Iepriekšējais
Nākamais

Pieredze trīs daļās labākai dzīvošanai – LPIA izbraukuma sanāksme Dagdā

6. oktobrī Dagdas Tautas namā notika Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) kārtējā izbraukuma sanāksme, ko ievadīja Dagdas vidusskolas vokālais ansamblis “Rasas pilieni” un atklāšanas vārdus teica Dagdas novada domes priekšsēdētājs Aivars Trūlis.

Vispirms sanāksmes dalībnieki noklausījās novada domes izpilddirektora Artjoma Gekiša prezentāciju par novadu un noskatījās filmiņu par Dagdu – pērli Latgalē, bet pēc tam iztirzāja divus smagus tematus. Pirmajā daļā izpilddirektori iepazinās ar Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, eksperta vērtējumu par dzīvojamo māju apsaimniekošanu, uzturēšanu un pārvaldīšanu un dzīvokļu jautājumu risināšanas pieredzi Smiltenē un citviet. Otrs jautājumu bloks saistījās ar decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu gan teorijā, gan praksē, un savā pieredzē šo “šmucīgo” lietu kārtošanā dalījās Salacgrīvas – zaļā novada un Mārupes novada pārstāvji. Sanāksmes trešā daļa tika pārcelta uz “ārtelpām”, lai izpilddirektores un izpilddirektori varētu ievilkt laba, tīra un spirdzinoša gaisa malku Dagdas novadā.

 

1. daļa – dzīvošana īrētās telpās vai savā mājā

LPS tehnisko problēmu padomnieks Aino Salmiņš, iepazīstinot ar Dzīvojamo telpu īres likumu, uzsvēra paredzētās izmaiņas: centralizētas dzīvojamo telpu īres līgumu uzskaites ieviešana; izmainīti īres maksas noteikšanas principi; akcenti no īrnieka tiesību aizstāvības pārcelti uz izīrētāja tiesību aizsardzību; īrnieka ģimenes locekļiem vairs nebūs tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam; nav paredzēti beztermiņa īres līgumi, taču arī termiņi netiek limitēti. Likumprojekts paredz, ka visi īres līgumi turpmāk būs jāreģistrē zemesgrāmatā un tos vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku un līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim iepriekš noslēgtie īres līgumi jāieraksta zemesgrāmatā. Ja īres līgums nebūs nostiprināts zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas ieguvējs būs tiesīgs to uzteikt. Likumprojektā iekļautas normas, kas paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu gadījumos, kad īrnieka pienākums ir atstāt īrēto dzīvojamo telpu.

Viena no sarežģītākajām sadaļām šajā likumprojektā ir īres maksas un to noteikšana. Sarunās ar Ekonomikas ministriju Pašvaldību savienība uzstāja uz pašvaldību tiesībām pēc iespējas vairāk jautājumu risināt ar saistošajiem noteikumiem (īres maksa, tiesības pārjaunot īres līgumus, ģimenes locekļu tiesības) un prasību, ka īres maksu noteikšanai jābūt pašvaldību ekskluzīvajām tiesībām. LPS uzskata, ka pašvaldību dzīvokļu īres maksās jāiekļauj arī regulējums par nekustamā īpašuma nodokli kā īrnieka obligāto maksājumu, kredītmaksājumi atbilstoši noteiktajiem īres maksātājiem un maksājumi par veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem.

Tēmu turpināja Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) valdes priekšsēdētājs SIA “CDzP” valdes loceklis Ģirts Beikmanis, kurš raksturoja dzīvojamo māju apsaimniekošanas un uzturēšanas tāmes un Pārvaldīšanas likumu un mēģināja prognozēt, vai attaisnosies tiešie norēķini un kādiem pakalpojumiem.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķinu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 (spēkā kopš šāgada 21. jūlija), un tas attiecas uz mājām, kuras dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši un nav noslēguši kopīpašuma pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu. Noteikumi nosaka, ka par pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam gadam rakstiski jāpaziņo dzīvokļa īpašniekiem līdz 15. oktobrim, norādot laiku un vietu, kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi (noteikumu 1. pielikums) un ēkas uzturēšanas darbu plānu (noteikumu 2. pielikums), kā arī jānosūta uzaicinājums uz sapulci, lai tā varētu lemt par darba tāmes un plāna apstiprināšanu, finansējuma avotu, maksājumu sadali pa gadiem, pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu. Atskaite par līdzekļu izlietojumu jāiesniedz līdz nākamā gada 1. aprīlim.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmē jāiekļauj maksājumi par pārvaldīšanas pakalpojumu jeb obligātie izdevumi, maksa par dzīvokļu īpašniekiem sniegto pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanai jeb atlīdzība par pārvaldīšanu, maksājumi par turpmākajos periodos veicamajiem dzīvojamās mājas remonta, atjaunošanas vai pārbūves darbiem, bet tāmē neietver obligātos izdevumus par dzīvojamās mājas atjaunošanu vai pārbūvi, ja tās konstrukcijas vai elementi ir avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī.

Pieredzē, kā dzīvokļu jautājumu risina Smiltenē, dalījās Smiltenes novada domes izpilddirektors Kārlis Lapiņš. Viņa pārstāvētajā novadā ir attīstīta uzņēmējdarbība, un Vidzemes desmit lielāko uzņēmumu vidū pieci ir Smiltenes uzņēmumi. Statistikas rādītāji liecina, ka uz 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem Smiltenes novadā ir 1009 darba vietas un bezdarba līmenis tikai 3,6% (Latvijā – 5,5%; Vidzemes reģionā – 5,7%), taču novadā pieaug iebraucošā darbaspēka īpatsvars. Līdzīgi kā Pierīgas pašvaldības smilteniešus nodarbina divas lielas problēmas – bērnudārza vietu un īres dzīvokļu trūkums.

Šogad izveidotās 60 vietas bērnudārzniekiem pirmo problēmu sekmīgi atrisinājušas, bet, lai tiktu pie jauniem dzīvokļiem, dome iegādājās nepabeigtu ēku pilsētas centrā un nodeva to savai kapitālsabiedrībai – Smiltenes NKUP, kurā pašvaldībai pieder 100% daļu. Finansējumu šādai rīcībai veido aizņēmums Valsts kasē 66% apmērā un valsts (18%) un pašvaldības (16%) līdzekļi. Ekspertīze un iepirkums projektēšanai jau veikts, un smiltenieši cer, ka būvniecību varēs uzsākt vēl šogad. Sagaidāmais rezultāts – 24 dzīvokļi ar 1200 m² kopējo platību. Tie būs jauni dzīvokļi speciālistiem un uzņēmumiem.

Labs piemērs dzīvokļu jautājumu risināšanā ir Valmieras pilsēta, ko pašvaldību “tehniskie cilvēki” plāno apmeklēt nākammēnes. Sanāksmē atklājās, ka pionieri šajā jomā gan ir Madonas novads, kur šāda iniciatīva uzsākta jau pirms pieciem gadiem Sauleskalnā, izīrējot dzīvokļus uzņēmējiem un atbalstot uzņēmējdarbību. Līdzīgu ceļu iet Tukuma novada pašvaldība, kas iegādājusies daudzdzīvokļu māju un to atjaunojusi. Savukārt Jelgavas novads ir radikāli pretējās domās, uzskatot, ka pašvaldībai nevajadzētu iejaukties īres tirgū. LPS padomnieks Aino Salmiņš, apkopojot dažādos viedokļus, secināja, ka tie atklāj atšķirīgas situācijas un taisnība ir abām pusēm – vieni mēģina novērst tirgus nepilnības, citi – mīkstina valdības politiku, vēl citas pašvaldības – atbrīvojas no sliktiem dzīvokļiem, piespiežot tos privatizēt.

 

2. daļa – kā tikt galā ar “šmucēm”

Izpilddirektoru sanāksmes otrajā daļā VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe iepazīstināja ar MK noteikumiem Nr. 384 par decentralizēto kanalizācijas sistēmu (DKS) apsaimniekošanu un reģistrēšanu. Šie noteikumi attiecas uz rūpnieciski izgatavotām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuru kopējā jauda nepārsniedz 5 m³ diennaktī, septiķi un notekūdeņu krājtvertnes.

MK noteikumi neaizliedz izmantot nevienu no minētajām decentralizētajām sistēmām, neregulē DKS ierīkošanu vai būvniecību, neprasa visas prasības izpildīt tūlīt, neattiecas uz lauku teritorijām (turklāt pašvaldības saistošajos noteikumos var noteikt ciemus, uz kuriem šo noteikumu prasības netiek attiecinātas), neparedz nekustamo īpašumu apsekošanu, lai reģistrētu decentralizētās sistēmas, un neparedz sankcijas. Noteikumi nosaka pienākumus gan esošu, gan jaunu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem, kas jāievēro to ekspluatācijā, tāpat ir noteikti pienākumi pašvaldībām un asenizatoriem, visiem decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem tās ir jāreģistrē, katram DKS veidam izvirzītas specifiskas prasības, lai nodrošinātu, ka iekārtas darbojas un nerada vides piesārņojumu, no tām savāktie notekūdeņi jānodod attīrīšanas iekārtām. Ja izmantotā decentralizētā kanalizācijas sistēma pašlaik neatbilst iepriekšminētajām prasībām, noteikumi dod laiku sakārtošanai līdz 2021. gada 31. decembrim.

Vietējai pašvaldībai paredzēti šādi pienākumi: organizēt decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistra izveidi vai slēgt līgumu ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju par šāda reģistra izveidi un uzturēšanu; sniegt informāciju iedzīvotājiem par reģistrēšanās nepieciešamību un kārtību, pašvaldības teritorijā strādājošiem asenizatoriem u.tml.; izdot saistošos noteikumos, kuros noteikti ciemi, uz kuru teritorijās esošām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattiecas šajos noteikumos noteiktās prasības; minimālais biežums notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no septiķiem un krājtvertnēm; DKS kontroles un uzraudzības kārtība; prasību minimums asenizatoram.

Pašvaldībām jāuzsāk reģistra izveide līdz 2019. gada 1. janvārim un jānoslēdz tā ne vēlāk kā 2021. gada 31. decembrī. Ja decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašnieka rīcībā nav tehniskās dokumentācijas, tad īpašniekam jānodrošina, lai līdz 2020. gada 1. janvārim atbilstošs komersants apsekotu šo sistēmu un izdotu apliecinājumu par iekārtas tehnisko stāvokli un norādījumus tās ekspluatācijai.

Kā šos MK noteikumus grasās pildīt Mārupē – labvēlīgam lidojumam teicamajā starta vietā, pastāstīja AS “Mārupes komunālie pakalpojumi” projektu vadītāja Dace Šveide. Viņa uzsvēra de minimis, kas jānosaka pašvaldības saistošajos noteikumos: ciemi, uz kuru teritorijās esošām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām neattiecas MK noteikumos noteiktās prasības, minimālais biežums notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no septiķiem un krājtvertnēm; DKS kontroles un uzraudzības kārtība; prasības asenizatoram. No Mārupes novadā reģistrētā asenizatora plānots pieprasīt šādu informāciju: apkalpotā adrese, izvestais apjoms konkrētajā adresē, izvešanas datumi, kopējais izvestais apjoms, dokumentāls apliecinājums no NPV par kopējo pieņemto apjomu.

Mārupes novada dome reģistrēs komersantus, kuri sniegs asenizācijas izvešanas pakalpojumu. AS “Mārupes komunālie pakalpojumi” veidos un uzturēs decentralizēto sistēmu reģistru, jo uzņēmumam ir datubāze par ūdenssaimniecības pakalpojumiem, ĢIS sistēma, administratīvais personāls un kvalificēts tehniskais personāls, veiks asenizācijas pieņemšanas punkta izveidi, uzturēšanu un apkalpošanu, slēgs līgumus ar reģistrētiem komersantiem par asenizācijas ūdeņu pieņemšanu, apkopos informāciju par apkalpotajām adresēm un sagatavos nepieciešamās atskaites pašvaldībai un valsts institūcijām. Pašvaldības policija uzraudzīs un kontrolēs saistošo noteikumu ievērošanu novada teritorijā.

D. Šveide atzina, ka formāli jau steigas nav, bet, ja īpašnieks nereģistrē sistēmu arī pēc atkārtota uzaicinājuma, netiek veikta asenizācijas un nosēdumu izvešana atbilstoši noteiktajam biežumam un apjomam, asenizācija tiek novadīta grāvjos vai zaļajā zonā, attīrīšanas iekārtas nestrādā, tvertnes nav hermētiskas, nav veikta tehniskā apkope, īpašnieks pēc atkārtota norādījuma nenodrošina sistēmas minimālo atbilstību prasībām, netiek iesniegti vai nav pieejami dokumenti un īpašnieks pat negrasās neko darīt, pašvaldības saistošajos noteikumos tiks paredzēta administratīvā atbildība, administratīvie sodi un to piemērošanas kārtība.

Par sadzīves notekūdeņu izvešanas un krājrezervuāru lietošanas noteikumiem Salacgrīvas novadā informēja SIA “Salacgrīvas ūdens” valdes loceklis Kaspars Krūmiņš. Salacgrīvieši bija vieni no pirmajiem Latvijā, kas pieņēma šādus noteikumus. Tajos noteikta arī administratīvā atbildība, kaut MK noteikumi to neparedz.

Salacgrīvas novadā sistēma aptver jau ap 95% teritorijas, decentralizēti palicis tikai Ainažos un Tūjā. Priekšā vēl problēma, kur visu savākto likt, jo, ielejot šo koncentrēto materiālu attīrīšanas iekārtās, tās apstājas. Par to jādomā arī citās pašvaldībās.

Tā kā Salacgrīva sevi sauc par zaļo novadu, izpilddirektors Kaspars Ķemers no “šmuces” lietām pārgāja uz vides sakārtošanu un zaļo domāšanu. Salacgrīvas novadā veikti ievērojami teritorijas aizsardzības pasākumi, atkritumu izgāztuvju rekultivācija, notekūdeņu attīrīšana, pilsētas centralizētajā siltumapgādes sistēmā tiek izmantots jūras siltums un šeit atrodas lielākais siltumsūknis Latvijā. Sporta kompleksa ēkā, bērnudārzā “Vilnītis” un Salacgrīvas vidusskolā uzstādīti saules kolektori, bet bērnu rotaļu laukumu pilsētā apgaismo trīs alternatīvās enerģijas lampas, kas gaismu naktī dod no akumulatora, kur uzkrājas dienas laikā vēja un saules saražotā enerģija – šī ir jauna un perspektīva tehnoloģija, kas nodrošina apgaismojumu neatkarīgi no laikapstākļiem un elektropiegādātājiem. Saules spēks tiek izmantots arī Duntes muižas Minhauzena muzejā, kur norobežotā laukumā uzstādītie 216 saules paneļi spēj saražot 42 kilovatus elektroenerģijas.

Pirms vairākiem gadiem salacgrīvieši pieņēma deklarāciju par zaļo novadu, ar to vēloties veicināt zaļo domāšanu un tai atbilstošu rīcību. Deklarācijas būtība: īstenojot deklarācijā nospraustos mērķus, izstrādājot attīstības stratēģijas, programmas un citus dokumentus, ievērot saprātības principus, neradīt sarežģītus birokrātiskus nosacījumus, bet gan katram novada iedzīvotājam pieejamu, vienkāršu, dzīvu un saprotamu ideju vai rīcības plānu, kurā katrs var iesaistīties, katrs justies piederīgs, tos īstenojot dzīvē.

 

3 daļa – Dagdas “zaļums”

Pēc ilgās sēdēšanas Tautas nama telpās sanāksmes dalībnieki labprāt vēlējās ievilkt malku svaiga gaisa, tāpēc atsaucīgi kāpa sarūpētajos autobusos, lai apskatītu Dagdas novadu un divus tā ievērojamākos tūrisma objektus.

Dagdas novads ir 949 km2 liels, to pāris stundās, protams, neapbraukāsi. Tajā ir meži lielā platībā, vairāk nekā 120 ezeru un slavenais Ežezers ar 33 salām. Novadā, kurā Dagda apvienojusies ar desmit pagastiem, dzīvo gandrīz astoņi tūkstoši iedzīvotāju (7938). Dagdas novadā 43% ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, un līdzās tradicionālajām nozarēm attīstās biškopība un bioloģiskā lauksaimniecība. Ļoti svarīga novadā ir izglītība – te darbojas divas vidusskolas, četras pamatskolas, pa vienai internātpamatskolai un sākumskolai, trīs bērnudārzi, Daugavpils Būvniecības tehnikuma filiāle, Dagdas Sporta skola un Mūzikas un mākslas skola. Katrā pagastā ir kultūras iestāde un bibliotēka, un gandrīz visos izveidoti jauniešu centri. Dagdānieši ir aktīvi sabiedriskajā dzīvē, ko apliecina nevalstisko organizāciju un biedrību skaits, no kurām īpaši izceļas invalīdu brālība “NEMA”, kā arī pašdarbnieku pulks un Dagdas novada folkloras centrs, kas apvieno veselas piecas folkloras grupas. Tāpat kopējā tradicionālajā kultūrā labi iederas dažādās draudzes. Dagdas novadam ir sadarbības partneri Lietuvā un Baltkrievijā, pie kuriem var ne tikai ciemoties un piedalīties svētkos, bet arī īstenot kopīgus projektus.

Izpilddirektoriem bija iespēja apmeklēt Jaundomes vides izglītības centru un ekspozīcijas zāli, kas iekārtota 19. gs. sākumā celtajā Jaundomes muižā Ezernieku pagastā. Šeit var iepazīties ar vienu no lielākajām saldūdens zivju mulāžu kolekcijām Latvijā, apskatīt putnu izbāzeņus un citus eksponātus, izmēģināt dažādas interaktīvas spēles, nogaršot vietējo zivju zupu vai sarīkot interesantu fotosesiju.

Savukārt, nokļūstot muzejā “Andrupenes lauku sēta”, liekas, ka laiks apstājies 20. gadsimta sākumā. Te viss ir kā īstos Latgales laukos – simtgadīga lauku māja, klēts, melnā pirts, smēde, dažādi darbarīki un sadzīves priekšmeti. Iepriekš piesakoties, šeit piedāvā Latgales kulinārā mantojuma brīnumus – kļockas, kuģeli, guļbešņīkus, pancaku ar cymusu, asuškas, šmakovku un vēl citus, ko papildina folkloras kopas “Sovvaļņīki” dziedātās dziesmas un danči. Andrupenes lauku sētā var apskatīt arī podnieku darbnīcu un jaunuzbūvēto cepli, un turpat aiz muzeja sākas purva taka.

 

4. daļa – P.S.

LPIA priekšsēdētājs Guntis Kalniņš informēja par LPIA valdes sēdē lemto.

  • LPIA valdes sēde 24. oktobrī notiks Rīgā, kur paredzēta tikšanās ar LPS priekšsēdi Gintu Kaminski.
  • Nākamās LPIA sanāksmes mājvieta – Rucavas “Pagastmājā” 3. novembrī, kur tiks spriests par meliorācijas jautājumiem un īpaši aizsargājamām teritorijām, kā arī plānots apmeklēt kūdras pārstrādes uzņēmumu “Compaqpeat”, Rucavas Muižas kalnu un Papes dabas parku.
  • No 26. līdz 29. novembrim izpilddirektoru grupa dosies pieredzes braucienā uz Rakveri Igaunijā.
  • LPIA gada sapulce notiks 8. decembrī Bauskā. Tajā paredzētas LPIA priekšsēdētāja un valdes vēlēšanas.

LPIA “krustmāte” Sniedze Sproģe lūdz visiem izpilddirektoriem aizpildīt anketu par plusiem un mīnusiem LPIA darbībā šogad un ieteikumiem sanāksmju tēmām 2018. gadā.

Dagdas TV sagatavotais sižets par sanāksmi.

Gunta Klismeta

 

Dagdas televīzijas sižets par šo tikšanos pieejams šeit