Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Latgales reģiona pašvaldību vadītāji tiekas Līvānos, lai spriestu par tālāko rīcību pēc plūdiem

Aino Salmiņš, LPS tehnisko problēmu padomnieks (telefonintervijā no Līvāniem):

– Pirmdienas, 28. augusta vakarā, Latgales reģiona pašvaldību vadītāji tikās Līvānos, lai apspriestu plūdu radīto seku novēršanu un lemtu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu. Sarunā piedalījās arī Ministru prezidents Māris Kučinskis, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Valdības pārstāvji gan izvairījās plūdus saukt par plūdiem, bet dēvēja par stihisku nelaimi, tādējādi atbildību no VARAM pārceļot uz valdības pleciem.

Pirmā labā ziņa, ko premjers pauda, – viņš vienojies ar Komercbanku asociāciju, ka tās sniegs palīdzību un plūdu skarto reģionu lauksaimniekiem zaudējumus kompensēs, tiesa gan, katru iesniegumu izskatot atsevišķi. Otra lieta – arī Lauku atbalsta dienests izvērtēs visus gadījumus individuāli, jo dažviet graudus nenovāks ne šoruden, ne varēs iesēt nākamā gada ražai.

Diskusijas turpinājumā tika spriests, vai un kādā apjomā izsludināt ārkārtas situāciju, un vienojās, ka tā ir jāizsludina lauksaimniecībā Latgalē un Alūksnes novadā. Neņemos vērtēt, kādēļ izdalīta tikai lauksaimniecība, bet netiek minētas pašvaldības, kam ir saistošs gan Nacionālās drošības likums un likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, gan Civilās aizsardzības likums, taču nav dotas tiesības pašām izsludināt ārkārtas stāvokli savā teritorijā.

Pašvaldību savienība jau 2013. gadā nosūtīja atklātu vēstuli premjeram par pašvaldību tiesībām izsludināt ārkārtas situāciju, un šobrīd atkārtojas līdzīgs scenārijs. Pašvaldības un LPS joprojām uztur spēkā prasību, ka valdībai būtu jādod tiesības pašvaldībām pašām noteikt ārkārtas vai krīzes situāciju un atbilstoši tai reaģēt, piemēram, plūdu, vētras, dažādu avāriju un infrastruktūras postījumu gadījumā.

Stihisku nelaimju novēršanai un avārijas seku likvidēšanai pašvaldības atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 7. marta noteikumiem Nr. 131 drīkst neorganizēt iepirkumu, bet, ņemot vērā apdraudējuma veidu, nosaka vidējo tirgus cenu un vadās pēc tās, iesaistot fiziskas vai juridiskas personas stihisku nelaimju seku novēršanā.

Atvadoties no Līvāniem, Ministru prezidents Māris Kučinskis solīja, ka nākamajā dienā, tātad otrdien, aicinās valdību izsludināt ārkārtas stāvokli plūdu skartajās lauksaimniecības teritorijās Latgales reģionā un Alūksnes novadā. Diemžēl skaidrības par to, kā tiks atjaunoti un savesti kārtībā reģiona ceļi un tilti, pagaidām vēl nav, aptuvenie zaudējumi aplēsti viena miljona eiro apmērā.

 

Gunta Klismeta