzturēt dialogu starp vietējo vēlēto varu un iedzīvotājiem. Demokrātija nav vertikālās varas izmantošana. Nav pieļaujama arī tehnokrātija, kas vienmēr veido nodalījumu starp vietējo varu un pilsoņiem. Demokrātija ir par varas dalīšanu. Demokrātija ir dzīva tikai tik ilgi, kamēr iedzīvotāji interesējas par sabiedrības jautājumiem. Mums jācīnās pret mūsu līdzpilsoņu vienaldzību pret politiķiem un jāmudina viņus izrādīt interesi par valsts un pašvaldību pārvaldību. Vietējā līmenī šis mērķis ir ļoti viegli sasniedzams,” skaidroja M. Kols.

“Tas, ko mēs piedzīvojam šodien, ir vairāk nekā ekonomiskā, sociālā un finanšu krīze. Izmaiņas notiek visā sabiedrībā. Šādā kontekstā inovācijas un atvērtība pārmaiņām ir būtiska. Aktīvi pilsoņi un laba pārvaldība ir labākā recepte, kas ļauj ienākt jauninājumiem un veicina pārmaiņas. Vienmēr ir jādarbojas, domājot ilgtermiņā, ņemot vērā rītdienu. Ikvienam ir jāiesaistās ne tikai Eiropas nākotnē, arī sociālajiem partneriem, kas pārstāv darba devējus un darba ņēmējus. Šeit mēs atgriežamies pie šīs konferences tēmas, kas ir sociālais dialogs,” piebilda M. Kols.

Konferencē uzstājās arī Vietējo un reģionālo pašvaldību padomes ģenerālsekretārs Frédéric Vallier, LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Pasākuma moderatore - Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Žaneta Ozoliņa.

Prezentācijas no konferences LPS interneta vietnē: http://www.lps.lv/lv/zinas/notikumu-kalendars/3241-0-lps-starptautiskaja-konference-debate-par-vietejo-pasvaldibu-lomu-socialaja-dialoga.

Jana Bunkus,

LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Sociālo partneru pieredze sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām
Colloquium organised by the Latvian Association of Local and Regional Authorities on “The Role of Local and Regional Authorities in Social Dialogue”
Sociālo partneru pieredze sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām
LPS pieredze sarunu sistēmā ar centrālo varu
LPS pieredze sociālajā dialogā nacionālajā mērogā
Valda Dombrovska uzruna