Šī gada 23.maijā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ikgadējās sarunas, kuru laikā puses vienojās par tādiem pašvaldībām būtiskiem jautājumiem kā aizņemšanās iespējas nākamgad un turpmāk, investīciju programmas atjaunošana, līdzdalības budžetu ieviešana, klientu apkalpošanas centru darbības atbalsts u.c.
Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Sarunās G.Kaminskis akcentēja pastāvošo sarežģīto finanšu situāciju pašvaldībās un turpmāko ciešo sadarbību ar VARAM un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri šo jautājumu risināšanā. Pēdējā pusgada laikā par to runāts vairāk nekā jebkad iepriekš un finanšu trūkums viennozīmīgi ietekmē ieguldījumus tieši attīstībā. Pašvaldībām aizņemšanās kā iespējamais attīstības veicinātājs aizvien samazinās, līdz ar to jāvar aizņemties atbilstoši saviem investīciju plāniem. Ir noteikti prioritārie projekti, tomēr būtu jāatgriežas pie brīvprātības principa, vienlaikus palielinot arī aizņēmuma summu, pauda LPS priekšsēdis. Tāpat viņš uzsvēra, ka sarunās joprojām ir svarīgi izskatīt vides jomas jautājumus, kuru īstenošanu drīzumā pārņems Klimata un enerģētikas ministrija, bet VARAM līdzdalība ir nepieciešama.
Sarunās par pašvaldību aizņemšanās iespējām nākamgad un turpmāk puses vienojās izvērtēt aizņēmumu summas palielināšanas iespējas pašvaldību prioritārajiem investīciju projektiem. Vienlaikus pašvaldību aizņemšanas mērķus un nosacījumus izskatīs kontekstā ar valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Puses ir vienisprātis, ka nepieciešams paplašināt pašvaldību aizņemšanās iespējas ar papildu mērķiem valsts budžeta likumā, attiecīgi papildinot arī kritērijus un kārtību, kādā izvērtē pašvaldību investīciju projektu pieteikumus valsts budžeta aizdevuma saņemšanai.
Tā, piemēram, paredzot arī sociālās infrastruktūras attīstību, informācijas tehnoloģiju infrastruktūras atjaunošanu un pilnveidi, kultūras un sporta infrastruktūras attīstību, tai skaitā bērnu un jauniešu sporta, aktīvās atpūtas infrastruktūras projektus, pašvaldības ēku energoefektivitātes pasākumus. Šobrīd atbilstoši normatīviem pašvaldības var pieteikties pirmskolas izglītības rindu mazināšanai vai iestādes infrastruktūras attīstīšanai, skolu tīkla sakārtošanai un ceļu būvniecību. Vienlaikus LPS priekšsēdis aicināja sarunās ar Finanšu ministriju VARAM atbalstīt LPS iniciatīvu atteikties no ierobežojumiem un noteiktiem mērķiem aizņēmumu saņemšanā, bet to piešķiršanā ņemt vērā pašvaldību attīstības plānus.
Viens no būtiskiem sarunu jautājumiem bija investīciju programmas atjaunošana no 2025.gada. Diskusijās panākts atbalsts un kopīga vienošanās par pastāvīga (ikgadēja) nacionālā reģionālās attīstības fonda izveidi no 2025. gada ar minimālo finansējumu 75 milj. eiro gadā. Tā mērķis ir sniegt atbalstu pašvaldībām valstiski nozīmīgu reformu īstenošanai, tai skaitā 2025.–2026. gadā izglītības tīkla sakārtošanai, savukārt turpmākajos gados mērķdotācija varētu tikt novirzīta arī citām būtiskām reformām, prioritātēm. Finansējums pašvaldībai būtu 0,5-2 milj. eiro gadā, Rīgas valstspilsētai – 5 milj. eiro gadā.
Sarunās puses izskatīja jautājumu par turpmāko valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbību un paplašināšanu, vienlaikus nodrošinot valsts pakalpojumu pieejamību un palielinot adekvātu valsts finansējumu - mērķdotāciju to darbības nodrošināšanai. Sanāksmē puses vienojās, ka pašvaldību mērķdotācijai centru ieviešanai būtu jābūt motivējošākai, tāpēc izskatīs iespēju palielināt dotāciju ar 2025. gadu. Vienlaikus pašvaldības līdz 2024. gada 3. ceturkšņa beigām sniegs priekšlikumus dotācijas apjoma palielināšanai. VARAM līdz šī gada 1. decembrim informēs LPS par esošās dotācijas apmēra ietvaros veikto pārskatīšanu centru tīkla darbībai nākamgad. Turpmākiem gadiem dotācijas apjomu plānots veidot, ņemot vērā plānoto centru tīkla teritoriālo attīstību un iespēju palielināt kopējo dotācijas apjomu.
Tāpat puses bija vienisprātis, ka nepieciešams specifisks redzējums par centru attīstību Rīgas valsstpilsētā, kurā jau ir pieejami valsts pakalpojumu sniedzēji. Vienlaikus LPS aicina VARAM kopumā nodrošināt pieejamu un kvalitatīvu valsts pārvaldes iestāžu ierēdņu attālināto konsultāciju sistēmu. Savukārt VARAM rosina pašvaldības pieteikties jaunu centru izveidei, ko finansēs ministrijas projekta ietvaros.
Viens no sarunas tematiem bija arī līdzdalības budžets, kas visām pašvaldībām jāsāk ieviest no 2025. gada. Lai līdzdalības budžetu varētu īstenot visās pašvaldībās Latvijā, ministrija veido atbalsta rīku jeb līdzdalības budžeta informācijas sistēmu, kas sniegs iespēju e-vidē visām pašvaldībām organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus, savukārt iedzīvotājiem – gan piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā, iesniedzot projektu ideju pieteikumus vai balsojot par projektu idejām, gan aplūkot citos līdzdalības budžeta projektu ideju konkursos iesniegtos teritorijas attīstības projektu īstenošanas piemērus. Līdzdalības budžeta informācijas sistēmu plānots izstrādāt līdz 2024. gada beigām, lai pašvaldības līdzdalības budžetu varētu nodrošināt no 2025. gada 1. janvāra. Puses vienojās, ka, lai pašvaldības labāk sagatavotos sistēmas izmantošanai, VARAM līdz š.g. oktobra vidum organizēs praktisku semināru pašvaldībām par problēmjautājumiem līdzdalības budžeta ieviešanā un sistēmas izmantošanā.
Pasākuma noslēgumā runāja par līdzfinansējumu pašvaldībām informācijas tehnoloģiju platformu uzturēšanai, kā arī nepieciešamību izvērtēt iespēju valsts pusē sakārtot datu ieguvi atbilstoši normatīviem par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju.
Pašvaldību rīcībā nav vienota koncepta (IKT platformas) kā organizēt informācijas apkopošanu, attēlošanu, uzkrāšanu, sadarbību ar blakus pašvaldībām, iestādēm un/vai uzņēmumiem u.tml. Dažās pašvaldībās ir koncepti, kas nodrošina daļu no minētā, bet lokāli un ierobežotā apjomā. LPS uzskata, ka šo plānu izstrādi, aktualizēšanu, vienotu struktūru, sadarbību un citus jautājumus būtu ērtāk sagatavot un uzturēt aktualizētā stāvoklī, ja būtu pieejama vienota informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platforma. VARAM iesaiste būtu nepieciešama gan šīs platformas koncepta izstrādē, gan finansējuma piesaistē, realizācijā, metodiskā darba koordinēšanā. Šajā jautājumā VARAM ministre piekrita viedoklim, ka civilās aizsardzības vienotas koplietošanas platformas izstrāde varētu būt viena no ERAF finansējuma prioritātēm. Nepieciešama sadarbība starp pašvaldībām, Iekšlietu ministriju un Aizsardzības ministriju vienotas IKT platformas izveidē, ko LPS aktualizēs sarunās ar šīm ministrijām. VARAM izteica gatavību līdzdarboties IKT platformas arhitektūras izveidē.