25. septembrī notika Novadu apvienības Valdes sēde, kurā izskatīja aktualitātes saistībā ar iespējamiem grozījumiem Bāriņtiesu likumā, apsprieda Latvijas Pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas sarunu rezultātus, debatēja par reģionālo politiku pēc 2020. gada, kā arī pārrunāja iespējamās tēmas un Novadu dienas norises vietu un laiku.
LPS padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere klātesošos iepazīstināja ar aktualitātēm un iespējamiem grozījumiem Bāriņtiesu likumā. Saeimas Juridiskā komisija šos grozījumus ir atbalstījusi otrajā lasījumā. Grozījumi likuma 7. pantā paredz, ka vismaz vienai personai no bāriņtiesas sastāva (bāriņtiesas priekšsēdētājam, vietniekam vai kādam no locekļiem) būs jābūt ar izglītību tiesību zinātnēs, un šādas normas spēkā stāšanās termiņš noteikts 2021. gada 1. janvāris (ja bāriņtiesas sastāvā būs persona, kura vēl iegūst šo izglītību, bet līdz 2021.gada 1.janvārim vēl nebūs to ieguvusi, viņai būs tiesības turpināt pildīt bāriņtiesas locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām).Grozījumi likuma 48. pantā paredz, ka pašvaldības domei būs jānodrošina juridiskais atbalsts šā likuma VII un VIII nodaļā noteikto uzdevumu izpildē – notariālo funkciju veikšanai. Likumprojekta 79. pantā paredzēts, ka par bāriņtiesas pakalpojumiem noteiktās valsts nodevas, ko ieskaita pašvaldības budžetā (gan nodevas apmērs, gan samaksas kārtība), turpmāk tiks regulētas Ministru kabineta noteikumos. Pēc LPS iesniegtajiem priekšlikumiem saistībā ar deklarēto dzīvesvietu paredzēts grozīt likuma 53. pantu. Likumā ir divi jauni panti – par nostiprinājuma lūguma apliecināšanu un nostiprinājuma lūguma nosūtīšanu, kas attieksies uz tām bāriņtiesām, kas veic arī notariālās funkcijas.
Atsākusies diskusija ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, kas uzskata, ka arī bāriņtiesas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts un uz tām attiecas tādi paši nosacījumi kā uz zvērinātajiem notāriem. Drīzumā notiks LPS tikšanās ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāju, lai pārrunātu bāriņtiesu iekļaušanu minētā likuma subjektu lokā.
LPS padomniece Lāsma Ūbele pastāstīja par sarunām ar Finanšu ministriju (FM), kurās galvenais jautājums bija par pašvaldību aizņemšanās iespējām nākamgad. LPS informēja FM par pašvaldību sniegtajiem priekšlikumiem: republikas pilsētu un reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldībām palielināt aizņēmuma apmēru pašvaldību prioritāro investīciju projektu īstenošanai līdz 400 000 eiro; kultūras infrastruktūras projektiem samazināt pašvaldības budžeta līdzfinansējumu no 40% uz 25% (vai uz 20%); papildināt aizņēmumu mērķu sarakstu ar šādiem jauniem mērķiem: veselības aprūpes pieejamības infrastruktūras projekti, sporta infrastruktūras projekti, pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekti, pašvaldību finansēti ūdenssaimniecības infrastruktūras projekti, objektīvu iemeslu dēļ ES līdzfinansētos investīciju projektos neiekļautās neattiecināmās izmaksas kapitālieguldījumiem, kas nepieciešami kopējai projekta īstenošanai (piemēram, pārrobežu INTERREG projekti). Savukārt FM sākotnēji piedāvātais variants ir atcelt mērķus pašvaldību aizņēmumiem, bet jebkuram projektam, kas nav ES līdzfinansētais projekts, noteikt pašvaldības līdzfinansējumu 25% apmērā.
Diskusiju laikā Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis norādīja, ka šis jautājums apspriests arī Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) paplašinātajā Valdes sēdē, kur nolemts šo FM piedāvāto variantu neatbalstīt, un aicināja diskutēt un rast pašvaldībām labvēlīgāku risinājumu. Arī Stopiņu novada pašvaldības vadītāja Vita Paulāne nepiekrīt Finanšu ministrijas piedāvājumam, jo, lai cik svarīga novadam būtu izglītības joma, atļauties tik lielu (25%) līdzfinansējumu pašvaldībai neesot iespējams. FM piedāvājumu neatbalstīja arī citi Valdes locekļi.
Novadu apvienības Valde nolēma neatbalstīt Finanšu ministrijas piedāvājumu -- atcelt mērķus pašvaldību aizņēmumiem un jebkuram projektam, kas nav ES līdzfinansētais projekts, noteikt pašvaldības līdzfinansējumu 25% apmērā.
VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits informēja par reģionālo politiku pēc 2020. gada. Pēc viņa prezentācijas sekoja plašas diskusijas par to, ka reģionālā politika diemžēl netiek īstenota valstī kopumā, katrai ministrijai ir savi fondi un savi mērķi, bet tie nav savā starpā sasaistīti, kā arī nav vienota mērķa – noturēt cilvēkus valstī, Latvijas laukos un veicināt viņu labklājību. Diskusijas dalībnieki ieteica šo tēmu izskatīt nākamajā Novadu dienā.
Novadu apvienības Valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis atzīmēja, ka Novadu dienas prognozējamais norises laiks ir 2019. gada februārī. Viņš aicināja visus apvienības Valdes locekļus iesniegt priekšlikumus Novadu dienā izskatāmajām tēmām.
Šomēnes Novadu apvienības Valdes sēde notiks 30. oktobrī plkst. 13. Lūgums sniegt priekšlikumus par jautājumiem un tēmām, ko varētu izskatīt šajā sēdē.
Andra Rakšte,
LPS sekretariāta vadītāja vietniece
67508520, 26343430