Iepriekšējais
Nākamais

LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde

28.novembrī notika LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde, kuras darba kārtības centrā bija jautājums par Valsts zemes dienesta (VZD) plānotajām izmaiņām kadastrālās vērtēšanas metodikā.

2017.gada aprīlī valdībā, izskatot informatīvo ziņojumu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, VZD tika uzdots līdz 2018.gada 30.martam nodrošināt kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu un reizi pusgadā iesniegt valdībā ziņojumu par paveikto kadastrālo vērtību bāzes sakārtošanā, tai skaitā arī attiecībā uz lauku zemēm. Atbilstoši valdības uzdevumam, VZD ir sagatavojis pirmo informatīvo ziņojumu, un, kā norādīja VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa, šajā ziņojumā ir apkopotas konstatētās problēmas kadastrālās vērtēšanas sistēmā, bet tajā vēl nav doti konkrēti priekšlikumi problēmu risināšanai, par kuriem būtu jāpieņem lēmums.

S.Zvidriņa informēja, ka VZD šobrīd analizē un vērtē vairākus jautājumus:

  1. īpašumu klasificēšanas / grupēšanas pārskatīšana (kā precīzāk būtu nosakāma kadastrālā vērtība koka mājām un mūra mājām);
  2. pabeigtu un nepabeigtu ēku nošķiršana kadastrālās vērtības aprēķinā;
  3. kultūrvēsturiskās pazīmes ietekmes novērtēšana būves un ēkas kadastrālās vērtības noteikšanā;
  4. publisko būvju un ēku kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveidošana;
  5. zemes un ēkas vērtību sadalījums kopējā īpašuma vērtībā;
  6. standartplatības noteikšana zem daudzdzīvokļu mājām (noteikta zemes platība, kura būtu piekritīga dzīvojamajai ēkai);
  7. kadastrālās vērtības atbilstība tirgum. Analizējot citu valstu pieredzi, secināts, ka nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām tiek izmantota speciālā kadastrālā vērtība, kas tiek noteikta kā procents no tirgus vērtības. Piemēram, Zviedrijā, nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tiek noteikta tuvu tirgus vērtībai, bet nodokļa vajadzībām tiek piemērota speciāla vērtība, kas vienāda ar 75% no tirgus vērtības;
  8. apgrūtinājuma veidu pārskatīšana;
  9. atteikšanās no pašvaldības noteiktā zonējuma ņemšanas vērā kadastrālajā vērtēšanā, īpaši lauksaimniecības zemēm. Šobrīd lauku zemes vērtību zona nevar būt sadalīta sīkāk par pagasta teritoriju. Līdz ar to, ja lauksaimniecības zeme atrodas divu pašvaldību teritorijā, var būt situācija, ka konkrētajai zemes vienībai ir divas krasi atšķirīgas kadastrālās vērtības, kaut gan pēc būtības zeme abās teritorijās ir vienādas kvalitātes.

VZD aicināja LPS (pašvaldības) iesniegt arī savus priekšlikumus kadastrālās vērtības metodikas pilnveidošanai, kurus kopā jau ar iepriekš minētajiem problēmjautājumiem kopīgi varētu pārrunāt darba grupās. LPS padomniece Sanita Šķiltere aicināja pašvaldības sūtīt LPS arī piemērus no savām teritorijām, kad līdzīgām ēkām ir būtiski atšķirīga kadastrālā vērtība un maksājamais nekustamā īpašuma nodoklis, kaut gan no skata ēkas ir ļoti līdzīgas un arī kadastrālajai vērtībai un arī nodoklim teorētiski būtu jābūt līdzīgam.

LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdē tika skatīts arī jautājums par VZD aktualizēto nestandarta datu atlases paraugu grāmatvedības datu salīdzināšanai atbilstoši Valsts kontroles 15.09.2016. revīzijas Nr.2.4.1-34/2015 ziņojumā ietvertajam ieteikumam; par aktuālajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” u.c.

Videoieraksts no komitejas pieejams LPS Videoarhīvā šeit

 

Lāsma Ūbele,

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos               

Par aktuālajiem grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām