Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) 8. septembra izbraukuma sēdes dalībniekus pie Apes Tautas nama durvīm sagaidīja visai neparasta kompānija: Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts, izpilddirektors un dienas norises “ceremonijmeistars” Viesturs Dandens un Virešu raganiņa. Viņas klātbūtne bija visai simboliska un sanāksmes tematikai atbilda kā cimds rokai, jo viņa bija ieradusies ar raganām piedienīgu un videi draudzīgu pārvietošanās līdzekli. Turklāt dienas sarunās ne reizi vien skanēja “ugunīgi” motīvi. Bet par to visu vēlāk.
Pēc Apes jauno dziedātāju priekšnesumiem Jānis Liberts iepazīstināja ar savu novadu, kura moto “Dvēsele priecājas” pilnā versija skan tā: “Dvēsele priecājas pievilcīgu ainavu ielokā, kur augstākā vērtība ir cilvēks.” Par ko vērts priecāties šajā novadā, kurā 2009. gadā vienotai dzīvei “līkopus” teica Apes pilsēta un pagasts līdz ar Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu, sīkāk uzzināsiet prezentācijā. Tomēr priekam ir arī visai neparasts pamats: atšķirībā no dažās pašvaldībās jau uzvirmojušās krēslu pārbīdes Apes novadā 3. jūnija vēlēšanu uzvarētāja Astrīda Harju savu posteni Jānim Libertam nodeva tāpēc, ka kļuva par Saeimas deputāti. Turklāt A. Harju todien arī klātienē pagodināja “politiķu stingro balstu” – izpilddirektorus – un izpelnījās atzinību, citējot budžeta veidošanā izskanējušo Ilzes Viņķeles vērojumu par Saeimā ievēlēto pašvaldību vadītāju aktivitātēm: “Aiz dažiem pašvaldību skaļajiem kokiem pazūd Saeimas mežs!”
Bet priecīgo ziņu “mežā” neklātos zaudēt LPIA sēdes centrālo tematisko asi. Vispirms gan LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš informēja par to, ka atšķirībā no pašvaldību vadītājiem, no LPS priekšsēža, Valdes locekļu un komiteju vadītāju vēlēšanām izpilddirektori savu Valdi veido pēdējie. Tad, kad tie ir zināmi visās pašvaldībās. Gada izskaņā ar viņiem iepazīstināsim arī jūs. G. Kalniņš arī atgādināja, ka nākamā LPIA sanāksme par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu notiks 6. oktobrī Dagdā.
Apes sanāksmes virsuzdevums bija izzināt Pilsētu mēru paktu. Kaut arī Latvijā amata nosaukumu “mērs” tagad oficiāli lieto tikai saistībā ar lielajām pilsētām, tomēr Eiropas Komisijas 2008. gadā dibināto Pilsētu mēru paktu ir tiesības parakstīt jebkura lieluma Eiropas vietējām pašvaldībām – no maziem ciematiem līdz lielpilsētu teritorijām. Pasaulē aizvien pieaugot satraukumam par planētas nākotni apdraudošajām klimata pārmaiņām, pakta dalībnieces brīvprātīgi apņēmušās īstenot Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķus. Rīgas Enerģētikas aģentūras un Latvijas Vides investīciju fonda virsvadībā Latvijā tagad tiem seko jau 21 pašvaldība, kas apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt CO2 emisiju samazinājumu par 40%. Tas ir ievērojams plāns, jo visu pakta parakstītāju sākotnējā apņemšanās ir emisiju samazinājums par 20% līdz 2020. gadam. Dalībpašvaldību skaits jau pārsniedzis septiņus tūkstošus. Apņemšanās paredz arī vienotu pieeju klimatisko pārmaiņu seku mazināšanā, pirmām kārtām – izmantojot atjaunojamos energoresursus.
Norises Latvijas politiskajā darba kārtībā rosina darboties klimata jomā ne tikai 21, bet gan visām pašvaldībām, jo šā gada martā pieņemts jaunais Energoefektivitātes likums. Tas paredz pašvaldības energoefektivitātes fonda izveidi, lai finansētu novada vai pilsētas plānoto energoefektivitātes pasākumu un enerģijas pārvaldības sistēmu īstenošanu. Tāpat vēl šogad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) plāno pieņemt stratēģiju, kā Latvijai pielāgoties klimata pārmaiņām.
Ja nu kādam vēl nav saprotams, kāpēc Pilsētu mēru pakts tika iekļauts LPIA septembra izbraukuma sēdes darba kārtībā, tad izlasiet vēlreiz atreferējuma virsrakstu! Politiķi paraksta, lemj, bet izpilddirektoriem jāplāno, kā ieceres īstenot dzīvē. Gan tiem sanāksmes dalībniekiem, kuri paktu jau parakstījuši, gan tiem, kuri vēl par to lems, noderēja ciemiņu ziņojumi. Svarīgi atgādināt, ka pievienošanās Pilsētu mēru paktam vietējām pašvaldībām ne vien paver iespējas CO2 samazināšanas centieniem piesaistīt jūtamāku Eiropas finansiālo atbalstu, bet mudina dalīties savā pieredzē ar citiem.
* Pilsētu mēru pakta projekta koordinatore Eudžēnija Mansuti savā stāstījumā izskaidroja pakta būtību, papildinot to ar uzskatāmu videofilmu.
* Viens no sanāksmes atraktīvākajiem stāstniekiem bija Rakveres pilsētas domes deputāts Andress Jādla, kurš iepazīstināja ne tikai ar Igaunijas un Rakveres, bet arī citu valstu pieredzi, jo 2016. gadā ES Reģionu komiteja viņu iecēla par vienu no Mēru pakta vēstniekiem. Saistošais priekšnesums pārliecināja, ka šim amatam viņš ir ļoti piemērots.
* Dienvidu kaimiņus lietuviešus pārstāvēja Kauņas Reģionālās enerģijas aģentūras direktors Felikss Zinevičs un Lietuvas Publisko investīciju attīstības aģentūras pārstāvis Darjus Jakubausks.
* Rīgas Enerģētikas aģentūras direktora p. i. Timurs Safiuļins skaidroja galvaspilsētas paveikto un nākotnē plānoto, lai Rīga kļūtu par viedu pilsētu, kurā dzīvo viedi iedzīvotāji, kas kopīgiem spēkiem gādās par ilgtspējīgās enerģijas attīstības plāna īstenošanu. Tad nākotnē Rīga kļūs par īstu ziemeļvalstu pērli.
* Jēkabpils pilsētas izpilddirektora Guntara Goguļa un Limbažu novada domes izpilddirektora Agra Blumera stāstītais, protams, klātesošajiem bija sevišķi tuvs un saprotams, jo arī paktā neiesaistītās pašvaldības jau sen īsteno dažādus energoefektivitātes projektus. Vērtīgi, ka runātāji ne tikai lepojās ar paveikto, bet, piemēram, A. Blumers godīgi atzina, ka pirmie centieni pārejai uz šķeldas kurināmo 90. gados bija neveiksmīgi, turpretim, mācoties no kļūdām, otrais piegājiens bija visnotaļ sekmīgs. Turpinājums sekos, lai “zaļā” pilsēta Limbaži nākotnē kļūtu vēl draudzīgāka iedzīvotājiem. Jautāti, vai zālē klātesošo pakta dalībpašvaldību pārstāvju pieredze saskan ar abu runātāju stāstīto, visi atbildēja apstiprinoši.
* Par to, cik neprognozējamas var būt klimata kaprīzes pat tādā “miera azotē”, kāda šķiet Latvija, augusta lietavās pārliecinājās katrs. Tāpēc Pilsētu mēru pakta nozīmīgumu apstiprināja arī VARAM Klimata pārmaiņu un adaptācijas politikas nodaļas vecākais eksperts Gustavs Gudzuks un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
Diena izskanēja ar izpilddirektoru tradicionālo ceļojumu, Apes novadā tuvāk iepazīstot atraktīvā stāstnieka un senatnes kolekcionāra Zigurda Safranoviča privātmuzeju “Fazāni”, vienu no ogu audzēšanas veiksminiekiem “Very Berry” un tikai 23. februārī atklāto Apes ugunsdzēsēju un glābēju depo ēku, no kuras augstumiem pavērās lielisks skats uz Tautas namu, kur aizsākās šī dvēseles priecinošā un prātu urdošā diena.
Daina Oliņa