Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

9. aprīlis - Pūpolsvētdiena

Pūpolsvētdienā gan jau daudzās mājās skanēs: “Apaļš kā rutks, vesels kā pūpols!” Kas īsti ir pūpoli, kas vieni no pirmajiem ziņo par pavasara pienākšanu?

Tās ir vairāk nekā 20 Latvijā augošu vītolu ģints koku (vītoli) un krūmu (kārkli) sugas, kuru pavasarī ziedošās vīrišķo ziedu spurdzes sauc par pūpoliem. Dažādās vītolu un kārklu sugas savstarpēji krustojas, veidojot tikai speciālistiem nosakāmus vairāk nekā 60 hibrīdus. Mēs esam ar šo ģinti bagāta valsts.

Biologs Pēteris Evarts-Bunders, kurš vienīgais Baltijā ir ieguvis doktora grādu tieši vītolu ģints pētniecībā, savulaik ar studentiem jokojis: “Ja nebūtu priežu, nebūtu kokmateriālu; ja nebūtu bērzu, nebūtu finiera, nebūtu bērzu sulu. Bet padomājiet: ja nebūtu kārklu, tad visa nācija slimotu, jo Pūpolsvētdienā nedabūtu pūpolu pērienu!”

Latīniskais ģints nosaukums Salix, pēc zinātnieku domām, cēlies no vārda salire, kas nozīmē “lēkt”, ar to izteicot raksturīgu vītolu ģints īpašību – ātraudzību. Šo īpašību, tāpat kā spēju ļoti ātri apsakņoties, izmanto, lai, piemēram, nostiprinātu kāpas. Vītoli un kārkli ir nozīmīgs augs biškopībā, to medum ir maiga garša. Kārklu klūgas ir iecienījuši amatnieki, savukārt no dažu sugu mizām iegūst miecvielas un melnu krāsvielu, agrākos laikos ieguva arī salicilskābi (mūsdienu aspirīna priekšteci), ko izmanto dažādu pretsāpju līdzekļu sastāvā un kosmētikas ražošanā.

Sarkanos pūpolzarus, ko pavasarī ap Lieldienu laiku visbiežāk mēdzam likt vāzēs, tā arī sauc: Lieldienu vītols. Agri pavasaros ar saviem smaržīgajiem pūpoliem izceļas arī blīgzna jeb pūpolvītols. Nav iespējams pieminēt visas vītolu ģints sugas un daudzos to krustojumus, bet jādomā, ka tas, kādēļ mūsu platuma grādos Palmu svētdienā kristīgā pasaule savos rituālos par palmu aizvietotāju izvēlējusies tieši pūpolus, nav nejauši. Kā savulaik teicis Pēteris Evarts-Bunders: “Droši vien tāpat kā ola. No ārēji it kā nedzīva, miruša, pumpurzvīņu klāta melna pumpura pēkšņi, micītei nokrītot, atklājas kaut kas balts, gaišs – no nedzīvā dzīvais. Tā ir atdzimšana. Un pēc garās, nogurdinošās un grūtās ziemas, lielajiem aukstumiem un ilgā gripas epidēmijas laika saņemiet savu veselīgo pūpolu porciju un esiet veseli!”

Attēlā: Lieldienu vītols

 

Sandra Bērziņa,

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos